Kādēļ var rasties elpas trūkums. Skaidro divi speciālisti 1
Ja asinīs ir pārāk maz skābekļa, rodas sajūta, ka trūkst elpas. Sportojot vai smagi strādājot, tā var rasties arī pavisam veselam cilvēkam, kas nav radis pie fiziskām aktivitātēm. Taču, ja šī sajūta nepamet ilgāku laiku, jāpārbauda ne tikai plaušu, bet arī sirds un asinsvadu veselības stāvoklis.
Jāizmeklē elpceļi
“Elpas trūkums var rasties tādēļ, ka ir apgrūtināta gaisa plūsma elpceļos, tas ir, tie kaut kur ir sašaurināti, vai arī tādēļ, ka ir samazināts plaušu tilpums jeb gaisa daudzums, cik var ieelpot un izelpot,” skaidro P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torokālās ķirurģijas centra interniste, ftiziopneimonoloģe Līga Ciekure. To noskaidrot iespējams ar vienkāršu elpošanas pārbaudi – spirogrāfiju. Izmeklējuma laikā pacientam vispirms ir jāelpo mierīgi, lai aparāts varētu reģistrēt ieelpotā un izelpotā gaisa daudzumu. Tas ļauj spriest par plaušu izplešanos. Pēc tam dziļi jāieelpo, jāveic īsa, ļoti strauja izelpa un lēni jāizelpo līdz galam. Tā iespējams noteikt izelpas un ieelpas ātrumu un atklāt gaisa plūsmas traucējumus elpceļos.
Spirogrāfijas laikā ar īpašu datorprogrammu tiek analizēti dati gan par pacienta plaušu tilpumu, gan gaisa plūsmas ātrumu elpceļos, gan minimālo skābekļa patēriņu. Piemēram, samazināta plaušu tilpuma iemesls var būt gan sirds un asinsvadu slimības, gan problēmas ar mugurkaulu, teiksim, skolioze, gan dažādas retas plaušu slimības. Spirogrāfijai bieži vien ir izšķiroša loma, lai atklātu tādus elpas trūkuma iemeslus kā bronhiālā astma vai hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), ar ko saslimst apmēram puse no visiem smēķētājiem. Ārste Līga Ciekure uzskata, ka visiem smēķētājiem pēc 35 gadu vecuma reizi gadā jāveic spirogrāfija, lai laikus atklātu un ārstētu šo plaušu slimību.
Reizēm labi elpošanas mērījumu rezultāti vēl nenozīmē, ka elpas trūkuma iemesls nav bronhiāla astma. Šaubu gadījumos veic atkārtotu spirogrāfiju, pirms tam liekot pacientam iedzert zāles, kas paplašina vai, tieši otrādi, sašaurina elpceļus (tas ir tā saucamais bronhu provokācijas tests). Ja pēc medikamentu lietošanas elpošanas funkcija uzlabojas vai ievērojami pasliktinās, pacientam ir astma.
Elpas trūkumam iespējami vēl citi iemesli, piemēram, tuberkuloze vai pat plaušu vēzis, tādēļ neiztikt arī bez plaušu rentgenoloģiskas izmeklēšanas.
