1990. gada 15. janvārī. “Stasi” štāba ieņemšana 0
Pirms 30 gadiem pievakarē pie Austrumvācijas jeb Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) slepenā dienesta “Stasi” galvenās mītnes Berlīnes Lihtenbergas rajonā sapulcējās ap 2000 cilvēku pūlis, kas, pārvarot policijas kordona pretestību, ielauzās ēkā, daļēji to izdemolējot.
PSRS Valsts drošības komitejas austrumvācu līdzinieka “Stasi” arhīvos glabājās izsekošanas lietas, kā arī cita dokumentācija par vairāk nekā diviem miljoniem VDR pilsoņu.
Pēc tam, kad 1990.gada novembrī krita “Berlīnes mūris” un tika pārtraukta reiz visvarenā slependienesta darbība, “Stasi” ļaudis bija steigšus sākuši dedzināt, smalcināt un plēst slepeno dokumentāciju.
Ziņas par to izplatījās Berlīnē, kas arī izsauca ļaužu pulcēšanos un stihisko iebrukumu ar mērķi nepieļaut, lai nīstā dienesta aģenti iznīcinātu pierādījumus par savu noziedzīgo darbību. Iekļuvuši ēkā, demonstranti pārsvarā vienkārši izgāza niknumu – lauza mēbeles, rāva no sienām, mīdīja un dedzināja austrumvācu kompartijas bosu fotoportretus.
Tomēr pūlī netrūka arī “Stasi” savervēto ziņotāju, kas izmantoja brīdi, lai izmisīgi censtos sameklēt un iznīcināt materiālus par sevi. Interesanti, ka šajā haosā, kad tika demolēti “Stasi” štābi un arhīvi arī citās Austrumvācijas pilsētās, kaut kādā veidā daļa dokumentu pamanījās nokļūt pie ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP).
CIP gan vēlāk vismaz daļu tās rīcībā nonākušās dokumentācijas atdeva Vācijai.
Tostarp pašiem vācu čekistiem līdz arhīvu ieņemšanai bija izdevies iznīcināt, kā mūsdienās aprēķināts, ap 45 miljoniem lappušu. Par laimi, lielākoties tie ir saplēsti vai strēmelēs sasmalcināti dokumenti, kurus ar mūsdienu tehnoloģijām iespējams atjaunot.
Šis darbs Vācijā joprojām notiek. Lēš, ka atjaunošanas programmas kopējās izmaksas būs vairāk nekā 30 miljoni eiro.
