Ekonomika
Darbs

Kā neļaut sevi apmānīt? Skaidrojam, kas pienākas jaunajām māmiņām darba tirgū0

Foto: Shutterstock

Atbildīgākais punkts sievietes dzīvē – laist pasaulē bērniņu un rūpēties par viņu, taču saprotams, ka mūsdienu steidzīgajā pasaulē lielu lomu spēlē arī karjera, kas negaida.

Diemžēl darba tirgū joprojām pastāv diskriminācija, un nereti jaunās mammas pat negribot ir spiestas atgriezties darba vietā krietni pirms bērna kopšanas atvaļinājuma beigām, tikai lai to saglabātu.

Kā neļaut sevi apmānīt un kas pienākas jaunajām sievietēm dzīves svarīgākajā brīdī, stāsta nozares eksperti un mammas pašas.

Vai ir jēga cīnīties?

Ir vairāki scenāriji, kādus izvēlas sievietes, kuras nesen dzemdējušas – neatgriezties darbā, lai gan sākotnēji bijusi cita doma, atgriezties darbā pēc valsts noteiktā bērnu kopšanas atvaļinājuma vai arī atgriezties daudz agrāk, tas ir, teju pāris mēnešus pēc bērniņa dzimšanas – un šāds lēmums bieži tiek pieņemts spiediena dēļ un nav pašas māmiņas izvēle.

Par šādu pieredzi “Mājas Viesim” stāsta 29 gadus vecā Sintija no Jelgavas, kura, lai nezaudētu darbu, bijusi spiesta atstāt bērnu auklītei: “Manai meitiņai Anetei ir jau divi gadiņi, un, lai gan es būtu vēlējusies ar viņu pavadīt diendienu kopā līdz sākotnēji noteiktā dekrēta atvaļinājuma beigām, kas man bija pusotra gada, dzīve piespieda darbā atgriezties agrāk, tas ir, kad meitai bija vien četri mēneši.”

Sintijas darba devēji nevēlējās gaidīt, sakot, ka nav kas strādā, ka ir ļoti nepieciešams, lai viņa darbā atgrieztos pirms noteiktā laika: “Es zinu – varēju tiesāties, bet, zinot to, kā pie mums norisinās tiesas procesi, es gluži vienkārši bez ierunām atgriezos iepriekšējā darba vietā. Negribēju to pazaudēt, jo esmu dzirdējusi, kādus sarežģījumus māmiņām mēdz radīt darba meklējumi pēc bērna kopšanas atvaļinājuma (BKA). Ar vīru neesam tik situēti, lai es varētu ilgstoši nestrādāt.”

Arī Laumai (vārds mainīts) bija līdzīga situācija, kurā darba devējs rīkojās pretēji likumam, jaunajai māmiņai nedēļu pirms atgriešanās darbā paziņojot, ka darba vieta saglabāta netiek: “Man lika rakstīt atlūgumu. Sākumā es nesapratu, vai darba devējs tā vispār drīkst rīkoties, tāpēc lūdzu palīdzību citām mammām dažādos forumos, līdz noskaidroju, ka mans darba devējs rīkojas pretlikumīgi – viņam mana vieta bija jāsaglabā.”

Lauma jutusies aizskarta un atteikusies cīnīties: “Kad man piedzima meita, mainījās dzīves uztvere – es patiešām sāku justies labāk, mans pašvērtējums auga, un, kad nonācu šajā nepatīkamajā situācijā ar savu darbu, izlēmu aiziet. Kāpēc man sēdēt darbā, kurā neesmu gaidīta? Tā noteikti nebūtu patīkama sajūta. Zinu, ka ir darbavietas, kur jaunās māmiņas gaida atplestām rokām, tāpēc jutos aizvainota, ka mani atpakaļ neviens negaida. Pēc laika atradu darbavietu, kur mani pieņēma, neuzdodot nekādus liekus jautājumus par manu ģimenes stāvokli, un man šķiet, ka mūsdienās tai vajadzētu būt normai.”

