Latvijā
"Latvijas Avīze" atmasko

“Krievijas interese ir mazināt lepnumu par valsts simtgadi.” Intervija ar Andi Kudoru 16

Evija Trifanova, LETA

Viltus ziņu izplatīšanās tendences un mērķus vērtē Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors ANDIS KUDORS.

Eksperti paredz, ka apzināti izplatītu viltus ziņu nākotnē varētu kļūt vēl vairāk. Vai šāda tendence ir ticama?

A. Kudors: Ja runājam par Krievijas propagandas izplatītajām viltus ziņām, jāteic, ka principiāls pagrieziens bija 2013. gads, kad Ukraina gatavojās parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Pirms tam vairāk tika lietoti klasiskie “maigās varas” paņēmieni, bet tad Krievija pārgāja pie tā, ko angliski sauc “hostile influence” jeb naidīgas, graujošas ietekmes. Faktiski tas pārvērtās par informatīvo karu. Agrāk tā drīzāk bija konvencionālā kara sastāvdaļa, toties tagad šo jēdzienu var attiecināt arī uz civilo sfēru. Agrāk informatīvā kara operācijām bija īstermiņa mērķi, bet tagad tam ir ilgtermiņa nozīme. Notikumi dzīvē apsteidz teoriju, tāpēc, visticamāk, tas turpināsies un iegūs jaunas formas.

Cīņā pret viltus ziņām Rietumiem nav jāpieņem Krievijas spēles noteikumi, nav jāsāk melot pretī. Mums jāpaliek džentlmeņiem, pat ja pretī ir huligāni. Bet ir jābūt stratēģijai. Vai tāda ir? ASV pieņēma likumu par pretdarbību Krievijas propagandai un dezinformācijai, paredzot 160 miljonu dolāru finansējumu. Eiropas Savienība pieņēma deklarāciju… bez finansējuma. Arī tas parāda attieksmi.

Ja runājam par Latviju un viltus ziņām, jāatceras, ka tuvojas valsts simtgade. Mums ir ar ko lepoties, bet Krievijas interese ir šo lepnumu mazināt un šķelt sabiedrību. Diemžēl latvieši bieži “piedzied” tam. Tas ir kaut kas līdzīgs Stokholmas sindromam. Valdību var un vajag kritizēt, taču tādēļ nevajag noniecināt valsti. Krievijas propagandas mērķis nav gāzt Latvijas valdību, Krievija vēlas apstrīdēt neatkarīgas Latvijas valsts ideju.

Apskatīsimies dažus konkrētus viltus ziņu piemērus, par kuriem rakstījām rubrikā “Atmaskots”. Aprīļa nogalē avīze “Segodņa” un vairāki krievvalodīgie interneta portāli paziņoja sensacionālu ziņu, ka NATO Ādažos gatavojas izmēģināt bioloģiskos un psiholoģiskos ieročus. Klāt bija pievienoti arī attēli, kas gan vienkārši bija piemeklēti internetā, lai veicinātu ziņas efektu. Kāpēc tas tiek darīts?

Šī viltus ziņa iederas kopējā Krievijas vēstījumā. Līdzko kļuva skaidrs, ka Baltijas valstīs un Polijā tiks dislocēti NATO bataljoni, Krievijas propaganda sāka zīmēt drūmas ainas, kas mūs gaida, ja sāksies karadarbība. Sak, nekādu drošību baltieši neiegūs, tikai palielinās apdraudējumu sev.


Krievijas propaganda arī bieži stāsta, ka baltieši un citas NATO valstis ir tikai ASV marionetes – ko liek, to dara.

Šis mīts vairāk ir domāts Krievijas “iekšējai lietošanai”. Lai gan patiesībā ir bijis pretēji – baltieši bieži prasījuši daudz aktīvāku Rietumu rīcību pret Krieviju, kamēr amerikāņi mierinājuši, ka viss ir kārtībā, nav jābaidās. Tāpat ASV nereti ir atbalstījušas liberālāku pieeju pilsonības un valodas politikā, par spīti iebildumiem, ka Krievija to mēģina izmantot politiskiem mērķiem. Ļoti labi, ka tagad saņemam atbalstu militārā ziņā, bet šī nav vienīgā “frontes līnija”. Arī informatīvajā karā pretestība būtu jāveicina.

“Slepenie ieroči” ir tēma, ar ko Krievijas “militārie eksperti” ne vien biedē, bet arī lielās. Medijos ir bijusi informācija, ka Krievijā it kā radīts kāds jauns, varens ierocis, kas tuvākajā laikā pamatīgi mainīšot spēku samēru pasaulē.

Pēc Krimas aneksijas Putins sevi daļēji ievedis izolācijā. Vēlāk dažādos starptautiskos pasākumos bija labi redzams, ka viņš ir pastumts malā. Krievijai tāda pozīcija īsti neder, tā grib būt ekonomiski iesaistīta. Vietu pie sarunu galda viņi grib panākt ar biedēšanu – “ja turpināsiet mūs ignorēt, mēs savārīsim ziepes, jo mums ir ļoti bīstami ieroči”. Diemžēl arī Latvijā daudzi sāk pieslēgties šai līnijai un runā, ka vajadzētu dialogu. Bet kādu un par ko? Dialogu jau var veidot arī ar huligānu, bet tur nekas labs nesanāks, pirms viņš nemainīs savu attieksmi.

Vēl vienu viltus ziņu par Latviju un NATO saviem skatītājiem izplatīja Krievijas kanāls “Rossija 24”. Lai parādītu to negatīvā gaismā, tika izmantoti pat “aktieri” – piemēram, par “satraukto” Ādažu iedzīvotāju uzdota kāda televīzijas reportieres paziņa. Cits piemērs – medijos tiek izplatītas vecas bildes, kurās ārvalstu kareivji pērk alu, ar mājienu, ka viņi te brauc tikai piedzerties un izklaidēties.

Saistītie raksti

Mērķis ir noskaņot Latvijas iedzīvotājus – gan latviešus, gan krievus – pret ārvalstu karspēka klātbūtni. Neizslēdzu, ka varētu sekot arī citas provokācijas, lai izraisītu konfliktus. Protams, karavīri ir tikai cilvēki, un tā ir amatpersonu atbildība, lai no šādām situācijām izvairītos. Ir jāņem vērā realitāte – daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo citā – Rietumiem naidīgā – informatīvajā telpā.

Un vēl viena viltus ziņa, ko varētu dēvēt par propagandas klasiku: Baltijas valstu snaiperes, kas atgriezušās un tagad uzdarbojas Donbasā. Kāpēc tiek atdzīvināti šie tēli?

Šis mīts radās Čečenijas kara laikā – “baltās zeķbikses”, “baltie cimdi”… Propagandisti biežāk strādā ar jau iepriekš izdomātiem tēliem, jo tie jau ir nostiprinājušies publikas apziņā. Tieši šā iemesla dēļ parasti skan pārmetumi par “nacisma” vai “fašisma” atdzimšanu, jo sabiedrībai šiem apzīmējumiem jau ir skaidra nokrāsa. Ja izdomās ko jaunu, vēl nav zināms, vai tas aizies.

Sadarbībā ar

RAKSTU SĒRIJU “ATMASKOTS” MEKLĒJIET ŠEIT

LA.lv