Veselam
Ārstēšana

Kardiostimulators neļauj sirdij strādāt par lēnu un apstāties 16


Elektrokardiostimulatoru ievieto nevis sirdī, bet zemādā, savukārt sirds muskulim pievieno speciālus elektrodus.
Elektrokardiostimulatoru ievieto nevis sirdī, bet zemādā, savukārt sirds muskulim pievieno speciālus elektrodus.
Foto – Shutterstock

Kad sirds streiko, daudzos gadījumos noregulēt tās darbību iespējams ar elektrokardiostimulatoru. Vai slimniekam nepieciešama smalkā ierīce, izlemj kardiologs.

“Parasti pacienti prasa, lai viņiem dod pašu labāko stimulatoru, taču vienas ideālas ierīces nav – katram jāizvēlas vispiemērotākā, ieprogrammējot to pēc vajadzības,” uzsver Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs aritmologs Sandis Sakne. “Daudzi slimnieki velti cer, ka stimulators novērsīs aritmiju, taču tas tikai nodrošina, lai sirdsdarbībā neiestātos pauzes un pacients varētu lietot nepieciešamos medikamentus, kuri parasti to palēnina,” norāda ārsts.

Pacientiem, kuriem bijuši īpaši nopietni sirdsdarbības ritma traucējumi, implantē defibrillatoru, kas darbojas ne tikai kā stimulators, bet nepieciešamības gadījumā veic elektrošoku, glābjot slimnieka dzīvību.

 

Palīdz dzīvot pilnvērtīgi

Kardiostimulatora ievietošanas operācija ir diezgan vienkārša. Tās laikā lokālajā anestēzijā izdara nelielu griezienu krūškurvja kreisajā pusē, implantu ievieto zem ādas un, punktējot asinsvadu, pievieno speciālus elektrodus. Visgrūtāk ir tos lokalizēt īstajā vietā, lai pietiktu ar nelielu elektriskās strāvas stiprumu, uz kuru sirds atbildētu un tādējādi tiktu nodrošināta ilgāka stimulatora darbība. Lielāko kardiostimulatora daļu aizņem baterija, bet vissvarīgākā ir mikroshēma ar programmu, kas nosaka tā funkcijas.

Pacienti mēdz raizēties, ka organisms implantu nepieņems, taču tā nemēdz notikt.

“Kreisajā pusē ierīci implantē nevis tāpēc, ka tur atrodas sirds, bet tādēļ, ka cilvēki galvenokārt noslogo labo roku un intensīvas fiziskas slodzes laikā varētu stimulatoru sabojāt,” skaidro Sandis Sakne.

Kamēr rēta sadzīst, jāierobežo fiziskas aktivitātes ar kreiso roku, taču vēlāk stimulators neliek atteikties pat no samērā lielas slodzes, jo palīdz sirdij pielāgoties vai arī pats darbojas ātrāk. Sākumā, kaut arī nav nekādu sūdzību, kardiologu vajag apmeklēt reizi divos gados, bet vēlāk – reizi gadā.

Ierīces datu nolasīšana, darbības kontrole un parametru regulēšana notiek ārsta kabinetā ar īpašu iekārtu – programmeri. Jo stimulators sarežģītāks, jo vairāk iespēju to pielāgot dažādām vajadzībām.

Kardiostimulatora baterija kalpo vidēji 10 gadus, bet, to optimāli iepro­grammējot, pat 15 – 20 gadus atkarībā no tā, cik daudz un kādā režīmā tas darbojies.

Ja slimība progresējusi vai tai pievienojusies cita sirds problēma, to var pārprogrammēt citā režīmā vai arī mainīt pret citu ierīci ar specifiskām funkcijām.

Gudrie stimulatori apkopo visu informāciju, kas noticis ar sirdi. Kad baterijas resursi tuvojas beigām, ierīce izslēdz papildu funkcijas, lai maksimāli taupītu atlikušo enerģiju, un šādā režīmā tā var droši funkcionēt vismaz pusgadu. Atnākot uz pārbaudi, pacientam tiek izdrukāts prognozējamais baterijas darbības ilgums.

“Situācija, kad tā pēkšņi beidz darboties pirms laika, nav iespējama – tas vienmēr notiek pakāpeniski. Arī “smadzeņu” darbība stimulatoriem sajūk ļoti reti, jo rūpnīcā tie tiek vairākkārt rūpīgi pārbaudīti,” iedrošina dakteris Sakne.

Uzmanīgi – magnētiskais lauks!

Gandrīz vienīgais ierobežojums cilvēkiem ar kardiostimulatoru ir magnētiskās rezonanses izmeklējuma veikšana. Atsevišķos gadījumos, kad tas ir neaizstājams, dažkārt ar kardiologa ziņu to tomēr izdara, riskējot, ka aparāts tiks sabojāts. Parasti gan var izlīdzēties ar datortomogrāfiju vai citiem izmeklējumiem. Pēdējo gadu laikā tiek piedāvāti arī kardiostimulatoru modeļi, kam magnētiskā rezonanse nekaitē. Protams, nav ieteicams uzturēties arī citu veidu spēcīga magnētiskā lauka ietekmē, piemēram, atrasties transformatora būdās, kur var tikt traucēta stimulatora darbība.

Zināmas neērtības rodas, arī pārvietojoties ar lidmašīnu, jo lidostā, ejot cauri drošības kontroles vārtiem, kardiostimulators pīkstēs. Lai nerastos šāda problēma, darbiniekiem jau laikus jāuzrāda ierīces pase.

Piesardzības nolūkos mobilo telefonu nav ieteicams glabāt krūšu kabatā kreisajā pusē, jo pastāv teorētiska iespēja, ka tā zvanīšanas brīdī var tikt traucēta stimulatora darbība.

Saistītie raksti

Ja pacientam ar kardiostimulatoru vajadzīga ķirurģiska operācija, kuras laikā izmanto elektroinstrumentus vai koagulāciju ar elektrību, dažkārt to nepieciešams pārregulēt citā režīmā.

 

Kontrolē no attāluma

Reizēm slimniekiem, kuriem ir paaugstināts nopietnu sirds ritma traucējumu risks, dod līdzi speciālu datu pārraides aparātu, ar kura palīdzību ziņas par kardiostimulatora darbību nokļūst datu apstrādes centrā, no kurienes ārsts tās saņem savā datorā. Sarkana izsaukuma zīme brīdina, ka radusies kāda problēma, par kuru dakteris saņem arī īsziņu vai elektroniskā pas­ta vēstuli.

Tad pacientam tiek atgādināts, ka viņam aizmirsies iedzert zāles, stimulatoram drīzumā beigsies baterija vai tamlīdzīgi.

 

 

LA.lv