Diskriminācija pastāv

Pretēji abām iepriekš minētajām māmiņām, kurām piespiedu kārtā bija vai nu jāatgriežas darbā, vai no tā jāaiziet, Linda Ķaukule jau pirms grūtniecības izcīnīja cīņu ar pašvaldību, kuras pārvaldē esoša iestāde viņu prettiesiski vēlējās atbrīvot no darba.

Toreiz tam nebija sakara ar sievietes grūtniecību, bet tagad pēc uzvaras cīņā Lindai ir skaidrs, ka viņas darbs grūtniecības laikā un pēc tās noteikti tiks saglabāts: “Mani gribēja atlaist, bet beigās paņēma atpakaļ darbā un vēl izmaksāja kompensāciju. Pēc tiesas darba devējam pret mani bija pilnīgi cita attieksme, un, kad pateicu, ka esmu bērna gaidībās, neviens neuzdrošinājās mani diskriminēt, lai gan zinu: ja nebūtu bijusi iepriekšējā nepatīkamā situācija, grūtniecība būtu bijis lielisks iemesls, lai no manis atbrīvotos – es nebiju vēlams darbinieks.”

Šobrīd Linda gaida bērniņu un atrodas dekrēta atvaļinājumā.

Viņa ir priecīga par drošības sajūtu, kuru pati saviem spēkiem ir ieguvusi: “Esmu droša, ka nekādas mahinācijas vairs netiks veiktas. Es strādāju valsts sektorā un brīdinu, ka privātajos biznesos darba devēji mēdz būt vēl netaisnāki. No sirds iesaku kārtīgi izpētīt līgumu, kuru parakstāt, – es vienmēr ņēmu visu līdzi uz mājām un, ja ko nesapratu, jautāju juristam. Līgumi ir jāizlasa pat tad, ja liekas, ka darbā viss ir ideāli, – attiecības ar darba devēju var mainīties jebkurā brīdī. Galu galā bizness ir un paliek bizness.”

Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vecākā juriste Viktorija Grišuļonoka apstiprina, ka nereti jaunie vecāki nezina savas tiesības vai arī, ja zina, izvēlas par tām necīnīties, baidoties zaudēt darbu: “Konsultācijās mazu bērnu māmiņas bieži vien norāda uz darba devēju netaisnīgu un diskriminējošu attieksmi ģimenes stāvokļa, tas ir, bērnu esamības dēļ. Tomēr ar rakstiskām sūdzībām māmiņas Tiesībsarga birojā vēršas reti. Piemēram, 2019. gadā šādas sūdzības nav reģistrētas. Sievietes bieži atzīst, ka neuzdrošinās aktīvi aizstāvēt savas tiesības, jo baidās zaudēt darbu vai vēl vairāk pasliktināt situāciju. Diemžēl ne visi darbinieki ir informēti, ka Darba likums aizliedz darba devējam radīt nelabvēlīgas sekas darbiniekam, ja viņš mēģina aizstāvēt savas tiesības vai intereses. Tas nozīmē, ka darba devējs nedrīkst, piemēram, atlaist vai samazināt algu darbiniekam, ja uzzina, ka darbinieks ir vērsies kompetentajās iestādēs ar sūdzību par diskriminējošu attieksmi.”

Lai gan, kā skaidro Grišuļonoka, Darba likumā noteikts, ka darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, ir saglabājama iepriekšējā darba vieta un nodarbinātības noteikumi, aptaujas pierāda, ka daudzi darba devēji turpina neievērot likumu: “2016. gadā veiktajā aptaujā, atbildot uz anketas jautājumu “Vai esat saskārusies ar darba devēja netaisnīgu attieksmi ģimenes stāvokļa dēļ?”, 71,7% mazu bērnu māmiņu norādīja, ka ar šādu attieksmi no darba devēja puses nav saskārušās.

Diemžēl 28% mazu bērnu māmiņu atzīmēja, ka ir saskārušās ar diskriminējošu darba devēja attieksmi ģimenes stāvokļa dēļ.

