Žogi gar visu dzelzceļu? LDz skaidro, kāpēc tas nav tik vienkārši un tik ātri vien netiks uzstādīts 0
Gājēju nožogojumu vai barjeru izbūve gar visu dzelzceļa līniju prasītu būtiskus finanšu ieguldījumus, aģentūrai LETA norādīja VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz), komentējot risinājumus drošības uzlabošanai sliežu tuvumā.
LDz skaidroja, ka finanšu ieguldījumi nožogojumu vai barjeru izbūvei būtu nepieciešami ne tikai darbu veikšanai, bet arī turpmākajai uzturēšanai.
Uzņēmumā uzsvēra, ka nožogojumi ir būtisks drošības elements, taču tie pilnībā nevar novērst apzinātu pārkāpšanu vai riskantu rīcību sliežu tuvumā. Tādēļ svarīgas ir arī sabiedrību izglītojošas aktivitātes, piemēram, LDz regulāri rīko drošības kampaņas un pasniedz drošības lekcijas izglītības iestādēs.
Domājot par drošību sliežu tuvumā, 2022. gadā ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu tika sākta projekta īstenošana par nožogojumu un gājēju pāreju ierīkošanu dzelzceļa infrastruktūras objektos, kura laikā bija paredzēta drošības žogu un pāreju būvniecība bīstamākajās vietās ar lielāko dzelzceļa satiksmes intensitāti un gājēju plūsmu Rīgā un Pierīgā. Tomēr uzņēmējs, ar kuru bija noslēgts līgums, nepildīja būvniecības līgumā noteiktās saistības, tādēļ 2023. gadā LDz pieņēma lēmumu vienpusēji izbeigt būvniecības līgumu, informēja LDz.
LDz papildināja, ka vienlaikus būtiska loma drošības uzlabošanā ir arī pašvaldībām un ceļu pārvaldītājiem. Normatīvais regulējums paredz, ka dzelzceļa pārejas pieejas ceļa pārvaldītājs ir atbildīgs par pieeju uzturēšanu un remontu līdz pārejas segumam, tādēļ drošības uzlabošana apdzīvotās vietās nav tikai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja jautājums, bet prasa saskaņotu rīcību starp dzelzceļu, pašvaldībām, ceļu pārvaldītājiem un citām iesaistītajām pusēm, īpaši vietās, kur dzelzceļš atrodas tiešā dzīvojamās apbūves vai ikdienas gājēju maršrutu tuvumā.
Komentējot risinājumus drošības uzlabošanai sliežu tuvumā, LDz norādīja, ka uzņēmums ar pieejamo finansējumu pastāvīgi īsteno dažāda veida tehniskos uzlabojumus un modernizē infrastruktūru, tostarp pakāpeniski tiek mainīts un paplašināts segums dzelzceļa pārejās un ierīkoti gājēju plūsmu organizējoši “labirinti”. Tāpat potenciāli bīstamākās pārejas aprīko ar gaismas un skaņas signāliem, kā arī atsevišķās vietās izbūvē nožogojumus.
LDz informēja, ka 2025. gadā uzņēmums ir aktualizējis gājēju pāreju katalogu, kurā ir iekļautas vairāk nekā 500 pārejas, norādot to raksturlielumus, piemēram, pārredzamību, klājuma stāvokli, vilcienu kustības ātrumu un gājēju intensitāti. Atbilstoši šiem raksturlielumiem un citiem faktoriem, piemēram, izglītības iestāžu tuvumam, ir prioritizētas pārejas, kurās tiek plānoti nākamie drošības uzlabošanas darbi, un līdz 2027. gada beigām ir paredzēts modernizēt 45 pārejas.
Patlaban notiek aktīva būvprojektu izstrāde un nepieciešamo materiālu iegāde. Materiālu iegādes izmaksas daļēji sedz no projekta par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācijas un attīstības izmaksām, bet daļu sedz no LDz budžeta.
Tāpat līdz 2026. gada jūlijam pagaidu ekspluatācijā paredzēts nodot 12 pārbrauktuves un vienu gājēju pāreju posmos Lielvārde-Skrīveri un Torņakalns-Jelgava. Darbi veikti projekta laikā par dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai. Tāpat ātruma projektu īstenošanā tiek nožogoti atsevišķi sliežu ceļu posmi.
Savukārt līdz 2029. gadam projektā, ar kuru plānots savienot Rīgas lidostu ar Rīgas centru, tiks veikti pasākumi drošības palielināšanai posmos Torņakalns-Imanta un Jāņavārti-Ogre. Tāpat projekta laikā par vilcienu kustības palielināšanu tiks veikti pasākumi drošības palielināšanai posmā Sloka-Tukums II. Precīzu modernizējamo dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju skaitu LDz varēs norādīt pēc būvprojektu izstrādes provizoriski 2027. gada beigās.
LDz uzsvēra, ka drošība ir viena no LDz prioritātēm, tādēļ uzņēmums arī turpmāk plāno pakāpeniski paaugstināt drošību dzelzceļa šķērsošanas vietās, ņemot vērā risku novērtējumu un pieejamo finansējumu.
Vienlaikus LDz atzina, ka uzņēmums pastāvīgi monitorē visas ārējā finansējuma iespējas. Patlaban ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā tiek īstenots projekts par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju un attīstību, kura laikā paralēli elektrificētā tīkla modernizācijai paredzēti arī ar dzelzceļa infrastruktūras drošības uzlabošanu saistīti pasākumi.
Arī turpmāku drošības uzlabojumu īstenošana nākotnē būtu skatāma kontekstā ar pieejamajiem ES fondu finansējuma avotiem un attiecīgo programmu atbalstāmajām darbībām, atzīmēja LDz.
Jau ziņots, ka LDz koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 201,189 miljoni eiro, kas ir par 13,9% mazāk nekā 2024. gadā, savukārt koncerna zaudējumi samazinājās piecas reizes – līdz 7,823 miljoniem eiro.
Paša LDz apgrozījums 2025. gadā bija 142,549 miljoni eiro, kas ir par 8,1% mazāk nekā 2024. gadā. LDz apgrozījums pagājušajā gadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 118,051 miljons eiro, bet zaudējumi bija 25,678 miljoni eiro.
Reorganizācijas procesā pērn LDz meitasuzņēmumam SIA “LDz Cargo” 2025. gada oktobrī tika pievienoti LDz meitasuzņēmumi SIA “LDz ritošā sastāva serviss” un SIA “LDz loģistika”. LDz koncernā ietilpst arī SIA “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, un apsardzes uzņēmums SIA “LDz apsardze”.
