Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. oktobris, 2014
Drukāt

Kādas kaites paasinās rudenī un kā to novērst, skaidro speciālisti

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Mainoties laika apstākļiem rudenī un pavasarī, izteiktākas pārmaiņas notiek arī organismā. Tas piedzīvo stresu, tāpēc mazinās imunitāte, cilvēki biežāk slimo un par sevi atgādina vecas kaites.

Ja kuņģis nav pavisam vesels (palielināts skābes daudzums, gastrīts, čūla), tas reaģē ar sāpēm kuņģa apvidū, dedzinošu, žņaudzošu vai spiedošu sajūtu, vēdera uzpūšanos vai sliktu dūšu. Diskomfortu ietekmē sezonas laika apstākļi un produkti, ko cilvēki biežāk un vairāk lieto rudenī. Kuņģa skābes daudzumu palielina āboli un citrusaugļi, dažkārt stiprāks alkohols vai vīns, ko iedzer, lai it kā sasildītos. Gastroenterologs Hosams Abu Meri mierina: ja kuņģa veselības problēma nav ielaista, ja ievēro diētu vai zina zāles, kas iepriekš lietotas līdzīgos gadījumos, diskomforts pāriet. Ja pašsajūta neuzlabojas, jākonsultējas ar gastroenterologu vai vismaz ģimenes ārstu.

Uz laika maiņu reaģē cilvēki, kuriem ir hronisks bronhīts, tonsilīts un haimorīts. Paasinājums rudenī parasti sākas ar saaukstēšanos, ko izraisa dažādi vīrusi. Labākais profilakses veids ir organisma mērena norūdīšana, savukārt vienkāršākā metode – kontrastdušas ik dienu. Pārbaudīts līdzeklis ir ķiploks, ko sasmalcina un novieto dažādās vietās mājoklī vai pievieno ēdieniem. Līdz gripas sezonas sākumam profilaksei var vakcinēties pret šo slimību, jo paiet vismaz trīs nedēļas, līdz organismā izveidojas imunitāte. Ja plānota ārstēšanās slimnīcā gripas sezonas laikā, noteikti jāvakcinējas, jo pacienti vienmēr ir riska grupā. Infektologs Pauls Aldiņš uzsver, ka vakcinācija spēj pasargāt no slimības radītajām komplikācijām.

Arī plānas zeķes un īsi svārki, kas garderobē dominē vēl kopš vasaras, krasi mainoties temperatūrai, daudzkārt palielina varbūtību ne tikai apaukstēt urīnpūsli un nieres, bet arī iedzīvoties urīnceļu infekcijās un pieredzēt vēl lielākas nepatikšanas – urīna nesaturēšanu. Tāpēc liela uzmanība jāpievērš gan apģērba izvēlei, gan urīnpūšļa iztukšošanai laikus, lai nesavairotos kaitīgās baktērijas. Lietojot 1,5–2 litrus šķidruma dienā, tiek veicināta nieru un urīnpūšļa skalošana. Lai gan miltenes tēja un dzērveņu morss urīnceļu slimību profilaksē ir vērtīgs, nefrologs Māris Pļaviņš atgādina, ka ar šiem līdzekļiem no infekcijas atbrīvoties nevar – slimība organismā snauž.

Rudenī biežāk nekā citkārt saasinās veģetatīvā distonija. Psihiatre Inga Zārde to skaidro kā ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumus, kaut gan objektīvu un medicīniski izskaidrojamu iemeslu neizdodas atrast. Biežākie simptomi ir sirdsklauves, svīšana, elpas trūkums, smakšanas sajūta, trīce, žagošanās, klepus, vēdera pūšanās un urkšķēšana, bieža caureja vai urinēšana, neizskaidrojamas sāpes un smaguma vai saspringuma sajūta ķermenī. Vieglākos gadījumos profilaksei var izvēlēties ārstniecības augu tējas. No rīta dzer rodiolas vai žeņšeņa tēju, vakarpusē – tējas no augiem, kam ir nomierinoša iedarbība. Sirdsdarbības uzlabošanai noder vilkābele, mātere, savukārt baldriāns mierina gan prātu, gan sirdi. Ieteicamas SPA procedūras, jo vannas mazina spriedzi un nogurumu.

Lai nepiedzīvotu artrīta paasinājumu, rudenī vēlams apmeklēt reimatologu, jo zāļu devu koriģēšana, fizikālās procedūras vai ārstnieciskā vingrošana retāk atgādina par slimību. Kustības nedrīkst izraisīt nopietnas sāpes, un labāk pavingrot 2–3 reizes dienā 5–10 minūtes nekā kampaņveidīgi un intensīvi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+