“Zāle divmetrīga un krustojumā jāmin, vai tuvojas auto!” Lasītājs satraukts par nepļautām ceļmalām Rīgā
10
LA.LV redakcijā vērsās lasītājs, kuru satrauc nepļautā zāle Rīgā un citviet Latvijā. Viņš norāda, ka vietām tā vairs nav tikai nesakoptas apkārtnes problēma, bet gan tiešs satiksmes drošības risks.
“Rīgā ir vietas un teritorijas, kur zāle netiek pļauta vispār vai tiek pļauta ļoti reti. Īpaši satraucoši ir tas, ka tas netiek darīts pat pie krustojumiem, kur autovadītājiem ir svarīgi laikus pārredzēt ceļu un saprast, vai tuvojas cits transportlīdzeklis,” raksta lasītājs.
Kā konkrētu piemēru viņš min Vesetas un Mālpils ielas krustojumu Rīgā. Pēc lasītāja teiktā, tur zāle vietām sasniegusi aptuveni 1,7 metru augstumu.
“Sēžot mašīnā, īsti nevar redzēt potenciālo auto, kam būtu jādod ceļš. Tu piebrauc pie krustojuma, skaties pa labi vai pa kreisi, bet skatu aizsedz zāle. Tas nozīmē, ka autovadītājam jābrauc vēl tuvāk krustojumam, lai vispār kaut ko ieraudzītu. Bet tajā brīdī jau var būt par vēlu,” viņš norāda.
Lasītājs uzsver, ka šāda situācija būtiski samazina drošas ceļa pārredzamības leņķi. Īpaši bīstami tas esot vietās, kur jāizbrauc no mazākas ielas, pagalma vai teritorijas uz intensīvāku satiksmes plūsmu.
“Ja zāle ir līdz potītēm, tā ir viena lieta. Bet, ja tā jau tuvojas cilvēka augumam, tad tas vairs nav jautājums tikai par estētiku vai to, vai pilsēta izskatās sakopta. Tas ir jautājums par drošību. Krustojumā autovadītājam jāredz ceļš, nevis jāmin, vai aiz zāles kaut kas tuvojas,” viņš raksta.
Pēc lasītāja domām, šī problēma nav tikai vienā konkrētā vietā. Viņš novērojis, ka arī citviet pilsētā pie krustojumiem un izbrauktuvēm zāle netiek nopļauta laikus. Dažviet situāciju vēl sarežģītāku padara ceļa zīmes, stabi, žogi vai novietotas automašīnas, bet nepļautā zāle redzamību samazina vēl vairāk.
“Autovadītājiem jau tā Rīgā ir pietiekami daudz lietu, kam jāpievērš uzmanība – gājēji, velosipēdisti, elektroskrejriteņi, sabiedriskais transports, intensīva satiksme. Ja vēl pie krustojuma jāskatās cauri garai zālei, tad risks tikai pieaug,” uzskata lasītājs.
Viņš norāda, ka problēma neaprobežojas ar Rīgu vien. Līdzīgas situācijas esot novērojamas arī uz valsts ceļiem, kur pie krustojumiem un izbrauktuvēm netiek laikus izpļautas ceļmalas.
“Vai tiešām jāgaida avārija, lai kāds atbrauktu un nopļautu zāli? Man šķiet, ka šādām vietām vajadzētu būt prioritātei. Krustojumi, izbrauktuves, gājēju pārejas, ceļa zīmju apkārtne – tur zālei jābūt nopļautai regulāri, jo tas ietekmē redzamību un drošību,” raksta lasītājs.
Viņš piebilst, ka saprot – vasarā zāle aug ātri un pašvaldībām vai ceļu uzturētājiem darba ir daudz. Tomēr, viņaprāt, tieši pie krustojumiem un izbrauktuvēm nevar atļauties gaidīt, līdz zāle sasniedz pusotru metru vai vairāk.
“Nav runa par to, ka visur jābūt ideāli nopļautam mauriņam. Lai zāle aug pļavās, parkos, dabiskās teritorijās, kur tas netraucē. Bet tur, kur cilvēkiem jāpieņem lēmums satiksmē, pārredzamībai ir jābūt. Tā ir elementāra drošība,” viņš uzsver.
