Foto: SHUTTERSTOCK

Vitamīni – ne tikai pret pavasara nogurumu 0

Regīna Olševska, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Lai kā cilvēki sociālajos tīklos dalītos ar sniegpulkstenīšu un citu pavasara vēstnešu attēliem, debesu vaigs bieži ir apmācies un daudzos Latvijas novados ziema vēl nebūt negrasās atkāpties. Lai moži, enerģijas pilni un pie labas veselības varētu sagaidīt gadalaiku miju, der pārskatīt ikdienas uzturu, lai tajā būtu šobrīd tik nepieciešamie vitamīni.

Skābais veselības sargs – C vitamīns

C vitamīns jeb askorbīnskābe ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kuru mūsu organisms nespēj pats sintezēt, tādēļ tas jāuzņem vai nu ar uzturu, vai uztura bagātinātājiem. Tas ir spēcīgs antioksidants, kurš spēj aizsargāt šūnas no brīvajiem radikāļiem un toksīniem, nepieciešams kolagēna, noradrenalīna un serotonīna sintēzei, gādā par asinsvadu sieniņu elastīgumu, veicina brūču dzīšanu un neļauj veidoties iekaisumiem, palīdz uzsūkties mikroelementiem, piemēram, dzelzij, bet bērniem tas nepieciešams, lai veidotos stipri kauli un zobi. Par to, ka organismā trūkst šī vitamīna, liecina nogurums, miegainība, bieža saaukstēšanās un slimošana, smaganu asiņošana.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mūsdienās tiek pētīti arī citi C vitamīna pozitīvie efekti, piemēram, spēja labvēlīgi ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu, mazināt mutes, barības vada, kuņģa un krūts vēža attīstības risku un ilgtermiņā pasargāt acis no kataraktas attīstības.

Pieaugušam cilvēkam dienā būtu jāuzņem 70–90 mg, bet smēķētājiem vēl vairāk – ap 140 mg C vitamīna. Slimojot ar augšējo elpceļu infekcijām, deva var būt krietni lielāka – līdz pat 1 g dienā. Sportistiem tas nepieciešams palielinātas fiziskās slodzes apstākļos, liekais C vitamīna daudzums izdalās caur nierēm un organismā neuzkrājas.

Dabā askorbīnskābe sastopama tikai augu izcelsmes pārtikas produktos. Labākie C vitamīna avoti ir dažādi augļi, īpaši citrusaugļi, kivi, bet mūsu platuma grādos – zemenes, skābie ķirši, upenes un mežrozīšu augļi, tādi dārzeņi kā kartupeļi, paprika, brokoļi, kāposti, spināti, mārrutki, pētersīļi un tomāti.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieku grupa veica askorbīnskābes satura noteikšanu vietējos augļos un dārzeņos, noskaidrojot, ka 100 g Latvijā audzētās upenēs askorbīnskābes daudzums atkarībā no šķirnes, augšanas un uzglabāšanas apstākļiem svārstās robežās no 80 līdz 294 mg, dzērvenēs – līdz 60 mg, mellenēs – līdz 25 mg, pīlādžos līdz 120 mg. Pētījumā tika analizēti sīpoli, kas ir vieni no senākajiem un plaši izmantotajiem sakņaugiem, kuru galvenā vērtība saistīta ar ēterisko eļļu un fitoncīdu saturu. Taču sīpoli, īpaši loki, ir arī vērtīgs vitamīnu un minerālvielu avots, piemēram, 100 g loku C vitamīna daudzums svārstās no 15 līdz 25 mg. Lai ēstu lociņus un citus zaļumus, nebūt nav jāgaida pavasaris – ikviens tos mierīgi var diedzēt uz palodzes. Piemēram, di­etoloģe Lolita Vija Neimane ik gadu kastēs uz balkona diedzē ne tikai lokus, bet arī pētersīļus, tā nodrošinot sevi ar nepieciešamo ikdienas C vitamīna devu.

Reklāma
Reklāma

Kamēr saules vēl pamaz

Ziemeļu valstīs, pie kurām nosacīti var pieskaitīt arī Latviju, plaši izplatīta D vitamīna nepietiekamība. Tā kā šis taukos šķīstošais vitamīns lielākoties veidojas ādā saules ultravioleto staru ietekmē, dzīvojot Latvijā, rudenī un ziemā organisms neizstrādā D vitamīnu. Pētījumi rāda, ka nereti D vitamīna līmenis nav pietiekams arī pavasarī un pat vasarā.

