Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
23. aprīlis, 2014
Drukāt

Ar vakcināciju saistītas komplikācijas Latvijā ik gadu piedzīvo 30-120 cilvēki

vakcina_142

Latvijā gada laikā 30-120 cilvēkiem tiek reģistrētas ar vakcināciju saistītas komplikācijas, kas ir ļoti zems rādītājs, ņemot vērā veikto pošu skaitu, šodien Eiropas Imunizācijas nedēļai veltītā pasākumā sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Aizvadītajā gadā ar vakcināciju saistītas veselības problēmas reģistrētas 60 cilvēkiem un lielākajai daļai jeb 53 cilvēkiem tās izraisījusi pote pret tuberkulozi, sacīja Perevoščikovs. Viņš skaidroja, ka vakcinācija pret tuberkulozi ir ļoti nepieciešama, bet vienlaikus arī diezgan agresīva, tāpēc atsevišķos gadījumos var izraisīt komplikācijas.

Salīdzinājumam – 2012.gadā ar vakcināciju saistītas veselības problēmas tika reģistrētas 78 cilvēkiem, 2011.gadā – 126, 2010.gadā – 70 un 2009.gadā – 42 cilvēkiem.

Bērnu klīniskajās universitātes slimnīcas vakcinācijas speciāliste Dace Zavadska uzsvēra, ka vairumā gadījumu vakcinācija noris bez komplikācijām un nopietnas alerģiskas reakcijas notiek ļoti reti.

Viņa skaidroja, ka biežākie nopietnu alerģiju simptomi ir lūpu, mutes un rīkles pietūkums, izsitumi un tūska uz rokām, pēdām un potītēm, kā arī samaņas zudums asinsspiediena pazemināšanās dēļ. “Šīs pazīmes vai simptomi parasti parādās ļoti ātri pēc injekcijas ievadīšanas, kamēr vakcinētais cilvēks vēl ir klīnikā vai ārsta kabinetā,” uzsvēra Zavadska.

SPKC aprēķini rāda, ka vakcinācijas rezultātā saslimstība ar vakcīnregulējamām slimībām Latvijā ir samazinājusies vairāk nekā 250 reizes jeb par 99,6%. Katru gadu vakcinācija novērš vairāk nekā 30 000 infekcijas slimību gadījumu un 100 to izraisītu nāves gadījumu.

Piemēram, piecu gadu laikā pirms vakcinācijas pret difteriju ieviešanas 1958.gadā ar šo smago slimību sasirga 1126 cilvēki, bet no 2009.gada līdz 2013.gadam – septiņi cilvēki.

Ar masalām piecu gadu laikā pirms vakcinācijas ieviešanas 1968.gadā saslima 15 308 cilvēki, bet no 2009.gada līdz 2013.gadam – viens cilvēks. Perevoščikovs skaidroja, ka pēc masalu potes dažkārt mēdz parādīties izsitumi un paaugstināties ķermeņa temperatūra, tomēr, ja nebūtu šīs vakcinācijas, Latvijā no 2009.gada līdz 2013.gadam ar masalām būtu saslimuši 137 772 cilvēki un miruši 170.

Tāpat viņš minēja, ka 1958.gadā Latvijā tika ieviesta vakcinācija pret poliomielītu un pēc sešiem gadiem valstī šī slimība tika likvidēta. Vienlaikus speciālists norādīja, ka vakcināciju pret poliomielītu pārtraukt nevar, jo ir zemes, kur šī slimība laiku pa laikam parādās un izplatās uz citām valstīm.

Diemžēl iepriekšējos gados reģistrēti vairāki nāves gadījumi no slimībām, kuras iespējams novērst ar vakcināciju, piemēram, no garā klepus, sacīja SPKC pārstāvis. Vakcinācija pret garo klepu tika ieviesta 1958.gadā. Piecu gadu laikā pirms tās ieviešanas šī slimība skāra 5473 cilvēkus, bet no 2009.gada līdz 2013.gadam – 99 cilvēkus.

“Ir starptautiski atzīts, ka vakcīna novērš tik lielu saslimstības un nāves gadījumu skaitu kā neviens cits medikaments,” piebilda Perevoščikovs.

Viņš arī atgādināja, ka šobrīd valsts apmaksāta vakcinācija tiek veikta pret 13 infekcijas slimībām – tuberkulozi, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu, B hepatītu, B tipa “Haemophilus influenzae” infekciju, pneimokoku infekciju, epidēmisko parotītu, masalām, masaliņām, vējbakām un cilvēka papilomas vīrusa infekciju.

Pērn imunizācija pret vairākām slimībām, līdzīgi kā gadu iepriekš, uzlabojusies, tomēr atsevišķām nepieciešamā vakcinācijas aptvere joprojām nav sasniegta, piebilda speciālists.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+