Ekonomika
Darbs

Darbam motivē laba veselība un maza pensija 16


“Darba meklētāja statusam ir daudz priekšrocību,” saka pensionāre Vija Račinska.
“Darba meklētāja statusam ir daudz priekšrocību,” saka pensionāre Vija Račinska.
Foto – Timurs Subhankulovs

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) sākusi jaunu iniciatīvu – senioriem, kas jau devušies pensijā, palīdz atgriezties darba tirgū. Lai noskaidrotu, ko par to domā paši pensionāri, bijusī Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas filiāles vadītāja VIJA RAČINSKA pēc LPF ierosinājuma veica tās dalīborganizāciju biedru aptauju. Viņa uzskata, ka darbu var atrast jebkurā vecumā, tikai jābruņojas ar pacietību un jāizmanto darbā iekārtošanās speciālistu palīdzība.

 

Par ko liecina aptaujas rezultāti?

Lai gan mūsu valstī bezdarba līmenis turpina sarukt, darba devēji sastopas ar arvien lielākām grūtībām darbinieku atrašanā. Iedomājāmies, ka varbūt vēl ir kāda rezerve pensionāru vidū. Latvijā vecuma pensiju saņem 457 000 cilvēku, strādā gandrīz 17% jeb katrs sestais. Mēs gribētu šo skaitli palielināt vismaz līdz 20–25%.

Nosūtīju aicinājumu piedalīties aptaujā LPF vietējām biedrībām. Anketā bija aicinājums atsaukties tikai tiem senioriem, kuri nopietni apsver iespēju atgriezties darbā. Tās forma bija ļoti brīva un demokrātiska, jo mums bija svarīgi noskaidrot tendences.

Vēlmi strādāt visbiežāk pauda tā saucamie jaunie pensionāri – līdz 70 gadu vecumam. Gan veiktā aptauja, gan sarunas ar tādiem pašiem pensionāriem kā es ļāva izdarīt secinājumu, ka pats galvenais atskaites punkts, lai seniors domātu par atgriešanos darbā, ir laba veselība. Ļoti spēcīga motivācija, protams, ir nepieciešamība papildināt savus ikmēneša ienākumus, to minēja gandrīz puse – 48% aptaujāto. 26% augstu vērtēja iespēju darba kolektīvā veidot jaunus kontaktus, 15% – lietderīgi pavadīt laiku, bet 11% neatteiktos arī no brīvprātīgo darba.

Apmēram puse aptaujas dalībnieku uzskata, ka viņiem ir zināšanas, prasmes un iemaņas, lai varētu kvalitatīvi apkalpot klientus, sniegt konsultācijas, apmācīt, palīdzēt izvēlēties vai pieņemt lēmumus, bet 40% domā, ka varētu darināt kādas konkrētas lietas un veikt praktiskus darbus, kas saistīti, piemēram, ar santehniku, būvniecību, dārzkopību, biškopību. 80% senioru labprāt strādātu darba vietā un tikai 20% vēlētos to darīt mājās. 85% aptaujāto priekšroku deva nepilnam darba laikam, visbiežāk – no divām līdz četrām dienām nedēļā.

Bija jautājums arī par to, kas, viņuprāt, varētu sagādāt grūtības. Trešdaļa aptaujāto atzina, ka trūkst datorprasmju, trešdaļa neprata kādu no svešvalodām un vēl vienai trešdaļai veselības stāvoklis neļautu veikt atsevišķus darba pienākumus, piemēram, celt smagumus. Ļoti iepriecināja tas, ka gandrīz visi aptaujātie atzina, ka ir gatavi papildus mācīties, tajā skaitā arī pie darba devēja.

 

Kā jūs ieteiktu rīkoties pensionāriem, kuri pēc ilgāka pārtraukuma nolēmuši pastrādāt?

