Putins miris? Izpētīts, kam ir vajadzīgas teorijas par diktatora slimībām, nāvi un dubultniekiem. Pēdas ved uz Kremli… 100
Plašsaziņas līdzekļos nereti parādās informācija par nāvējošu slimību, ar kuru it kā sirgst Krievijas diktors Vladimirs Putins, parādās arī ziņas pat par viņa nāvi, dubultniekiem utt. Bieži šīs informācijas avots ir Krievijas profesors Valērijs Solovjovs. ASV izdevums “The Wall Street Journal” izpētījis, kāpēc viņa teorijas varētu būt izdevīgas tieši Kremlim.
Pēc ekspertu domām, Soloveju, iespējams, Kremlis izmanto, lai aizpildītu informācijas vakuumu par Putinu ar apšaubāmu informāciju, radītu maldīgu priekšstatu, ka Krievijas vadītājs, kas kļuvis par nopietnu problēmu Rietumiem, drīzumā nomirs, un diskreditētu atlikušos neatkarīgos medijus.
Piemēram, kad iznāca ASV žurnālista Takera Karlsona intervija ar Putinu, profesors Solovejs ziņoja, ka amerikāņu žurnālists sarunājies ar dubultnieku, kas tagad miljoniem pasaules iedzīvotāju uzdots par īsto Putinu.
“Putins ir miris, neatgriezeniski miris, viņš vairs netiks uzmodināts, viņš paliks saldētavā,” šonedēļ sacīja Solovejs.
Viņš pirmais ziņoja par Krievijas prezidenta nāvi pagājušajā gadā un kopš tā laika turpināja uzstāt, ka viņa mirstīgās atliekas atrodas saldētavā.
Solovejs ir “daļa no tiešsaistes baumu dzirnavām par Putina veselību”, kas kļuvušas arvien nozīmīgākas Krievijas konfrontācijas ar Rietumiem laikā. Šādu baumu izplatīšanās sekas ir meklēšanas pieprasījumi par Putina veselību. Pieprasījums “Putina Parkinsonsons” bija populārs Google 2020. gadā, “Putina vēzis” – 2022. gadā, bet pagājušajā gadā visu rudeni virsotnē saglabājās pieprasījums “Putina dubultnieks”.
Solovjova un ar viņu saistītā “Telegram” kanāla publikācijas par Putina veselības stāvokli aktīvi pārpublicēja Rietumu bulvārprese.
Tas “mulsināja augsta ranga amatpersonas,” raksta “The Wall Street Journal”. Nonāca pat līdz tam, ka CIP vadītājam Viljamam Bērnsam 2022. gada jūlijā nācās publiski noliegt šīs baumas, sakot, ka Putins ir “pārāk vesels”.
Laikraksts raksta, ka viena no teorijām ir tāda, ka Kremlim Solovjovs, kuru Krievijas Tieslietu ministrija 2022. gada rudenī pasludināja par ārvalstu aģentu, ir noderīgs instruments.
“Spekulācijas par gaidāmo Putina nāvi varētu likt apšaubīt nepieciešamību izdarīt spiedienu uz viņu un Krieviju,” sacīja bijušais Džordža Buša juniora padomnieks Krievijas jautājumos Tomass Greiems.
Viņš norādīja, ka tādiem komentētājiem kā Solovejs ir milzīga ietekme Rietumos, jo pēc Krievijas ārvalstu mediju biroju slēgšanas un darbinieku skaita samazināšanas vēstniecībās trūkst informācijas.
Vēl viena teorija varēt būt, ka, iespējams, Solovejs ir vajadzīgs Kremlim, lai pēc neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu apspiešanas un to diskreditēšanas, beidzot iedragāt avotu uzticamību, pārvēršot jebkuru ziņu par apšaubāmu ziņu.
“Runa ir par to, lai viss kļūtu neticams,” sacīja Ēriks Grīns, kurš līdz pagājušajam gadam bija Džo Baidena galvenais padomnieks Krievijas jautājumos Nacionālās drošības padomē. Pat ja Solovejs kādu dienu atzīs, ka Putins ir dzīvs, tas vēl vairāk kaitēs mediju tēlam kopumā, “tāpēc visi zaudēs”, sacīja Grīns.
Eksperti arī uzskata, ka šīm publikācijām var būt ietekme arī pašā Krievijā. “Ja Krievijā kādreiz notiks valsts apvērsums, par to radīsies šaubas,” Greiems apraksta publikāciju par “Putina nāvi” sekas.
Solovjova prognozes var arī palīdzēt Kremļa plašākai stratēģijai pārliecināt krievus par dažādām sazvērestības teorijām un tādējādi padarīt viņus politiski neaktīvus, uzskata Greiems.
Tikmēr pats Solovejs intervijā “The Wall Street Journal” norādīja, ka viņa avoti ir “ļoti augsta ranga cilvēki”. Bijušais profesors apgalvo, ka uz viņa sniegto informāciju paļaujas arī Ukrainas iestādes.