Ir tādi darba devēji, kuri darbiniekiem pēc bērna kopšanas atvaļinājuma nenodrošina iespēju atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā. Dažkārt darbiniekiem pēc BKA tiek piedāvāta darba vieta ar mazāku atalgojumu, darbinieks tiek pazemināts amatā vai arī uzlikti pienākumi, kas neatbilst darbinieka kvalifikācijai un prasmēm. Šāda situācija norāda uz iespējamu diskrimināciju ģimenes stāvokļa dēļ.”

Tāpat ir informācija, ka darba devēji nereti ar šķību aci skatās uz tām darbiniecēm, kuras ņem slimības lapas bērnu veselības stāvokļa dēļ.

Ļaujiet māmiņām pilnveidoties!

Noteikti jāpiemin arī sabiedrības attieksme, kuru novēro pašas jaunās māmiņas.

Divu bērnu mamma Eva Šteina, kura strādā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā par vides pārvaldības speciālisti, norāda, ka ar darbu un darba devējiem problēmas neesot bijušas, bet vaina ir sabiedrības attieksmē, kā arī māmiņu pašu attieksmē pret sevi: “Ne pēc pirmā, ne pēc otrā bērna ar darbu problēmu nebija, taču es pati gan baidījos, ka tikai potenciālais darba devējs man nepajautātu neko par ģimeni.”

Eva šobrīd izstrādā maģistra darbu par tēmu “Sieviešu karjeras attīstība pēc bērna piedzimšanas”, un, kad viņa sava darba anketu ielikusi dažādos portālos, sabiedrības attieksme esot pārsteigusi: “Es, protams, par sevi nestāstīju visas nianses, bet pieminēju, ka man ir divas meitas – ar vienu esmu ieguvusi bakalaura, ar otru tūlīt iegūšu maģistra grādu, paralēli visam strādāju, studiju pirmajā gadā dažkārt nācās meitu ņemt līdzi uz kādu semināru. Neviens nezina nianses, kas un kāpēc notika, bet kāda bija cilvēku attieksme… Es esot drausmīga māte, man neesot laika bērniem, es vazājot viņus apkārt – šie vēl bija maigākie komentāri.”

Kā galvenās grūtības darba sakarā Eva min bērnu slimošanu, taču, ja darbavietā ir atbalstoša attieksme, ar to neesot nekādu problēmu: “Zinu, ka pēc slimības lapas varu droši atgriezties un ka neviens neskatīsies ar šķību aci. Varu aizskriet pie ārsta, kad nepieciešams, un ar trīcošām rokām nav jālūdz vadībai atļauja.”

Zane Sitenkova
Publicitātes foto

Kāpēc darba devēji tā baidās no slimības lapām?

Skaidro zīmola “Twinkle” radītāja un māmiņa Zane Sitenkova: “Darba devējs jau automātiski pieņem, ka jaunā māmiņa un bērns nozīmē biežu atrašanos “uz slimības lapas”. Protams, bērni mēdz slimot biežāk nekā pieaugušie, un, ja nav auklītes, tad mājās ar bērnu atradīsies kāds no vecākiem. Ja darba devējs ar šādu šķību skatienu skatās uz jaunajām māmiņām, daudzas šī spiediena dēļ vēl līdz galam neizārstētu bērnu ved uz dārziņu, no kā cieš arī citi bērni.”

Zane papildus sava uzņēmuma vadīšanai strādā algotu darbu SIA “Retējs” aptiekā. Bērnu kopšanas atvaļinājumā viņa bijusi visu likumā paredzēto laiku – nedaudz vairāk kā pusotra gada: “Man ir ļoti paveicies ar darba devēju – mani atpakaļ gaidīja ar atplestām rokām.” Zane uzskata, ka dažām mammām vēlme atgriezties darbā nozīmē vienkāršu vēlmi strādāt, bet citām tā ir arī nepieciešamība būt sabiedrībā, attīstīt un pilnveidot sevi. Mammas bizness un algots darbs arī bērnam parāda un iemāca svarīgas lietas: “Savai trīsgadīgajai meitai gribu parādīt, ka var darīt to, kas patīk, kā arī ka tas prasa darbu. Jau šobrīd viņa to ļoti labi apzinās, dodoties līdzi pie šuvējām, palīdzot iesaiņot gatavos pasūtījumus un redzot visas aizkulises.”