Jādodas uz tuvāko Nodarbinātības valsts aģentūras filiāli, lai reģistrētos kā darba meklētājs. Lai šo statusu nezaudētu, vajag aktīvi meklēt darbu un tikties ar aģentūras konsultantiem, lai izveidotu darba meklēšanas plānu, analizētu neveiksmes. Atšķirībā no bezdarbniekiem darba meklētājiem nemaksā stipendiju, pieejams mazāks pakalpojumu klāsts. Tomēr viņiem ir tiesības saņemt bezmaksas neformālo izglītību, piemēram, dažādu līmeņu svešvalodu un datorprasmju kursus. Viena šāda kursa cena ir 370 eiro. Pensionāram tā ir liela nauda, ja būtu jāmaksā no savas kabatas. Kursa ilgums ir sešas nedēļas, nodarbības notiek katru dienu, tāpēc šajā laikā var daudz iemācīties. Kad 2016. gadā aizgāju pensijā, arī es pati stājos darba meklētāju uzskaitē un izmantoju neformālās izglītības iespējas. Pieejamas arī karjeras konsultācijas un dažādi konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi. Tie ir īslaicīgi apmācību kursi, kuros izskaidro, kā meklēt darbu, runāt ar darba devēju, pareizi pasniegt sevi, savas prasmes un zināšanas. Varbūt kāds pasmīnēs – kādēļ senioram doties pie karjeras konsultanta! Taču, ja cilvēks visu mūžu strādājis vienā jomā, varbūt tieši tagad ir īstais laiks kaut ko mainīt, pamēģināt kaut ko citu! Tas palīdzēs arī, lasot aģentūras interneta mājas lapā darba piedāvājumus – Rīgā vien to ir vairāk par desmit tūkstošiem, var atrast atbilstošus ne tikai iepriekšējai dzīves pieredzei, bet arī jaunapgūtajām prasmēm.

 

Kādas priekšrocības ir darbiniekam pēc 65 gadu vecuma?

Gan darba devēja, gan paša seniora acīs liels pluss varētu būt profesionālā un sociālā pieredze, dzīves gudrība. Par priekšrocību es uzskatu arī lielāku stresa noturību, jo pensionāru mazāk satrauc iespējamā darba zaudēšana, kas jaunākus darbiniekus var izsist no sliedēm. Tas ļauj bez lieka satraukuma pildīt darba pienākumus.

Starp citu, strādājošie pensionāri arī retāk slimības dēļ kavē darbu. Kāpēc? Šajā vecumā cilvēkiem pārsvarā ir hroniskas kaites, ar kurām viņi ir iemācījušies sadzīvot, prot tās kontrolēt, biežāk apmeklē ārstu, veic veselības pārbaudes. Turklāt darba devējs var rēķināties ar to, ka pensionārs nekavēs darbu bērna slimības dēļ, būs lojāls un uzticams, pateicīgs par iespēju strādāt.

 

Daļa vecuma pensijas saņēmēju, kuri par veselību nesūdzas, tomēr nevēlas strādāt.

Svarīgs arguments pret to ir spēja iztikt no pensijas. Daļa pensionāru jau strādā savā piemājas saimniecībā, palīdz pieskatīt mazbērnus vai aprūpē slimu radinieku, veic dažādus mājas darbus, tādēļ nav ne laika, ne patikas meklēt algotu darbu. Vēl daļai ar laiku rodas apātija, nevēlēšanās sākt kaut ko jaunu, vienalga, vai tas būtu darbs vai mācības. Viens otrs it kā gribētu strādāt, bet nevar saņemties uz konkrētu rīcību, jo, piemēram, uzskata, ka darba devējs jau tāpat neņems darbā cilvēku, kas vecāks par četrdesmit gadiem.

 

Kas visbiežāk senioram traucē atrast darbu?

Reizēm tā ir neprasme radīt par sevi pozitīvu iespaidu, ieinteresēt darba devēju par sevi kā potenciālo darbinieku. Daudziem mīnuss ir ierobežotas modernās darba prasmes un iemaņas. Piemēram, reizēm pensionārs iedomājas, ka varētu strādāt par dežurantu vai dispečeru, kur vajag tikai sēdēt un runāt pa telefonu, taču mūsdienās arī šajos amatos nepieciešams strādāt ar datoru.

Nereti traucēklis ir ambīcijas, it īpaši tad, ja pirms aiziešanas pensijā seniors bijis vadošs darbinieks. Tādā gadījumā nevajag doties pensijā, bet turpināt strādāt! Ja darba dzīvei reiz pielikts punkts, pēc pārtraukuma var strādāt citā amatā vai jomā, jo karjera taču var attīstīties ne tikai vertikāli, bet arī horizontāli. Pretendējot uz vienkāršu amatu, piemēram, garderobistes vai apkopējas vietu, bijušajai grāmatvedei nevajag pieminēt savus profesionālos sasniegumus. To darba devējs var izlasīt CV. Tā vietā labāk pieminēt kārtības un tīrības mīlestību, prasmi strādāt ātri un efektīvi.

LA.lv