Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
14. decembris, 2013
Drukāt

Spiediens zems! Ko darīt? (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Kas nekaiš tiem, kuriem asinsspiediens paaugstināts – ja ne citādi, dzer tik kārtīgi ārsta izrakstītās zāles un tur to normā. Pazeminātu spiedienu normalizēt daudz grūtāk. Taču svarīgāka par mērījuma skaitļiem ir pašsajūta.

Katram savs 


Asinsspiediens ir dažādu orgānu un organisma sistēmu – sirds, asinsvadu, nieru, vairogdziedzera un citu iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvas smadzeņu, nervu un hormonālās sistēmas darbības komplekss, integrāls rādītājs, ko ietekmē arī vēl daudzi citi faktori. Tāpēc noteikt iemeslu un rast izskaidrojumu, kāpēc asinsspiediens var būt pazemināts, nav tik vienkārši, atzīst kardiologs Vilnis Dzērve.

Turklāt jānoskaidro, vai galvas reiboņi, slikta dūša, noguruma un vājuma sajūta, miegainība, arī biežas galvassāpes – simptomi, par ko mēdz sūdzēties zema asinsspiediena gadījumā, – tiešām ir hipotensijas, nevis kāda cita iemesla dēļ.

Tāpēc asinsspiediens jākontrolē un, lai iegūtu pārliecinošu informāciju, – ne vienu reizi dienā un ne vienu dienu vien. To var darīt pats, bet mediķiem ir iespēja izmantot arī modernas tehnoloģijas, kas ļauj spiedienu monitorēt diennakts vai vairāku režīmā, rādījumu fiksējot, piemēram, ik pa piecpadsmit minūtēm.

Augšējais jeb sistoliskais spiediens raksturo, ar kādu spēku miokarda muskulis asinis no kreisā sirds kambara izgrūž asinsvados, apakšējais jeb diastoliskais – kāda ir asinsvadu pretestība sistoliskajam spiedienam. Ideāls rezultāts ir 120/80 mm/Hg. Ja rādījums ir mazāks par 100–95/65–60 mm/Hg, asinsspiedienu uzskata par pazeminātu.

Asinsspiediens ir atkarīgs gan no sirds kontrakciju spēka, gan no asinsvadu sieniņu tonusa, gan arī no cirkulējošo asiņu apjoma. Spiediena regulācijā būtiska loma ir smadzenēm un nervu sistēmai, kas kā dators vada un organizē procesus organismā. Par iekšējo orgānu un dziedzeru funkcionēšanu atbild veģetatīvā nervu sistēma. Tās parasimpātiskā daļa palēnina sirdsdarbību, paplašina asinsvadus un līdz ar to pazemina asinsspiedienu, savukārt otra, simpātiskā, – dzen sirdi, sašaurina asinsvadus. Diennakts ritumā un dažādu apstākļu ietekmē pārsvaru gūst viena vai otra, un spiediens mazliet variējas atkarībā no organisma vajadzībām – miegā mazinās, fiziskas vai psiholoģiskas slodzes ietekmē, arī tikai runājot vai ieejot nepazīstamā telpā, paaugstinās. Tās abas balansējas.

Taču mēs katrs esam ļoti atšķirīgi – daļai aktīvāka ir simpātiskā, citiem parasimpātiskā nervu sistēma. Tāpēc arī katram ir savs normālais spiediens. Ja mērījums klasisko normu nesasniedz, bet cilvēks jūtas labi, nepatīkamu sūdzību nav, par atšķirību rādījumā nav jāsatraucas: viņam šāds asinsspiediens ir labs.

Jāmeklē iemesls


Citādi, ja zemā asinsspiediena dēļ rodas problēmas. Tas liecina, ka regulācijas procesi nenoris kā nākas, iekšējais balanss ir izjaukts, un organisms tam nespēj pielāgoties. Pret to vajadzētu izturēties nopietni, doties pie ārsta un rūpīgāk izvērtēt savu veselību. Jāpārbauda hormonālais stāvoklis, jāveic vairogdziedzera hormonu analīzes. Tāpat svarīgi izdarīt nieru izmeklējumus. Iemesls vēl var būt sirds un asinsvadu slimības, kā arī daudzas citas saslimšanas. Tad jāārstē pamatvaina. Spiediena krišanos tāpat var pazemināt zāļu lietošana, ja pārdozē līdzekļus, ko izmanto hipertensijas gadījumā, asinsvadu paplašināšanai, nomierinošus un urīndzenošus preparātus. Bet bieži vien konkrētu cēloni neatklāj.

Tāpēc vienmēr jāizvērtē dzīvesveids.

Ja ir nosliece uz pazeminātu asinsspiedienu – biežāk tā raksturīga jaunām, astēniski veidotām, trauslām sievietēm –, īpaši svarīgi pietiekamā daudzumā uzņemt šķidrumu.

