Pētījums: 45% Latvijas iedzīvotāju ikdienā nelieto uzturā šķiedrvielām bagātus produktus, tāpēc riskē aptaukoties 0
Neraugoties uz labajām zināšanām par šķiedrvielu nozīmi organismā, 45% Latvijas iedzīvotāju ikdienā neuzņem šķiedrvielām bagātus produktus. “Herbalife” Zinātniski konsultatīvās padomes eksperts, dietologs, gastroenterologs un terapeits Aleksandrs Martinčuks uzsver, ka noteiktā laika periodā nepietiekama šķiedrvielu uzņemšana var veicināt liekā svara veidošanos, pat aptaukošanos un daudzas citas veselības problēmas.
Aptaujas dati atklāj interesantu tendenci – 75% Baltijas valstu iedzīvotāju zina par šķiedrvielu nozīmi organismā. Iedzīvotāju zināšanu līmenis par šķiedrvielu nozīmi organismā ir līdzīgs visās trijās Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tomēr, kad respondentiem jautāja, cik bieži viņi uzturā lieto šķiedrvielām bagātus produktus, piemēram, augļus, dārzeņus, graudaugu produktus un citus, rezultāti nebija pārliecinoši.
Starp tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri norādīja, ka zina par šķiedrvielu nozīmi organismā, 45% atbildēja, ka viņi neuzņem šķiedrvielām bagātus produktus katru dienu. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz labajām zināšanām, iedzīvotāji aizvien ikdienā neuzņem pietiekošu šķiedrvielu daudzumu. Salīdzinājumam – Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāji ikdienā šķiedrvielām bagātus produktus lieto biežāk.
“Labās zināšanas par šķiedrvielu uzņemšanu ir solis pretim veselīgam dzīvesveidam. Pietiekoša šķiedrvielu devas uzņemšana atstāj daudzus pozitīvus efektus uz veselību un ķermeni – palīdz kontrolēt cukura līmeni, saglabāt veselīgu ādu un sirdi, spēlē lielu lomu svara samazināšanā un kontrolē, kā arī samazina žultsakmeņu un nierakmeņu rašanās risku. Diemžēl, ņemot vērā daudzus apstākļus un laika trūkumu, mūsdienās mēs novērojam tendenci, ka cilvēki zina lietu nozīmi, bet neīsteno tās reālajā dzīvē,” aptaujas datus komentē Martinčuks.
Atkarībā no ķermeņa svara vienam cilvēkam dienā nepieciešams uzņemt 25 gramus šķiedrvielu. “Šķiedrvielas ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas pozitīvi ietekmē lipīdu profilu (dažādu tauku līmeņa īpatsvaru un attiecību asinīs). Pietiekoša daudzuma šķiedrvielu uzņemšana ir svarīga ērtākai un drošākai svara samazināšanai. Vairums pieaugušo, atkarībā no viņu ķermeņa svara un diētas, neuzņem teju 10 gr šķiedrvielu dienā, tāpēc šķiedrvielu deficītu nepieciešams novērst, lietojot arī speciālus produktus un bagātinātājus. Ja pietrūkst laika, pastāv arī citi šķiedrvielu uzņemšanas veidi – šķiedrvielu dzērieni, kas sastāv no dabīgajām šķiedrvielām, kas iegūtas no dabīgiem avotiem – auzām, āboliem, kukurūzas, sojas, cigoriņiem un citrusaugļiem. Mana profesionālā pieredze liecina, ka bieži vien cilvēki kļūdās, cenšoties uzņemt šķiedrvielas ar nepareizajiem produktiem, piemēram, brokastu pārslām, kas bieži vien ir saldinātas un satur lielu daudzumu nevajadzīga cukura,” uzsver Martinčuks.
Aptaujas datu analīze liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir norādījuši gremošanas uzlabošanos (90%) un sāta sajūtu (47%) kā galvenos ieguvumus no šķiedrvielu patēriņa. Tomēr, neraugoties uz to, 40 % Latvijas iedzīvotāju kļūdaini domā, ka šķiedrvielas palīdz noārdīt tauku slāni. Aleksandrs Martinčuks skaidro: “Raugoties uz pozitīvajiem efektiem, ko sniedz šķiedrvielas, cilvēki bieži vien kļūdaini jauc divus aspektus – tauku slāņa noārdīšanos un atbalstu ķermeņa svara kontrolē. Šķiedrvielas nenoārda tauku slāni, bet gan palīdz svara kontrolē. Šķiedrvielām bagāti produkti nodrošina sāta sajūtu ilgākā laika periodā, tāpēc nejutīsiet izsalkumu tik bieži.”
“Herbalife” interneta aptauja tika veikta 2015. gada maijā visās Baltijas valstīs. Tajā piedalījās kopumā 1516 respondenti vecumā no 18 līdz 64 gadiem.