“D vitamīnu mēs uzņemam trīs veidos. Pirmkārt, ar saules starojumu, taču Latvijas iedzīvotājiem ne ziemā, ne vasarā tomēr nav pietiekami saules gaismas. Otrkārt, nelielu devu iespējams uzņemt arī ar pārtikas produktiem, piemēram, pienu, olu dzeltenumiem. Treškārt, ar D vitamīna preparātiem. Pēc tam tas pārveidojas aknās, aktivizējas nierēs un tikai tad sniedz organismam vajadzīgo efektu. Mūsdienās ir zināms, ka šis vitamīns nepieciešams ne tikai kalcija vielmaiņai, bet arī daudzām citām organisma funkcijām, piemēram, imūnsistēmas darbībai aizsardzībā pret onkoloģiskām slimībām,” stāsta Veselības centru apvienības poliklīnikas “Aura” endokrinoloģe, interniste Maija Gureviča, norādot, ka šī vitamīna rezerves organisms uzkrāj neaktīvā formā, kuru izmanto tikai tad, kad tas ir nepieciešams. Piemēram, saslimstot ar augšējo elp­ceļu slimībām vai gripu, imūnā sistēma pati aktivizē vitamīna rezerves, paņemot no tām tik, cik tajā brīdī ir vajadzīgs.

Nosakot laboratorijā D vitamīna līmeni asinīs, redzams, cik liels ir vitamīna neaktīvās formas uzkrājums organismā. Lai iegūtu maksimāli labvēlīgu efektu uz veselību, tā līmenim asinīs jābūt 45–50 ng/ml, bet, sasniedzot vismaz 30 ng/m, var pasargāt sevi no trausliem kauliem, to lūzumiem un biežas saaukstēšanās.

Operācijas tērē vitamīna krājumus

Lai gan vēsturiski D vitamīna nepietiekamība tiek saistīta ar kaulu minerālā blīvuma samazināšanos un osteoporozi, taču pēdējo gadu laikā noskaidrots, ka tas nelabvēlīgi iespaido arī citas orgānu sistēmas, tajā skaitā sirds un asinsvadu un imūno sistēmu. Zināms, ka tas stimulē iedzimto jeb nespecifisko imunitāti un regulē iegūtās jeb specifiskās imunitātes darbību, lai tā varētu sekmīgāk cīnīties ar dažādām infekcijām, tajā skaitā vīrusiem.

P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centrā tika veikts pētījums, kurā piedalījās divsimt pacientu un kura mērķis bija novērtēt D vitamīna nepietiekamības iespējamo ietekmi uz sirds operācijas rezultātu. Pētījuma dalībniekiem 25(OH)D līmenis tika noteikts divas reizes – pirms operācijas un nedēļas laikā pēc tās. Tika konstatēts, ka 84,5% pacientu bija nepietiekams D vitamīna līmenis, no tiem 56% bija deficīts. Pēc operācijas D vitamīna līmenis vēl vairāk samazinājās, palielinot komplikāciju risku un intensīvās terapijas nodaļā pavadīto dienu skaitu. Turklāt pacientiem ar augstāku sirds mazspējas pakāpi analīzēs uzrādījās ievērojami zemāks D vitamīna līmenis. Arī starptautiski pētījumi liecina, ka D vitamīna deficīta dēļ paaugstinās risks saslimt ar kardiovaskulārām slimībām, bet slimniekiem – iespēja piedzīvot slimības saasinājumu. Pētījumi liecina, ka vitamīnam piemīt arī pretvēža iedarbība, piemēram, D vitamīna sintēze ādā var mazināt priekšdziedzera vēža rašanās risku un palēnināt tā attīstību.

D vitamīna profilaktiskā deva pieaugušajiem ir vismaz 700 SV dienā, bet terapeitiskā – vidēji 70–80 SV uz vienu kilogramu svara. Tomēr ar sauli un pārtiku vien uzņemt nepieciešamo D vitamīna devu ir pagrūti, tādēļ saziņā ar ārstu tas jālieto papildus.

SAISTĪTIE RAKSTI