Lasītājs aicina atbildīgās iestādes pievērst uzmanību Vesetas un Mālpils ielas krustojumam, kā arī pārbaudīt citas līdzīgas vietas Rīgā un uz valsts ceļiem.
“Gribētos, lai kāds šo uztver nopietni. Nepļauta zāle pie krustojuma nav tikai nesakopta vide. Tā var kļūt par iemeslu avārijai. Un, ja to var novērst ar vienkāršu pļaušanu, tad kāpēc tas netiek darīts laikus?” rezumē lasītājs.
LA.LV sazinājās ar Rīgas domi, kuri skaidro, ka “Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā īpašumu un tiem piegulošo teritoriju uzturēšanas kārtību nosaka Rīgas domes 2024. gada 15. maija saistošie noteikumi Nr. RD-24-270-sn “Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi”.
Saskaņā ar šiem noteikumiem par īpašumam piegulošās teritorijas uzturēšanu, tostarp zālāja pļaušanu, ir atbildīgs nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai dzīvojamās mājas pārvaldnieks, ja tāds ir norīkots.
Savukārt Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments nodrošina tikai to pašvaldībai piederošo un departamenta apsaimniekošanā nodoto teritoriju uzturēšanu, piemēram, atsevišķas neapbūvētas publiskās teritorijas, nenostiprinātas publisko ūdeņu krastmalas, pašvaldības ielu tirdzniecības vietas un departamenta pārvaldībā esošos spēļu un rekreācijas laukumus.
Pašvaldības teritorijās zāles pļaušanas biežums tiek plānots atbilstoši teritorijas funkcijai, zālāja augšanas intensitātei un uzturēšanas prasībām. Atsevišķās teritorijās, kur izveidotas pilsētas pļavas, zālājs tiek pļauts retāk, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību.
Par saistošo noteikumu ievērošanas kontroli, tostarp īpašumiem piegulošo teritoriju uzturēšanu, atbild Rīgas pašvaldības policija.
Ja tiek konstatēti noteikumu pārkāpumi, policija ir tiesīga uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu.
Savukārt pašvaldības īpašumos zālāju uzturēšanas darbu organizē un uzrauga Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments atbilstoši tā apsaimniekošanā esošajām teritorijām.
Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments saņem arī iedzīvotāju ziņojumus par vietām, kur aizaugusi zāle vai cits apaugums traucē ceļazīmju redzamību vai krustojumu pārredzamību. Mēnesī tiek saņemti vidēji 10–15 šādi ziņojumi.
Saņemot informāciju, departaments izvērtē, kam pieder attiecīgā teritorija. Ja apaugums atrodas privātīpašumam piegulošā teritorijā, par tās uzturēšanu ir atbildīgs nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, savukārt kontroli par saistošo noteikumu ievērošanu nodrošina Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija. Šādos gadījumos informācija tiek nodota pašvaldības policijai turpmākai rīcībai. Savukārt, ja apaugums atrodas pašvaldības apsaimniekošanā esošā teritorijā, departaments organizē tā sakārtošanu.
Saistošie noteikumi neparedz vienotu zāles garuma kritēriju visām teritorijām. Tie nosaka pienākumu nodrošināt teritorijas uzturēšanu un nepieļaut kūlas veidošanos, savukārt teritorijās, kur izveidotas pilsētas pļavas, ir paredzēta atšķirīga apsaimniekošanas kārtība, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību.
Attiecībā par konkrētajā gadījumu, izvērtējot iesniegto video materiālu, konstatēts, ka nenopļautā teritorija ir īpašumam Grostonas ielā 9 piegulošā teritorija. Līdz ar to par tās uzturēšanu atbild attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks, savukārt kontroli par saistošo noteikumu ievērošanu nodrošina Rīgas pašvaldības policija.”
Vai esi novērojis nejēdzību savā pilsētā? Raksti man, sūti video, foto uz [email protected].
