Šīs valstis kļuvušas par piemēru visai NATO – Latvijas vārds publikācijā izskan īpaši glaimojošā kontekstā 30
Austrumeiropas valstis, kuras vēl pavisam nesen tika uzskatītas par ievainojamākajām NATO dalībvalstīm, šodien kļūst par piemēru citiem, savā rakstā “Newsweek” spriež pētnieciskā žurnāliste Džuljeta Bretana Intere, īpaši izceļot arī Baltijas valstis.
Tieši valstis, kas atrodas kaimiņos Krievijai, ir parādījušas viskompleksāko pieeju aizsardzībai, apvienojot militāro izdevumu palielināšanu ar sabiedrības sagatavošanu iespējamiem draudiem. Tiek norādīts, ka par līderēm aizsardzības izdevumu jomā kļuvušas Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija. Pēc žurnālistes teiktā, šīs valstis sāka gatavoties iespējamam apdraudējumam ievērojami agrāk nekā lielākā daļa Rietumeiropas valstu.
“Pēc kiberuzbrukuma Igaunijai 2007. gadā, Krievijas kara pret Gruziju 2008. gadā un Krimas aneksijas 2014. gadā Baltijas valstis un Polija paātrināja armiju modernizāciju, stiprināja kiberdrošību un atjaunoja obligāto militāro dienestu,” akcentēja Bretana.
Pētnieciskā žurnāliste atzīmēja, ka šajās valstīs īpaša uzmanība tiek pievērsta ne tikai bruņotajiem spēkiem, bet arī civiliedzīvotāju sagatavošanai. Piemēram, Baltijas valstīs attīsta tā dēvētās “totālās aizsardzības” sistēmu: apmāca jauniešus modernajās tehnoloģijās, tostarp bezpilota lidaparātu izmantošanā, rīko kiberdrošības mācības un gatavo slimnīcas darbam iespējama kara apstākļos.
Turklāt Polija un Baltijas valstis aktīvi stiprina NATO austrumu flangu. Reģionā tiek veidotas aizsardzības būves, tostarp bunkuri, prettanku šķēršļi un inženiertehniskie nocietinājumi. Polija pat īsteno vērienīgu projektu “Austrumu vairogs”, kam jāstiprina robežu aizsardzība ar Baltkrieviju un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu.
Kāda ir situācija citās Eiropas valstīs
Bretana norādīja, ka līdz ar Aukstā kara beigām Eiropā sāka uzskatīt Krieviju par partneri, kas ir nomierinājies, tāpēc neņēma vērā jebkādus draudus. Saistībā ar to Vācijas karaspēka lielums samazinājās no 585 tūkstošiem 1990. gadā līdz 177 tūkstošiem 2016. gadā, savukārt Lielbritānijas armijas lielums samazinājās par 30% no 2000. līdz 2024. gadam. Daudzas Eiropas valstis arī atcēla iesaukumu militārajā dienestā. Tikmēr visas cerības drošības jomā tika pārliktas uz NATO un ASV pleciem.
“Baltijas valstis un Polija nekad nepadevās šiem pieņēmumiem,” konstatēja žurnāliste.
Ko darīja Polija un Baltijas valstis
Polija iestājās NATO 1999. gadā, bet Baltijas valstis – 2004. gadā, un uzreiz sāka modernizēt savās armijās un investēt aizsardzībā. Latvija un Lietuva atjaunoja obligāto militāro dienestu, un nesen Lietuva paziņoja par rekordlielu brīvprātīgo skaitu, kas iestājušies militārajā dienestā.
Šīs valstis arī sāka pieprasīt no NATO stingras drošības garantijas, jo īpaši attiecībā uz 5. pantu, kas garantē, ka alianse aizstāvēs jebkuru dalībvalsti uzbrukuma gadījumā.
Enerģētiskā drošība
Par ne mazāk svarīgu virzienu kļuva enerģētiskā drošība. Tā, piemēram, Lietuva kā viena no pirmajām Eiropā pilnībā atteicās no Krievijas gāzes, pateicoties sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecībai.
Raksta autore uzskata, ka tieši Polijas un Baltijas valstu pieredze šodien veido jaunu NATO aizsardzības modeli. Tā vietā, lai orientētos tikai uz militārajiem budžetiem, šīs valstis liek uzsvaru uz visas valsts noturību – no armijas un kritiskās infrastruktūras līdz digitālajai drošībai un iedzīvotāju sagatavošanai.
Pēc žurnālistes domām, saglabājoties draudiem, šī pieeja var kļūt par orientieri pārējiem Eiropas NATO sabiedrotajiem.
“Valstis, kas piedāvā NATO jaunu aizsardzības modeli, ne vienmēr ir tās, kas tērē visvairāk, bet gan tās, kas gadu desmitiem ilgi ir balstījušās uz pieņēmumu, ka var kļūt par nākamajiem upuriem,” viņa atzīmēja.
