“Fendt” un “New Holland” traktors, kas izmēģināti un joprojām strādā reālos lauka apstākļos ar Latvijā ražotu biometānu.
“Fendt” un “New Holland” traktors, kas izmēģināti un joprojām strādā reālos lauka apstākļos ar Latvijā ražotu biometānu.
Foto no GROW ENERGY arhīva

Zemnieki jau ceļ trauksmi par laukiem nepieciešamo minerālmēslu apgādi. Kā nākamgad izdzīvosim? 0

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

FOTO. “45 minūtes pirms Putina izbraukšanas ceļi tiek slēgti,” par Putina šābrīža ikdienu stāsta Londonas profesors
Rajeva prognoze: Cik ilgi karš varētu turpināties?
VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
Lasīt citas ziņas

 

Jau kādu laiku nerimst diskusijas par Eiropas Zaļā kursa ieviešanu, kas būtisku ietekmi var atstāt uz lauksaimniekiem un attiecīgi pārtikas produktu ražotājiem. Jāatgādina – Zaļā kursa mērķis ir nodrošināt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam, panākot tīrāku gaisu un ūdeni, veselīgāku augsni un bioloģisko daudzveidību, kā arī veselīgu un cenu ziņā pieejamu pārtiku. Taču kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā īpaši aktualizējies jautājums par pārtikas pieejamību un ražošanai nepieciešamo resursu nodrošināšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Zemnieki jau ceļ trauksmi par laukiem nepieciešamo minerālmēslu apgādi – lai arī lielākā daļa ražotāju šai sezonai vajadzīgo iepirkuši, lielāks satraukums valda par nākamo sezonu. Līdz šim liela daļa minerālmēslu tika iepirkti Krievijā un Baltkrievijā, taču pašlaik notiekošās karadarbības dēļ lauksaimniekiem jārod jauni piegādātāji. Tāpat jāņem vērā, ka Krievija un Ukraina aizņem gandrīz trešdaļu no visas pasaules kviešu eksporta, tādēļ karadarbības dēļ stress daudzviet pasaulē strauji pieaudzis, jo īpaši Tuvo Austrumu valstīs.

Biedrības “Zemnieku saeima” vadība skaidro – ieviešot Zaļo kursu, vidēji saražotais graudu apjoms Eiropā varētu samazināties par 10–20%, bet atsevišķiem graudaugiem pat par 30% – pie šāda secinājuma nonākusi Vāgeningas universitāte. Savukārt Ķīles universitātē secināts – vidēji par 20% kritīsies liellopu gaļas saražotais apjoms, bet cūkgaļas – par 17%.

Taču šajos pētījumos nav ņemts vērā fakts, ka aptuveni 30% kviešu, 17% kukurūzas un vairāk nekā 50% no saulespuķu eļļas pasaules tirgū nāk no pašreizējā kara reģiona. Jau pašlaik kviešu cena ir pieaugusi dubultā, piens ir dārgāks par 40%, un tikpat liels cenas kāpums bijis liellopu gaļai. Ķīles universitātes aplēses liecina – cenu pieaugums pārtikai, salīdzinot ar brīdi, pirms tika ieviesta “no lauka līdz galdam stratēģija”, varētu būt 5–30% robežās, bet cūkgaļai – pat līdz 50%.

Tas, protams, raisa jautājumus par pārtikas pieejamību dažādās sabiedrības grupās, gan tās cenu. Jau tagad piensaimnieki apgalvo – piena produktu pašizmaksa ir kāpusi un veikalu tīkli samazinātos apjomos iepērk piena produktus no vietējiem pārstrādātājiem, turklāt to darot bez jelkādas argumentācijas. Parādījušās pazīmes, ka iedzīvotāju pirktspēja samazinās, veikalos sarūk piena un piena produktu apgrozījums. Tas vistiešāk atsaucas uz piena produktu ražotājiem, un jau izskanējusi informācija par vairāku pārstrādes uzņēmumu grūtībām norēķināties ar piegādātājiem. Un nav grūti iedomāties, kas šādos apstākļos notiks ar produktu sortimentu un pieejamību.

Nav nekāds noslēpums, ka energoresursu izmaksu kāpuma dēļ gada sākumā bija vērojams straujš cenu pieaugums lauksaimniecības izejvielām un karadarbība Ukrainā novedusi pie tālāka globālo izejvielu cenu kāpuma. Pašlaik minerālmēslu cena pieaugusi pat piecas reizes un nav skaidrības, kā izdosies pārorientēt piegādes ķēdes. Savukārt kviešu cena marta sākumā bija sasniegusi pēdējo gadu laikā augstāko līmeni, pārsniedzot 420 eiro par tonnu. Ekonomikas eksperti jau pro­gnozēja turpmāku cenu pieaugumu, jo šajos kara apstākļos pieaugusi nenoteiktība par izejvielu tirgiem. Tieši Krievija ir lielākais kviešu un dabasgāzes eksportētājs pasaulē un otrs lielākais naftas eksportētājs, savukārt Ukraina – vērā ņemams kukurūzas, kviešu un minerālmēslu ražotājs.

Tas nozīmē vienu – jebkuras sankcijas vai piegāžu pārtraukumi atsauksies uz globālajām piegādēm un cenu izmaiņām. Jau tagad vietējie piena lopkopēji stāsta, ka lopbarības cenas aug neprognozējami un nav skaidrs, kā karš Ukrainā ietekmēs lopbarības izejvielu sagādi. Īpaši problēmas ir tiem lopkopējiem, kas strauji modernizējušies, investējot simtiem tūkstošu eiro, bet šā brīža situācija raisa lielu neskaidrību. Skaidrs, ka paši zemnieki un kooperatīvi tagad aktīvi meklē risinājumus, kā nodrošināt vajadzīgās piegādes, bet jārēķinās, ka šis process var būt garāks, nekā sākotnēji plānots.

