Viedokļi
Feļetoni

Egils Līcītis: Pilsētniekiem atvērušās acis, kā saimnieko pilsētas tēvi 16


Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs
Foto – LETA/Evija Trifanova

Rīgas pilsētas galvu Nilu Ušakovu sagrābj un pārņem nemierpilns garīgs satraukums. Lai atceramies, ka “Saskaņas” pateicīgie līdzjutēji municipālvēlēšanās ar knapu jo knapu pārsvaru akceptēja Nila varas termiņa pagarināšanu. Turklāt viktorija nāca ne par lētu cenu, bet iedarbinot visa pilsētas administratīvā resursa varenību. Zinātāji saskaitījuši, ka varoņtēla uzturēšanai esot notērēti astoņi miljoni skaidrā naudā! Par “Saskaņas” prinča dzīvi uzņemtas dokumentālas filmas, vēstīt par paveikto noslogoti propagandistu kantori, atspoguļot, kā Ušakovs dod maizi un izpriecas, piesaistīti reklāmas sīrupa tecinātāji – pozitīvisma kampaņa pa sazarotiem nopirktiem kanāliem maksā bargas summas.

Taču sūri grūti samaksātā popularitāte gaist un pakūp. Rīgas lielvecākā akcijām krities kurss. Pilsētniekiem atvērušās acis, kā saimnieko noleģendētie prasmīgie pilsētas tēvi, kas pārvērtušies par stagnējošu režīmu un atgādina Āzijas, nevis apgaismotas eiropeiskas metropoles varu.

Pats lielvecākais Rīgā maz sastopams. Pēc selfijiem sekojam, kur Ušakovs pieņemts uz augsta līmeņa tikšanos ar Vašingtonas senatorieni vai Čehijas karali. Atbraucis no komandējuma Kannās, atgriezies pēc atvaļinājuma nosauļojies brūns, vīna plankumiem notraipītās drēbēs no Floridas, Monako vai kur nu Eiropas sociālistu ģimenes locekļi atpūšas, Ušakovs degunpriekšā atrod vāji pārvaldītas administrācijas radīto haosu, nekārtības un ka viss salaists dēlī. Daugavas tilti brūk (lasītājs loģiski jautā, vai vantenieku drīkst šķērsot maratonskrējēju tūkstoši?), sabiedriskā transporta maršruti novilkti nemākulīgiem zigzagiem, ielu remonti izskatās kā pēc hitleriešu veiktas bombardēšanas, tautā iemīļotais āģītis nolaists uz grunti par graustu. Jomajo! – bardaks vadītāja prombūtnē nepavisam nav aprakstāms domes izdotajos oficiozos un neatbilst Putina vicekaraļa augstajam ieņemtajam stāvoklim.

Ar to nav gana. Pa domes iestādījumiem šiverē Valsts kontrole. Dievazīmes, ko vilks gaismā kur uzies, kā Ušakova padotie iekārtojuši fiktīvas darba vietas laulenēm. Pa pēdām ošņājas un kas lācītim vēderā izmeklē korupcijas apkarotāji – domes lieliniekiem vairs nav droši pašiem savā ādā. Kur vēl no aizkaitinājuma verdošās, par sirseņiem niknākās opozīcijas kliedzošās izdarības. Pret ko tik reglamenta pārkāpēji, miera traucētāji neprotestē! Ka sastādītais “bjudžets”, kā saka mūsu cittautieši, izšķērdīgs un nesabalansēts. Ka Rīgā tā arī nav uzbūvēts ne sporta stadions, ne mūsdienīga koncertzāle, ne “park&ride” autostāvvietas. Viscaur esot regress un panīkums Nila vadībā. Patiešām, kāpēc sirmajai Rīgai pāri par 800 gadu mūžā uz kamiešiem jānes “Saskaņas” fruktu armija, kura jānodrošina ar barības bāzi, kur katru partijnieku jāiefīrē kapitālsabiedrību valdēs, iestāžu krēslu mīkstumā un struktūrvienībās, kur nopelna lielo rubuli un vēl tīko izgriezt gabalu no filejas vietas?

Tādas runas rada neticību “Saskaņai” – proletariāta un Purčika elektorāta draugu partijai, kur citai publikai sen skaidrs, ka ar vēsturisko LSDSP saskaņiešus vieno vien fakts, ka abas partijas sākotnēji līdz legalizācijai formētas un dibinātas mežu masīvos un vadās pēc lozunga “mēs esam kreisie – mēs nestrādājam”. Tādas runas ir šķebinošas. Tā ir destrukcija, no kuras pilsētas tēviem uzkrīt zosāda, rodas gremošanas traucējumi un bezmiegs. Viņiem simpatizējošie mierina un pūlas pārliecināt rīdziniekus, ka Pūces, Bordāna, Bondara kompānija ārdās tukšu un – jolki, palki! – ar trokšņošanu traucē Nilam Valerjevičam ražīga darba dunā.

Kaut prāta spējās ievērojami pārākai skaļajai opozīcijai nudien netrūkst izklaides un velna dzīšanas elementu, sastrādājoties ar cietpauraino vairākumu, tomēr viņi bremzē saimniekošanu pa pilsētas kabatu kā pa savējo un kliedē saskaņiešu niķi, ka Latvijas galvaspilsētu drīkst ekspluatēt kā vienpartijas privātīpašumu. Jāuzdod nevis trīs, bet simt jautājumi, kāda joda pēc ar rīdzinieku naudu jāsmērē čīkstoši humora komitejas rati, kur jokotāji ir “Saskaņas” biedri? Tad jau van Helsingu arī var vainot par destruktīvām un ultimātu metodēm! Nē, apses koka dūrējs tikai dara savu darbu.

Kaut ātrāk Nilam pienāktu atelpas brīdis priekpilnos 9. maija ambrāžas svētkos. Pēc tam jāvelk bruņucepure, jāģērbj kamuflāžas tērps. Necik ilgi – ministra Gerharda pacietības mērs būs pilns. Kā Zevs zibeņ-metis Kaspars cels senlatviešu zobenu, uzzinājis par nedemokrātiju un beztiesiskumu Rīgas domē, par pilsētnieku diskomfortu sliktas pārvaldības apstākļos. Tad briļļainītis būs ielipis!

LA.lv