Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
13. novembris, 2015
Drukāt

Ārstniecības augi – saudzīgs palīgs imunitātei

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Tā saucamās saaukstēšanās slimības: iesnas, rīkles iekaisumus – faringītu, bronhotraheītu – izraisa vīrusi, bet, slimībai ieilgstot, pievienojas arī bakteriālā infekcija,” skaidro fitoterapeits Artūrs Tereško. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, šajā novembrī gaisā cirkulē gan adenovīrusi, gan rinovīrusi un paragripas vīrusi. Reģistrēti arī četri gripas gadījumi. Visvairāk saslimušo – pārsvarā tie ir skolas un pirmsskolas vecuma bērni – ir Jelgavā, Rīgā un Liepājā. Lai nesaslimtu, ir pēdējais laiks padomāt par organisma aizsargspēju stiprināšanu.

“Ja sācis sāpēt kakls un ir aizdomas, ka varētu piemesties arī kas nopietnāks, jāsāk ar tā skalošanu – ar sālsūdeni, kumelīšu ziedu tēju vai atšķaidītu alvejas sulu: ņem tējkaroti auga sulas uz glāzi ūdens. Var pakošļāt ķiploka daiviņu, sūkāt medu, vislabāk – šūnu medu, vai pakošļāt istabas puķes kalanhojas lapu. Organisma aizsargspēju celšanai un organisma skalošanai, kas arī nav mazsvarīgi, noderēs zāļu tējas – pelašķi, kumelītes, kliņģerītes, ugunspuķes, upeņu ogas un lapas, arī citas krājumos esošas drogas,” iesaka farmaceite profesore Vija Eniņa.

Savukārt Artūrs Tereško profilaktiski iesaka lietot dabas līdzekļus, kuri stimulē imūno sistēmu, ierobežojot vīrusu vairošanos, ja nu tie nonākuši organismā. Šāda iedarbība piemīt radiolām, čīkstuļu laimiņiem, citronliānām, ceļmallapām, bērza lapām. “Augi, kas satur fitoncīdus, vīrusus iznīcina “pa tiešo”. Tie ir ķiploki, sīpoli, priedes skujas, sveķi un to preparāti, ārstniecības salvija. Lielisks pretvīrusu līdzeklis ir arī propoliss,” min fitoterapeits, iesakot saaukstēšanās gadījumā košļāt pupas lieluma propolisa gabaliņu, līdz tas mutē sairst. Viņš pats no rītiem mēdzot izdzert krūzi mežrozīšu augļu tējas, kura satur daudz un dažādus vit­amīnus, it īpaši C vitamīnu, kas stiprina imunitāti. Šādu tēju gatavo pavisam vienkārši – vakarā apmēram desmit augļus ieber termosā, aplej ar litru karsta ūdens un uz nakti atstāj ievilkties. Starp citu, rožu augļos C vitamīna ir 10 reizes vairāk nekā upenēs.

“Kad biju inficējies ar ies­nu vīrusu, pacietu dažas dienas temperatūru un sāpes acīs, košļāju propolisu, dzēru zāļu tējas imunitātes stiprināšanai, piekodu ķiploku maizīti un šņaucu degunu, cik vajadzēja. Pēc četrām dienām biju atkal ierindā,” stāsta Artūrs Tereško.

Fitoterapeita paša veidotajā veselības tējā imunitātes stiprināšanai ir gan vīgriezes un liepas ziedi, gan ugunspuķes laksti, gan avenes un salvijas lapas, gan Islandes ķērpi. Tā satur arī ehināciju, kurai piemīt spēcīga pretvīrusu, pretiekaisuma un imūno sistēmu stimulējoša iedarbība.

Turpretī imunologs alergologs Lauris Līcītis neuzskata, ka, gatavojoties gripas sezonai, imunitāti vajadzētu kaut kā īpaši stiprināt. “Parasti pietiek ar izmaiņām darba un atpūtas režīmā, uzturā un fiziskām aktivitātēm, lai savestu kārtībā procesus, kuri ietekmē imunitāti un kuri pārāk lielas fiziskas vai psihiskas slodzes dēļ novirzījušies no normas,” saka ārsts. Viņš norāda, ka arī bieža slimošana nebūt neliecina, ka ar imūno sistēmu kaut kas nav kārtībā, jo tam var būt pavisam cits iemesls, piemēram, neatklātas hroniskas infekcijas slimības, kas novārdzina organismu.

Jūtot pirmās saaukstēšanās pazīmes, viņš iesaka ķerties pie dabiskajiem antioksidantiem – dzert svaigi spiestas sulas, ēst augļus. Arī bez ķiplokiem neiztikt – tie pirms lietošanas jāsaspaida un jāsajauc ar tējkaroti augu eļļas. Papildus jālieto arī vitamīnu kompleksi, kuri satur C, E un A vit­amīnus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+