Latvijā
Sabiedrība

Ārste: No šodienas runāju tikai valsts valodā 16


“Komsomoļskaja pravda” aprakstīto situāciju dēvē par “Latvijas ārstu ņirgāšanos par krievvalodīgo pacienti, kas neprata valsts valodu”, uzsverot, ka ārsts sievieti konsultēja latviešu valodā un ieteica nākt uz konsultāciju ar tulku.
“Komsomoļskaja pravda” aprakstīto situāciju dēvē par “Latvijas ārstu ņirgāšanos par krievvalodīgo pacienti, kas neprata valsts valodu”, uzsverot, ka ārsts sievieti konsultēja latviešu valodā un ieteica nākt uz konsultāciju ar tulku.
Ekrānšāviņš/”Komsomoļskaja pravda”

Vairāki Krievijas mediji uztaisījuši skandālu sev vēlamā gaismā, pārpublicējot no Latvijas medija pacientes Ludmilas stāstu, ka daktere Inga Rezgale, kas strādā par endokrinoloģi medicīnas centrā “Pulss5” Rīgā, atteikusies ar viņu runāt krievu valodā. “Latvijas ārste atteicās ārstēt krievvalodīgo sievieti” – tādi virsraksti dominē publikācijām Krievijas portālos. Bet “Komsomoļskaja pravda” pacientes viedokli izklāstījusi zem virsraksta “Latvijas ārsti ņirgājas par krievvalodīgo pacienti, kas neprata valsts valodu”. Krievu žurnālisti no “Ria novosti”, protams, secina: “Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neskatoties uz to, ka 40 procentiem valsts iedzīvotāju tā ir dzimtā valoda.”

Bet stāsts īsumā ir tāds. Ludmila radio “Baltkom” pastāstījusi, ka viņa ļoti labi zinot – ārste Inga Rezgale prot runāt krieviski. Bet vienā no pieņemšanas reizēm maijā daktere esot teikusi, ka ir pagājuši 25 gadi, kopš Latvija atguva neatkarību, un šajā laikā ir bijis iespējams apgūt latviešu valodu, tāpēc pacienta vizītei esot jānorit valsts valodā. Ludmilai tas licies nepieņemami, un viņa uzrakstījusi sūdzību Nacionālajam veselības dienestam, kas atbildējis, ka neesot tāda likuma, kurš liktu ārstam ar pacientu runāt svešvalodā. Tā notikumu atstāsta radio, kura žurnālisti Veselības inspekcijā (VI) arī guvuši apstiprinājumu faktam, ka ārstiem nav pienākums zināt svešvalodu. “Neviena regula nenosaka, ka ārstam vajadzētu runāt svešvalodā. Ir jābūt tikai augstam līmenim valsts valodā. Paciente var meklēt citu ārstu vai arī doties pie šā speciālista kopā ar tulku, kā to ieteica ārste Rezgale,” paskaidrojusi VI pārstāve Agnese Gusarova.

[wrapintext]

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

[/wrapintext]

Sazinājos ar endokrinologi I. Rezgali. Viņa uzsver: “Es vienmēr runāju valsts valodā. Maniem pacientiem ir zināms, ka arī viņiem ir jācenšas runāt valsts valodā. Tiesa, pie manis vizītē ierodas arī veci cilvēki, kuri valsts valodu nav apguvuši. Nu, ko tur vairs cīnīties – viņi to vairs neiemācīsies. Bet, ja ierodas cilvēks, kurš ir jaunāks par mani un kuram ārstēšanu apmaksā valsts, bet kurš 25 gadu laikā, kopš Latvija atguvusi neatkarību, nav iemācījies runāt valsts valodā, nespēj atbildēt uz elementāriem jautājumu, nespēj saprast, kad vaicāju, kā sauc viņa ģimenes ārstu, nu tad, piedodiet, vienreiz tas vadzis lūst. Kad man visu laiku saka “ničevo ņepoņimaju” (“neko nesaprotu” – krievu val.), tad es atgādinu, ka ir pēdējais laiks sākt saprast.”

Daktere I. Rezgale pastāstīja, ka viņai neesot viegli pacientam visu sīki izskaidrot krievu valodā, tāpēc viņa Ludmilai ieteikusi meklēt tādu ārstu, kas ar viņu runās tādā valodā, kādā paciente gribēs, vai arī ierasties vizītē kopā ar tulku. “Nav jau pirmais gads, kad vecāki nāk ar bērniem, kas labi runā latviešu valodā un spēj tulkot no latviešu uz krievu valodu un otrādi,” saka endokrinoloģe un atklāj, ka paciente pat argumentējusi, ka viņa maksājot nodokļus un tāpēc vien ar viņu esot jārunā krieviski.