SAISTĪTIE RAKSTI

Lai gan nesen notikušajā Zemnieku saeimas kongresā, runājot par Zaļo kursu, no VARAM pārstāvja puses izskanēja viedoklis, ka šajos ģeopolitiskajos apstākļos “nekas nav akmenī cirsts”, lauksaimnieku vidū joprojām pastāv bažas par tā ieviešanu. Faktiski tas būtu gana nesaprotami, ja laikā, kad viena no maizes klētīm – Ukraina – kara dēļ nespēs saražot nepieciešamo labības daudzumu un izskan pat bažas par bada draudiem atsevišķos pasaules reģionos, Zaļā kursa ieviešanas nosacījumos netiktu veiktas izmaiņas.

Ir saprotama ES vēlme nodrošināt klimata neitralitāti un mazināt visu veidu piesārņojumu, to skaitā lauksaimniecisko, taču šajos kara apstākļos tas jādara pārdomāti. Arī lauksaimnieki cer, ka Zaļā kursa prasības tiks mīkstinātas un to ieviešanai būs loģisks pamatojums. Pretējā gadījumā pārtikas var pietrūkt un kāda pasaules daļa paliks nepaēdusi.

FOTO. “45 minūtes pirms Putina izbraukšanas ceļi tiek slēgti,” par Putina šābrīža ikdienu stāsta Londonas profesors
Rajeva prognoze: Cik ilgi karš varētu turpināties?
VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
“Tā ir tikai pirmā lakstīgala, esmu pārliecināts, ka krievi turpinās šādi darboties,” Rajevs dienas notikumu apskatā
FOTO. Faniem aizraujas elpa… Keitas Midltones pavadonis Londonā filmu zvaigzne Toms Krūzs
Lasīt citas ziņas
FOTO. “45 minūtes pirms Putina izbraukšanas ceļi tiek slēgti,” par Putina šābrīža ikdienu stāsta Londonas profesors
Kāds laiks būs svētdien?
Zelenskis: Mēs gribam atgūt visu, bet Krievijas Federācija grib visu neatdot
FOTO. Faniem aizraujas elpa… Keitas Midltones pavadonis Londonā filmu zvaigzne Toms Krūzs
“Neauglība palīdzēja mums ne tikai satikties ar mūsu brīnišķīgajiem bērniem, bet palīdzēt citiem vecākiem! Lilijas un Vadima adopcijas stāsts
22:34
“Ja šovakar izdzeršu glāzi martini, rītdien man būs paģiras!” Džeina Fonda ironiski par savu vecumu
21:38
Pēc tam, kad tika nogalināta visa viņas ģimene, četras dienas dzīvoja uz plosta! Okeāna bārenes neticamais stāsts
21:00
Rajeva prognoze: Cik ilgi karš varētu turpināties?
Krievija: “Azovstaļ” atstājuši visi Ukrainas karavīri
FOTO. Ralfs Eilands: Mums ir oficiāli jāpārstāj sevi saukt par klusajiem letiņiem
Vilis Vītols: “Uzskatu, ka vislielākais drauds latviešiem ir nevis Krievija, bet gan mūsu tautas demogrāfiskā situācija.
“Mums jābūt laimīgiem, ka mūsu vienīgie mēsli ir dārgākas cenas.” Uzņēmējs par kara izraisīto sadārdzinājumu
Vai tiešām pilnmēness ietekmē cilvēka psihi? Skaidro psihiatrs
Māris Zanders: Lēmumu pieņēmēji turpina dzīvot ilūzijās un kļūdās
Zelenskis ierosina partnervalstīm atzīt Krievijas materiālu atbildību par saviem noziegumiem
Imants Frederiks Ozols: Kā būt nebanāliem? Kroga dziesmas neatskaņo lielformāta koncertos
Latvijas hokeja izlase pēcspēles metienu sērijā uzvar Austriju
Partiju “Latvija pirmajā vietā” vadīs Ainārs Šlesers
Berluskoni: Eiropai jāpārliecina Ukraina pieņemt Krievijas prasības
Latvijas mežos dominē skandināvi
FOTO. “Atbrīvošanās no padomju mantojuma” gājienā pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku
Grāmatas bērniem par karu autori: “Cīnāmies pret dziļo tumsību”
Tālais ceļš pie ārsta vairs nav jāmēro! Reģionos turpmāk konsultēs attālināti
“Ko tu teici? Runāā skaļāk! Nemurmini sev zem deguna!” Kā saudzēt dzirdi?
Pēc tam, kad tika nogalināta visa viņas ģimene, četras dienas dzīvoja uz plosta! Okeāna bārenes neticamais stāsts
ES izvērš tirdzniecības dialogu ar Taivānu
Tāda kolektīvā imunitāte nepastāv jeb kas mums jāzina par trakumsērgām
“Neauglība palīdzēja mums ne tikai satikties ar mūsu brīnišķīgajiem bērniem, bet palīdzēt citiem vecākiem! Lilijas un Vadima adopcijas stāsts
Vācija un Katara vienojušās par gāzes piegādēm
Vācijā spēcīgās vētrās un tornado vairāki desmiti ievaonoto
EK apstiprina enerģētiskās neatkarības plānu