Arī stjuarte Mārīte Ščerbaka uzskata, ka māmiņas, kuras tiešām vēlas atgriezties darbā pēc BKA, ir jāuzņem ar atplestām rokām: “Šobrīd strādāju uz pusslodzi – mūsu darbs ir jaunajām māmiņām ļoti draudzīgs un piedāvā šo unikālo iespēju. Pusslodzes darbs man ļauj apvienot divus sirdsdarbus – audzināt mazo, kā arī pāris reizes nedēļā pilnveidot sevi savā darba vietā. Saprotams, ka bērns ir ļoti svarīgs – viss ir par un ap viņu, taču, manuprāt, katrai māmiņai ir jāattīsta arī sevi.”

Kopumā Mārīte bērna kopšanas atvaļinājumā pavadīja vienu gadu, bet, viņa saka, ir cilvēki, kuri uzskata, ka darbā esot atgriezusies pārāk agri: “Tā uzskatīja mans topošais vīrs, taču tagad viņš redz, ka esmu iestrādājusies un slīdošais grafiks nezog īpaši daudz mana laika bērniņam.”

Mārīte ir dzirdējusi dažādus stāstus par darba devējiem, kuri jaunās māmiņas uzskata par problēmu, nevis papildinājumu un iespēju: “Tas ir absurds, jo bērni nav apgrūtinājums, viņi ir mūsu nākotne. Mūsdienās jaunās māmiņas jau tā pārāk bieži saskaras ar sabiedrības neizpratni un nepietiekamu atbalstu – barošana ar krūti, pārvietošanās ar ratiņiem vietās, kur ir tikai kāpnes. Es nosodu darba devējus, kuri diskriminē jaunās mammas. Mamma nav nekāds vīruss, no kura būtu jāizvairās. Uzskatu, tas ir apsveicami, ka jaunā mamma grib sevi pilnveidot, un pretimnākoša attieksme no sabiedrības un darba devēja ir nepieciešama. Brīnos par to, ka pasaulē, kur visi runā par līdzvērtību, vēl pastāv šādas problēmas.”

Mārīte vēlreiz uzsver: “Sievietes nedrīkst par sevi aizmirst – ir jācenšas atrast līdzsvaru starp bērnu, karjeru un attiecībām ar bērna tēvu. Laimīga mamma = laimīgs bērns, un ne otrādi.”

Nokavēt neko nevar

Eva Šteina uzskata, ka nevajag baidīties no darba zaudēšanas – saprotams, ka, gaidot un audzinot bērnu, uz laiku sanāk izkrist no aprites. Viņas gadījumā tie bija trīs bez darba pavadīti gadi, taču viņa ģimenes dzīvi nemainītu ne pret ko.

Arī Junga analītiķe Ginta Teivāne jaunajām mammām iesaka izvērtēt prioritātes: “Protams, ir sievietes, kuras auklītēm un vecmāmiņām atstāj pāris mēnešus vecu bērniņu, nevēloties palaist neko garām, ielecot tajā pašā vilcienā, tikai kādā tālākā vagonā. Var jau būt, ka viss izvēršas labi, bērniņam izveidojas droša piesaiste ar savu aprūpētāju, un māmiņa jūtas laimīga par nenokavēto karjerā, taču mēdz būt arī bēdīgas sekas – bērns bez pietiekamas mātes aprūpes un uzmanības attīstās kā personība ar dažādiem traucējumiem – nedrošo piesaisti, narcistiskām tendencēm, pazeminātu pašvērtējumu utt. Tieši bērna pirmais dzīves gads ir periods, kad vecāku aprūpe ir nenovērtējama visā tālākajā cilvēka dzīvē, lai bērnā attīstītos spējas veidot veiksmīgas attiecības, lai izveidotos autonoma un pārliecināta personība ar optimālu, labu pašvērtējumu.”

