Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
11. septembris, 2015
Drukāt

Kādēļ var rasties elpas trūkums

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Uzziņai

Elpas trūkumu var izraisīt arī ar elpošanas un asinsrites sistēmu nesaistītas slimības: anēmija, kas saistīta ar dzelzs vai B12 vitamīna deficītu, palēnināta vairogdziedzera darbība, vairogdziedzera un citi audzēji, kas nospiež elpceļus, nervu un muskuļu slimības, piemēram, elpošanas muskulatūras vājums, panikas lēkmes, aptaukošanās.

Ja asinīs ir pārāk maz skābekļa, rodas sajūta, ka trūkst elpas. Sportojot vai smagi strādājot, tā var rasties arī pavisam veselam cilvēkam, kas nav radis pie fiziskām aktivitātēm. Taču, ja šī sajūta nepamet ilgāku laiku, jāpārbauda ne tikai plaušu, bet arī sirds un asinsvadu veselības stāvoklis.

 

Jāizmeklē elpceļi

“Elpas trūkums var rasties tādēļ, ka ir apgrūtināta gaisa plūsma elpceļos, tas ir, tie kaut kur ir sašaurināti, vai arī tādēļ, ka ir samazināts plaušu tilpums jeb gaisa daudzums, cik var ieelpot un izelpot,” skaidro P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību centra interniste, ftiziopneimonoloģe Līga Ciekure. To noskaidrot iespējams ar vienkāršu elpošanas pārbaudi – spirogrāfiju. Izmeklējuma laikā pacientam vispirms ir jāelpo mierīgi, lai aparāts varētu reģistrēt ieelpotā un izelpotā gaisa daudzumu. Tas ļauj spriest par plaušu izplešanos. Pēc tam dziļi jāieelpo, jāveic īsa, ļoti strauja izelpa un lēni jāizelpo līdz galam. Tā iespējams noteikt izelpas un ieelpas ātrumu un atklāt gaisa plūsmas traucējumus elpceļos.

Spirogrāfijas laikā ar īpašu datorprogrammu tiek analizēti dati gan par pacienta plaušu tilpumu, gan gaisa plūsmas ātrumu elpceļos, gan minimālo skābekļa patēriņu. Piemēram, samazināta plaušu tilpuma iemesls var būt gan sirds un asinsvadu slimības, gan problēmas ar mugurkaulu, teiksim, skolioze, gan dažādas retas plaušu slimības. Spirogrāfijai bieži vien ir izšķiroša loma, lai atklātu tādus elpas trūkuma iemeslus kā bronhiālā astma vai hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), ar ko saslimst apmēram puse no visiem smēķētājiem. Ārste Līga Ciekure uzskata, ka visiem smēķētājiem pēc 35 gadu vecuma reizi gadā jāveic spirogrāfija, lai laikus atklātu un ārstētu šo plaušu slimību.

Reizēm labi elpošanas mērījumu rezultāti vēl nenozīmē, ka elpas trūkuma iemesls nav bronhiāla astma. Šaubu gadījumos veic atkārtotu spirogrāfiju, pirms tam liekot pacientam iedzert zāles, kas paplašina vai, tieši otrādi, sašaurina elpceļus (tas ir tā saucamais bronhu provokācijas tests). Ja pēc medikamentu lietošanas elpošanas funkcija uzlabojas vai ievērojami pasliktinās, pacientam ir astma.

Elpas trūkumam iespējami vēl citi iemesli, piemēram, tuberkuloze vai pat plaušu vēzis, tādēļ neiztikt arī bez plaušu rentgenoloģiskas izmeklēšanas.

 

Sirds slimību vēstnesis

“Ja pacients sūdzas par elpas trūkumu, pirmajā mirklī to parasti saista ar kādu no elpceļu slimībām. Taču šis simptoms ir raksturīgs arī citām, vairākumā gadījumu – sirds un asinsvadu saslimšanām. Ja sācies akūts miokarda infarkts, pacients jūt stipras sāpes krūtīs, ko pavada elpas trūkums. Slimojot ar stenokardiju, ir smaguma sajūta un elpas trūkums fiziskas piepūles laikā, bet pakāpeniski pieaugošs elpas trūkums var būt viens no pirmajiem neārstētas arteriālās hipertensijas simptomiem,” norāda medicīnas sabiedrības “ARS” kardioloģe Anita Kozlovska. Elpas trūkumu var izraisīt arī sirds ritma traucējumi, sirds mazspēja, sirds muskuļa vai somiņas iekaisums, kā arī sirds vārstuļu slimības, kuru iemesls var būt ateroskleroze un sirds reimatisms. Iemesls var būt arī daži recepšu medikamenti sirds slimību un hipertensijas ārstēšanai – beta blokatori, it īpaši tad, ja cilvēkam jau ir problēmas ar elpceļiem.

Lai noskaidrotu, vai elpas trūkuma iemesls nav kāda sirds slimība, vispirms jāveic asins analīzes (pilna asins aina), pēc tam – elektrokardiogramma un ehokardiogramma (sirds izmeklēšana ar ultraskaņu, kas ļauj aplūkot sirds muskuli, somiņas un vārstuļus). Ja ārstam radušās aizdomas par sirds ritma traucējumiem, pacientu papildus nosūta arī uz Holtera monitorēšanu jeb sirds darbības pierakstu visas diennakts garumā. Ja elpas trūkumam pievienojas spiedoša sajūta krūtīs, jāveic veloergometrija – sirds darbības pieraksts fiziskas slodzes laikā. Ja izmeklējuma laikā atklājas novirzes no normas, reizēm nepieciešama arī sirds asinsvadu izmeklēšana – koronogrāfija.

Reizēm sirds un elpceļu problēmu radītos elpošanas traucējumus atšķirt palīdz kardiopulmonālais jeb kompleksais slodzes tests, kas atgādina veloergometriju. Slodzei pakāpeniski pieaugot, tiek mērīts asinsspiediens, pierakstīta kardiogramma, veikta pulsa oksimetrija, kas rāda asins piesātinājumu ar skābekli, kā arī ieelpotā un izelpotā gaisa gāzu analīze.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+