“Viņa man aizrādīja, ka esmu devusi Hipokrata zvērestu un ka man ir jārunā tādā valodā, kādā pacients runā ar mani. Bet Hipokrata zvērestā neviena rinda nav par valodu, tur ir runa par medicīnisko palīdzību. Nevienam neesmu atteikusi sniegt palīdzību, un zvērestu nevienā punktā neesmu pārkāpusi. Ludmilai izdarīju visu, kas bija jāizdara, uzrakstīju nosūtījumu un visu paskaidroju. Pateicu viņai arī kādu vārdu krieviski, lai, Dieva dēļ, saprot.

Pie manis nākuši ārstēties pacienti no patvēruma meklētāju izmetināšanas centra – gan pakistānieši, gan indieši, gan ķīnieši un nevienam nav bijusi doma pieprasīt runāt ķīniešu vai kādā citā valodā. Viņiem ir līdzi tulks. Ja es aizbrauktu uz Vāciju vai Krieviju, nevienu brīdi neiedomātos, ka tur kādam ar mani jārunā latviski. Ja nevarētu atrast ne draugu, ne radinieku, kurš man var tulkot, tad pati algotu tulku.

Ir jābūt normālai attieksmei pret valsti, kur tu dzīvo, un valsts valodas zināšanas ir šīs attieksmes sastāvdaļa. Mēs paši vien esam vainīgi, ka tik ilgi ļaujam necienīt savas valsts valodu. Piemēram, Imantā “Statoil” benzīna tankā vispār nemēdz būt latviešu laikraksti, tur ir tikai krievvalodīgie izdevumi. “Vi sami vinovati, čto mi ņeumejem” (“Jūs paši esat vainīgi, ka mēs neprotam” – krievu val.), ne reizi vien man ir teikuši krievvalodīgie pacienti. Nu labi, ja arī es pati esmu vainīga, no šodienas ar jums runāju tikai valsts valodā,” sacīja Inga Rezgale.

Viedokļi

Ināra Janičenoka, medicīnas centra “Pluss 5” vadītāja: “Valsts valoda ir jāciena, un, ja Latvijas iedzīvotājs neuzskata par vajadzību apgūt latviešu valodu, tad viņš var algot tulku. Tā nekaunība ir aizgājusi pārāk tālu – daudzi atnāk pie ārsta un pieprasa, lai ārsts ar viņiem runā krieviski, jo nevēlas runāt latviski.”

Hosams Abu Meri, gastroenterologs: “Apmēram puse no maniem slimniekiem, kurus konsultēju Rīgā, ir jauni cilvēki, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda. Viņi diezgan labi saprot valsts valodu, tāpēc mums nav grūtību komunicēt. Taču dažreiz patiešām jūtos neērti, kad gados jauns krievu pacients, kurš nevēlas runāt latviski, kategoriski iebilst, kad ar viņu runāju valsts valodā. Tad paskaidroju, ka neviens likums man neliek sazināties svešvalodā. Pie manis vizītē ierodas arī vecāka gada gājuma krievvalodīgi pacienti, kuri nerunā valsts valodā un to nesaprot. Tad gan esmu spiests sazināties krieviski, kaut gan šīs valodas zināšanas, izņemot medicīnisko terminoloģiju, man nav ļoti labas.”

Līga Kozlovska, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja: “Krievu valoda nav mana stiprā puse, tāpēc iesaku pacientam, kurš nespēj sazināties latviešu valodā, vērsties pie kāda no maniem kolēģiem, kuri krieviski runā daudz labāk nekā es.”

Uģis Gruntmanis, Dalasas (ASV) Veterānu slimnīcas endokrinoloģijas klīnikas vadītājs: “Neatkarīgi no likuma medicīnā ir noteikts ētikas kodeks, kas uzliek pienākumu mums, mediķiem, visiem spēkiem rūpēties, lai pacients justos labāk, kļūtu vesels. Šis mērķis nav sasniedzams, ja pacients ar ārstu nevar sazināties valodas barjeru dēļ. Mūsu slimnīcā, kur ir daudz pacientu no Centrālās un Dienvidamerikas, Āzijas un Indijas, katram ārstam ir personas identifikācijas numurs. Ārsts zvana tulkošanas servisam, nosauc šo numuru, un tā darbinieki iztulko svešvalodā runājošam pacientam nepieciešamos jautājumus un atbildes.”

LA.lv