Veselam
Ārstēšana

Šo jādara divas nedēļas pēc operācijas, lai nebūtu saaugumu! Ķirurga Jāņa Dūmiņa padomi0


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto-Shutterstock

Ja radusies nepieciešamība operēt vēdera dobumu, jārēķinās, ka varētu rasties nepatīkama problēma – saaugumi, pret kuriem visiem spēkiem jācenšas vērsties pirmajās divās nedēļās pēc operācijas.

 

Kāpēc veidojas

“Saaugumi vēdera dobumā ir organisma atbildes reakcija uz kādu kairinājumu,” stāsta medicīnas sabiedrības “ARS” ķirurgs Jānis Dūmiņš. Biežākie to iemesli ir iekaisums, ķirurģiskas operācijas, kas saistītas ar iekaisīgām slimībām vēderā, piemēram, apendicītu vai kuņģa čūlas plīsumu, strutainu procesu vai traumu, kuras dēļ sakrājušās asinis un nācies atvērt vēdera dobumu.

Jebkurš bojājums rada asins saistvielas fibrīna izgulsnēšanos vēderā. Dažas vielas to noārda, bet citas saista, neļaujot iekaisumam izplatīties. Ja fibrīns laikā neuzsūcas, izveidojas saist­audi un rodas saaugumi.

Pat ja operācija notikusi maksimāli saudzīgi, pastāvot iekaisumam, no saaugumiem nav iespējams izvairīties. Tāpat kā dažiem rodas izteiktas rētas, citiem pastiprināti veidojas saaugumi.

Lai gan pēdējā laikā ārstniecības iespējas ir uzlabojušās un saaugumi pēc operācijām, it īpaši laparoskopiskajām, kas ir saudzīgākas, veidojas retāk, ne ārsti, ne pacienti nedrīkst aizmirst par šādas komplikācijas iespējamību.

 

Kā izpaužas

“Saaugumi sāk radīt problēmas, ja izveidojušies vietās, kur traucē zarnu darbību un tās nosprosto. Tad sāk uzpūsties vēders, rodas lēkmjveida sāpes, slikta dūša, vemšana, vēdera izejas traucējumi un citi,” norāda J. Dūmiņš.

Resnās zarnas saaugumi parasti traucē mazāk, jo tai ir liels diametrs. Savukārt tievā zarna sešu metru garumā ir izlocīta sīkās cilpiņās pa vēdera dobumu, tāpēc te ir daudz iespēju veidoties saaugumiem un arī problēmām.

Ja iepriekš nav bijis iekaisīga procesa vēderā, traumas vai ķirurģiskas iejaukšanās, drīzāk šo simptomu iemesls būs cita slimība. Savukārt, ja nesen veikta operācija, pastāv lielāka varbūtība, ka minētās sūdzības liecina par saaugumiem. Parasti tie liek par sevi manīt jau pēc neilga laika, taču, ja ir tikai viens vai divi saaugumi, kas līdz šim nav traucējuši, tie var sākt radīt problēmas pat daudzus gadus pēc operācijas.

Veicot izmeklējumus, visbiežāk nevar redzēt pašus saaugumus, bet tikai to nodarīto postu – nosprostotas zarnas, tajās sakrājušos šķidrumu un nedabisku zarnu novietojumu.

Atkarībā no saaugumu slimības izpausmes zarnu ātrākas vai lēnākas kustības var panākt ar medikamentiem, taču šādi iespējams tikai palīdzēt novērst sāpju lēkmi.

Kā sadzīvot

Ja ar saaugumiem ir iespējams sadzīvot, to jāmēģina darīt iespējami ilgāk, operāciju veicot, kad vairs citādi nav iespējams. Katra ķirurģiska iejaukšanās rada jaunu saaugumu risku, veidojot gluži kā apburto loku.

Lai saaugumi traucētu pēc iespējas mazāk, svarīgi ēdienkartē neiekļaut dārzeņus un augļus, kas gremošanas procesā rada gāzes, piemēram, riekstus, pupas, ābolus, vīnogas, kāpostus. Zarnām uzpūšoties, palielināsies to apjoms, un tad saaugumi var radīt problēmas. Ļoti svarīgi ir ēst nevis reti un daudz, bet bieži un mazām porcijām.

“Saaugumu slimības gadījumā katrs pats atrod optimālāko variantu, kā ar to sadzīvot,” norāda J. Dūmiņš. “Nav vienas universālas receptes, kā uzlabot zarnu trakta darbību. Ir vēlamas fiziskas aktivitātes, taču jāatturas no pārmērīgi lielas slodzes. Saaugumi var likt par sevi manīt, ceļot smagus priekšmetus, jo vēderā mainās spiediens.”

 

Kā izvairīties un ārstēt

Pēc operācijas pirmajā vai, vēlākais, pirmajās divās nedēļās, ārsta vadībā ievērojot savlaicīgu profilaksi, saaugumu veidošanos var samazināt. Šim nolūkam lieto dažādus medikamentus un fermentus, izmanto arī fizioterapiju. Svarīgs ir aktīvs kustību režīms un citi pasākumi, lai palīdzētu organismam ātrāk novērst iekaisuma sekas, veicinātu fibrīna uzsūkšanos, kas kopā ar kolagēnu mēdz veidot saaugumus.

Pēc operācijas saskaņā ar ķirurga ieteikumiem iespējami drīzāk jāsāk kustēties, kas, protams, nav patīkami, jo rodas sāpes. Toties tad zarnām un apkārtējiem orgāniem būs mazākas iespējas salipt.

Vienu vai dažus saaugumus var mēģināt pārdalīt, veicot laparoskopisku operāciju, taču, ja to ir daudz, jāver vaļā vēdera dobums. Operācijas laikā tajā mēdz ieklāt speciālu plēvi, lai zarnas nesaliptu, kā arī izmantot citas tehnoloģijas.

“Saaugumus var padarīt nedaudz elastīgākus ar fizioterapiju, taču efektīva ārstēšana ir iespējama tikai pirmajās divās nedēļās pēc operācijas,” uzsver ārsts.

Noderīga būs maiga vēdera dobuma masāža, kas palīdzēs zarnām novietoties tām ērtākā stāvoklī. Tomēr arī liela centība negarantēs, ka no saaugumiem izdosies izvairīties un, ja tie radušies, neatliks nekas cits kā ar tiem sadzīvot.

LA.lv