Šīs slimības dēļ pēkšņi nomira jauna latviešu dziedātāja… Embolija 0
Nesen sabiedrību sasniedza traģiska vēsts – 32 gadu vecumā pēkšņi nomira talantīgā dziedātāja Aija Eriņa. Vēlāk, atsaucoties uz viņas māsas sniegto informāciju, plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka nāves cēlonis bijis plaušu asinsvadu trombs. Speciālisti skaidro – trombs ir asiņu receklis, kas piestiprinājies pie asinsvadu sieniņas, daļēji vai pilnīgi to nosprostojot. Kad receklis atdalās un sāk pārvietoties kopā ar asiņu plūsmu, tas kļūst par embolu, kas var iestrēgt gan nelielos asinsvados, gan kādā no dzīvībai svarīgām artērijām ne tikai sirdī vai galvas smadzenēs, bet arī plaušās.
Caur sirdi uz plaušām
Trombu veidošanās parasti notiek venozajos asinsvados. Ja cilvēkam ir sirds starpsienas defekts, atrāvies trombs no venozās asinsrites sistēmas var nonākt lielajā asinsrites lokā un iesprūst smadzeņu asinsvados, izraisot insultu. Tas caur venozo asinsrites sistēmu var aizceļot arī uz sirds labo pusi, bet no turienes nokļūt plaušu artērijā. “Liels trombs vai pat vairāki trombi var daļēji vai pilnībā nosprostot plaušu artēriju, pat izraisot pacienta nāvi,” skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers Asinsvadu ķirurģijas nodaļas vadītājs Vitālijs Zvirgzdiņš. Pēc Eiropas Plaušu asociācijas datiem, no katriem 10 000 eiropiešu ik gadu ar plaušu artēriju trombemboliju saslimst 6–20 cilvēki, no viņiem neizdzīvo 7–11%.
Aizdomas par embolu plaušu artērijā var raisīt tādi simptomi kā asas vai žņaudzošas sāpes krūtīs, aizdusa, apgrūtināta elpošana, pēkšņi paātrināta sirdsdarbība, samaņas zudums, reizēm arī asiņu spļaušana. Tos sajūtot, nav jāgaida, līdz sāpēs pāries, bet gan jāizsauc ātrā palīdzība, jo šajā situācijā plaušu funkcijas stipri pavājinās un nepieciešama tūlītēja iedarbīga ārstēšana: vajag ātri atjaunot asinsriti asinsvadā, trombu izņemot ķirurģiski (veicot trombektomiju) vai ārstējot ar zālēm. Asinsvadu ķirurgs stāsta, ka lielākas izredzes tikt līdz slimnīcai un izveseļoties ir tad, ja trombs asinsvadu nosprostojis tikai daļēji vai nokļuvis nevis galvenajā plaušu artērijas zarā, bet iesprūdis kādā no sīkākajiem atzariem. Pētījumi rāda, ka gandrīz pusei pacientu slimība skar gan maģistrālos, gan vidējos un sīkos plaušu asinsvadus. Visprecīzāk to var atklāt, veicot datortomogrāfijas angiogrāfiju, kas pieejama teju vai visās Latvijas slimnīcās, kur sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Sēdēšana – ļoti kaitīga!
Ir zināmi gadījumi, kad, izkāpjot no lidmašīnas, cilvēki vienkārši saļimst bez dzīvības, jo ceļojuma laikā atdalījies trombs bloķējis plaušu artēriju. Kas ilgstošā pārbraucienā ar lidmašīnu, automašīnu vai autobusu ir tik bīstams?
“Ja cilvēks visu dienu nekustīgi sēž, vēnām jāiztur milzīga slodze, kas var būt graujoša – tā var izraisīt hronisku venozo mazspēju vai pat dziļo vēnu trombozi. Ja sēžot vienu kāju pārliek otrai, tiek nospiesta vēl paceles vēna,” saka Baltijas vēnu klīnikas flebologs Ints Ūdris. Bīstama ir ne vien ilgā sēdēšana, bet arī tas, ka ceļojuma laikā dažreiz mazāk dzer ūdeni, lai lieku reizi nebūtu jāapmeklē tualete. Asinis kļūst biezākas un pamazām aizķepina vēnas (par to, vai kāju asinsvados neveidojas trombi, var pārliecināties, veicot dziļo vēnu dulpleksultrasonogrāfiju).
Zināms, ka plaušu artērijas trombembolijas riskam pakļauti vairāk nekā puse dziļo vēnu trombozes pacientu. Lai šī slimība attīstītos, jābūt vismaz diviem no trim riska faktoriem – lēnai asiņu plūsmai, asinsvadu sieniņas bojājumam (var rasties slimības vai traumas dēļ) vai pārmaiņām asiņu ķīmiskajā sastāvā, recēšanā. Piemēram, cilvēkiem, kuri guvuši kaulu lūzumus vai pārcietuši locītavu endoprotezēšanas operāciju, trombozes risks ir samērā augsts, jo abi gadījumi ir traumatiski un rada kaulu un muskuļu bojājumus, kas atbrīvo asiņu recēšanas faktorus.
Ekonomiskās klases sindroms
Viens no dziļās vēnu trombozes veidiem ir tā sauktā ceļotāju tromboze, ko nereti dēvē par ekonomiskās klases sindromu. No tās nereti cieš cilvēki, kas finansiālu apsvērumu dēļ spiesti upurēt ceļojuma ērtības. Pasažierim atvēlētā vieta ir tik neliela, ka nav iespējams izstiept vai izkustināt kājas. Kad viņš beidzot pieceļas, kāds asiņu receklis atraujas un kopā ar venozajām asinīm nokļūst plaušu artērijā, to nosprostojot. Piemēram, Londonas Hītrovas lidostas pētījumā konstatēts, ka katra piektā nāve pēc ilgstoša lidojuma ir saistīta ar plaušu artērijas trombemboliju.
Tieši tāpēc flebologs Ints Ūdris iesaka ceļotājiem vilkt kompresijas zeķes, katrā autobusa pieturas vietā noteikti izkāpt un izlocīt kājas vai vismaz vienu divas reizes stundā pastaigāt pa salonu. Vēlams ik pēc pusstundas veikt vienkāršus vingrojumus, lai uzlabotu asinsriti kājās, piemēram, pārmaiņus atcelt un nolaist labās kājas purngalu un kreisās kājas papēdi, it kā mītu velosipēda pedāļus. Lai asinis nekļūtu biezākas, stundas laikā vajadzētu izdzert ap puslitru minerālūdens vai sulas, bet izvairīties no kafijas un alkoholisko dzērienu lietošanas, kas veicina šķidruma izvadīšanu no organisma. .
Plaušu artērijas trombembolijas risku palielina
* neārstēta dziļo vēnu tromboze,
* hormonālās kontracepcijas lietošana,
* grūtniecība, pēcdzemdību periods,
* operācijas – īpaši vēdera dobuma, iegurņa, gūžas,
* sirds mazspēja, insults, miokarda infarkts,
* aptaukošanās,
* trombofilija jeb nosliece uz pastiprinātu asinsrecēšanu,
* vecums virs 65 gadiem,
* iedzimtība – plaušu artērijas embolija ģimenē,
* smagas traumas, kājas lūzums,
* ilgstošs nekustīgums,
* ļaundabīgi audzēji.
Mūsu eksperti
Ints Ūdris, Baltijas vēnu klīnikas flebologs
Vitālijs Zvirgzdiņš, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers Asinsvadu ķirurģijas nodaļas vadītājs
