Jauns pētījums apgāž priekšstatus par aptaukošanās cēloņiem – galvenais vaininieks nav mazkustīgs dzīvesveids. Kas tad? 0
Jaunā pētījumā ir apgāzti vispārpieņemtie priekšstati par aptaukošanās iemesliem – mazkustīgs dzīvesveids, iespējams, nav galvenais aptaukošanās iemesls. Izrādās, ka daudz būtiskāku lomu spēlē uzturs, vēsta “The Independent”.
Pētījumā, kas šonedēļ publicēts žurnālā PNAS, apstrīdēts plaši izplatīts pieņēmums, ka attīstītajās valstīs ar mazkustīgāku dzīvesveidu, piemēram, ASV, cilvēki sadedzina mazāk kaloriju nekā mazāk industrializētu valstu iedzīvotāji.
Tomēr pētījuma rezultāti rāda pretējo – cilvēki attīstītajās valstīs dienā sadedzina līdzīgu kaloriju daudzumu kā mazāk attīstīto reģionu iedzīvotāji, piemēram, zemnieki, lopkopji vai mednieki, kuriem ir krietni aktīvāks dzīvesveids.
Tas liek apšaubīt pieņēmumu, ka aptaukošanos galvenokārt izraisa mazkustīgs dzīvesveids.
Pētnieki analizēja vairāk nekā 4 000 cilvēku – vīriešu un sieviešu – enerģijas patēriņu un vielmaiņas datus no 34 dažādām valstīm un kultūrvidēm.
Zinātnieki secināja, ka mazkustīgs dzīvesveids nav galvenais aptaukošanās iemesls.
Ēšanas paradumi – galvenais aptaukošanās dzinējspēks
Pētījuma autori, norāda, ka uzturam ir ievērojami nozīmīgāka loma mūsdienu aptaukošanās epidēmijā nekā mazkustīgam dzīvesveidam.
Citiem vārdiem sakot – cilvēki vienkārši ēd pārāk daudz, turklāt bieži izvēlas neveselīgu, stipri pārstrādātu pārtiku.
Pētījuma vadītājs Hermans Poncers, profesors un galvenais pētījuma autors, laikrakstam “Washington Post” skaidroja, ka šie atklājumi ir īpaši nozīmīgi veselības politikas veidotājiem, jo palīdz precīzāk izprast aptaukošanās cēloņus un izstrādāt efektīvākas ārstēšanas stratēģijas.
Lai iegūtu precīzus datus, pētnieki izmantojuši tā saukto “divkārši marķētā ūdens” metodi – zelta standartu metabolisma pētījumos, kas ļauj ļoti precīzi noteikt cilvēka enerģijas patēriņu.
Rezultāti liecina: neatkarīgi no tā, vai cilvēks strādā birojā Ņujorkā vai medī antilopes Tanzānijas līdzenumos, diennaktī viņš sadedzina aptuveni vienādu daudzumu kaloriju.
Nevis kustību trūkums, bet pārēšanās
Pētījuma autori uzsver, lai gan fiziskās aktivitātes ir būtiskas cilvēka veselībai, cīņā pret aptaukošanos galvenā uzmanība jāpievērš uzturam, jo Rietumu pasaulē liela daļa cilvēku ik dienu uzņem pārāk daudz kaloriju, turklāt lielu daļu no tām veido rūpnieciski pārstrādāti produkti.
Tieši šie faktori, nevis fiziskās slodzes trūkums, ir galvenie aptaukošanās veicinātāji.
“Šis pētījums apliecina to, ko es saku jau gadiem – problēmas sakne ir mūsu ēšanas paradumos,” norāda Ziemeļkarolīnas Universitātes profesors un sabiedrības veselības eksperts Bārijs Popkins.
Fiziskās aktivitātes joprojām svarīgas
Pētījuma autori gan atgādina, ka fiziskās aktivitātes joprojām ir būtiskas cilvēka veselībai:
“Šis pētījums nemaina faktu, ka kustības ir būtiskas sirds veselībai, garastāvoklim, kognitīvajām spējām un vispārējam labsajūtas līmenim.”
Tomēr, ja mērķis ir samazināt aptaukošanos sabiedrībā, sabiedrības veselības iniciatīvām jāfokusējas uz uztura uzlabošanu, īpaši samazinot ultraapstrādāto pārtikas produktu patēriņu.