Ginta uzsver, ka katrs lēmums, protams, jāizvērtē vecākiem pašiem: “Varbūt bērna kopšanas atvaļinājumu var ņemt jaunais tētis, jo māmiņai ir ļoti svarīgi nepazaudēt savu darba vietu. Tas noteikti būs labāk, nekā uzticēt bērniņu auklei vai vairākām auklēm pirmajā dzīves gadā.”

Lai gan negatīvie piemēri joprojām pastāv, kā pierāda tiesībsarga veiktā aptauja, situācija tomēr uzlabojas – sūdzību skaits samazinās, ar karjeras dzīvi apmierināto jauno māmiņu procents Latvijā aug.

Bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš vēlas izcelt pozitīvos piemērus: “Protams, situācijas ir dažādas, un ir dzirdēti arī slikti piemēri, taču pēc pieredzes varu teikt, ka gan “Luminor”, gan DNB bankā kolēģes pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atgriežas savā darba vietā. Darba tirgus attīstība, sabiedrības uzvedības normu pārveide veicinās apstākļu maiņu par labu topošajām un jaunajām mātēm. Darba tirgus kļūst darba ņēmējiem labvēlīgāks. Man šķiet, ka sabiedrība kļūst arvien neiecietīgāka pret organizācijām, kas pārkāpj labas uzvedības normas, vēl jo vairāk likumus. Ja uzņēmumam nav reputācijas kā labam darba devējam, tam ir grūtāk piesaistīt darbiniekus. Mūsdienās pircēji ar savu attieksmi arvien biežāk soda uzņēmumus, kas uzvedas viņiem nepieņemamā veidā. Neatceros, ka Latvijā būtu organizēts boikots attieksmes dēļ pret darbiniekiem, bet nevar izslēgt, ka tas notiks nākotnē. Tāpat arī pašas topošās un jaunās mātes ir vairāk informētas par savām tiesībām un biežāk izvēlas neklusēt, ja saskaras ar šādu attieksmi no sava darba devēja. Arī tas palīdz kopējo situāciju uzlabot.”

Pieredze

Alīna Roščina, “air Baltic” viceprezidente personāla vadības jautājumos: “Air Baltic” komandā ir daudz jauno vecāku, un bērna kopšanas atvaļinājumus izmanto gan māmiņas, gan tēvi. Vidēji līdz 10% no kopējā darbinieku skaita atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai pilda citus darba uzdevumus saistībā ar bērniņa gaidīšanu, kā, piemēram, stjuartes, kas neveic lidojumus, bet iesaistītas darbos uz zemes.

Darba vietas saglabāšana darbiniekam, kurš atgriežas no bērna kopšanas atvaļinājuma, ir katra darba devēja pienākums. Ņemot vērā “Air Baltic” dinamisko vidi, bieži laika gaitā mainās arī darba saturs un organizācija, bet, pateicoties plašam profesiju lokam, vienmēr cenšamies piedāvāt darbiniekam vienlīdzīgu amatu, kas sniedz personiskas un karjeras izaugsmes iespējas.

Katru kandidātu vērtējam tikai pēc profesionālajām spējām, pieredzes un kompetenču atbilstības vakancei. Jebkāda veida diskriminācija atlases procesā ir absolūti nepieņemama.

Uzziņa

Kas pienākas jaunajām māmiņām

(informācija no “likumi.lv” un “tiesībsargs.lv”)

Saistītie raksti

* Sievietei, kura izmanto grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar sievietei ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

* Darba likums darbiniekam nosaka tiesības uz pusotra gada ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas atvaļinājumu var izņemt visu pēc kārtas vai arī izmantot pa daļām līdz bērna astoņu gadu vecumam.

* Kad ir izsniegta darba nespējas lapa slima bērna dēļ, darba devējs nedrīkst likt pildīt darba pienākumus.

UZZIŅA

MĀTES VIDĒJAIS VECUMS, PIRMAJAM BĒRNAM PIEDZIMSTOT

Gads

2013 26,4

2014 26,7

2015 27

2016 27,4

2017 27,6

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

LA.lv