Lai asinsspiediens neradītu problēmas, nepieciešams zināms tilpums asiņu – pieaugušam cilvēkam aptuveni četrarpus litri. Ja pietiekami, caurmērā pāris litrus ūdens dienā neizdzer, kur gan radīsies šis apjoms un vēlamais spiediens? Šķidruma balansa uzturēšanai vērts pievērst uzmanību arī tam, cik bieži dodas uz tualeti. Ja šķidruma līdzsvars organismā ir izjaukts, tas ietekmē asinsspiedienu.

Nereti lielāku satraukumu nekā zema asinsspiediena izraisītie netīkamie, pat mokošie simptomi rada hipotensīvā krīze jeb, vienkāršāk sakot, – ģībonis. Ja smadzenes ar asins plūsmu nesaņem nepieciešamo skābekļa daudzumu, šī organisma vadības pults uz mirkli izslēdzas. Tā var notikt karstumā, kad trūkst svaiga gaisa, ilgstoši jāstāv kājās. Bieži vien ir tā sauktā ortostatiskā hipotensija – strauji pieceļoties no guļus stāvokļa, organisms nespēj pielāgoties pēkšņajai pozas maiņai. Vai nu regulatorās sistēmas nespēj uzdot sirdij ar pātagu pienācīgi stipri, lai tā asinis pumpē straujāk, vai arī iedarbojas hidromehānikas likumība – asiņu tilpums ir par mazu, tās, strauji mainot ķermeņa pozu, tik ātri nevar uzdzīt līdz smadzenēm. Pēc mirkļa stāvoklis normalizējas un paģībušais atgūstas.

Ja veselība pārbaudīta, ģībonis nav jādramatizē – jāzina un jāsaprot, kas organismā noris, lai pielāgotos savai īpatnībai un sadzīvotu ar to, atgādina dakteris Dzērve. Šajā gadījumā – no gultas jāceļas lēnām, pieturoties.

Vai kļūs labāk?


Zems asinsspiediens nav nolemtība uz mūžu. Pat ja organisma regulācijas sistēmas balansu kāda iemesla dēļ zaudējušas, ar laiku stāvoklis lielākoties uzlabojas. Ja pazemināts spiediens ir padsmitniekam vai biežāk – padsmitniecei, pieaugot tas normalizējas. Jaunām sievietēm tas bieži vien paaugstinās pēc dzemdībām.

Asinsspiediens kļūst augstāks ar gadiem – ja tas bijis pazemināts, var normalizēties, taču var arī attīstīties hipertensija, kad bijušajam hipotoniķim jālieto zāles spiediena pazemināšanai. Stāvokli var mainīt vēl kāda saslimšana, kas skar mūža otrajā pusē, asinsvadu elastības mazināšanās.

Vajadzīgi palīgi


Ja asinsspiediens ir zems un traucē justies labi, jāsāk ar korekcijām dzīvesveidā un ieradumos. Vispirms – jādzer pietiekami daudz šķidruma. Uzņemtais ūdens palīdzēs uzturēt asiņu tilpumu, ja dzers kafiju vai tēju – papildus gūs arī stimulējošu efektu. Kofeīnu satur abas, tomēr labāka izvēle ir melnā vai, ja tīk, zaļā tēja. Tējas tonizējošā iedarbība ir vienmērīgāka, tā tik ļoti nedzen sirdi un neprovocē tahikardiju, turklāt kafija, ja daudz dzerta, jūtamāk kairina kuņģi.

Nevajag pārspīlēt, bet vēlamo efektu, aizturot organismā šķidrumu un tādējādi veicinot asinsspiediena celšanos, palīdz panākt arī sāļāks ēdiens.

Tonuss jāvairo fiziskās aktivitātēs, jo, guļot dīvānā un vaidot par slikto jušanos, asinsspiediens nepaaugstināsies. Jākustas! Universāla, visus muskuļus labi attīstoša, elpošanu un sirdsdarbību aktivējoša ir peldēšana, kas visu laiku liek būt tonusā arī smadzenēm.

Cilvēki, kuriem asinsspiediens pazemināts, ir miegaini, un viņiem objektīvi vajadzība pēc miega var būt lielāka. Tāpēc jāizguļas, ja jūt nepieciešamību un ir iespēja, miegam atvēlot kādu brīdi arī dienā.

Var lietot žeņšeņu un magniju saturošus tonizējošus preparātus, homeopātiskus līdzekļus, bet, ja citādi traucējošos simptomus novērst neizdodas un ārsts iesaka, – arī medikamentus.

366_C_logo1

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Man ir pat ļoti zems asinspiediens-kontroleju regulāri,bez panakumiem-ārsta izrakstītās zāles ,stipri traucē,tad kājas pamst,tad sirdsritmi traucē,pēdējāš -domāju izraisija galvas reiboni,jo anitācijā bija minēts ka tā var būt,bet spiedienam ir labāk,jā ari redze ir stipri traucēta-esmu diabētiķe ar ļoti lielu stāžu ,rudenī jau 50.kā lietoju insulīnu,ko iesākt nezinu,kauns pat iet pie ārstes,jo atkal jasūdzas par zāļu problēmām.

Draugiem Facebook Twitter Google+