1990. gada 24. februārī. Lietuva iet pirmā 0
Pirms 30 gadiem Lietuvā notika Lietuvas PSR Augstākās padomes (AP) vēlēšanas – Baltijā pirmās demokrātiskās vēlēšanas ar nekomunistisku kandidātu piedalīšanos kopš 1940. gada padomju okupācijas. Vēlēšanas notika vairākās kārtās, un pirmajā tika sadalīti 90 no 135 mandātiem.
Vītauta Landsberģa vadītā kustība “Sajūdis” nekandidēja ar atsevišķu sarakstu, jo “Sajūža” piekritēji bija pārstāvēti dažādās partijās, tostarp pārsvarā neatkarīgajā Lietuvas komunistu partijā un Lietuvas sociāldemokrātu partijā. Neatkarības aizstāvju pārliecinošā uzvara bija prognozējama. Jau pirmajā kārtā tie ieguva 72 mandātus.
Pēc papildu kārtām, kuras sarīkoja martā un pēdējās aprīlī, spēku izkārtojums Lietuvas AP bija nepārprotams – 91 pret 44.
Līdz vēlēšanām “Sajūdis” bija popularizējis pakāpenisku neatkarības atgūšanu, bet pēc uzvaras tās vadība kļuva daudz apņēmīgāka. Valdīja naiva cerība, ka pietiek tikai pasludināt neatkarības atjaunošanu, lai rietumvalstis nevilcinātos to atzīt.
Protams, arī Latvijā un Igaunijā sekoja līdzi vēlēšanu notikumu attīstībai Lietuvā. Jau iepriekš visās trijās Baltijas republikās jautājumā par neatkarības atgūšanas taktiku valdīja vienprātība, ka attiecīgā neatkarības deklarācija jāpasludina tikai tādai AP, kas izraudzīta tautas vēlēšanās, nevis kompartijas vadības iecelta.
Vēlēšanām bija jānotiek 1990. gada sākumā, taču precīza datuma noteikšana bija katras republikas AP un kompartijas vadības kompetence.
Kā atzīmējis atmodas laika politiķis un jurists Ilmārs Bišers (1930–2011), baltiešiem tā arī nebija izdevies vienoties par vienu konkrētu brīdi, kad visās trīs republikās rīkojamas vēlēšanas, sasaucamas jaunās AP un, iespējams, arī pasludināma neatkarība.
“Tikai tad visas Baltijas valstis varētu uzstāties vienotā frontē. Diemžēl tā tas nenotika. (..) Tas deva iespēju PSRS varasvīriem mēģināt satriekt Baltijas neatkarības spēkus pa daļām,” raksta Bišers. Katra republika svarīgajam solim izvēlējās savu laiku, un Lietuva šajā ziņā bija pirmā.
No otras puses, tas, ka lietuvieši neatkarības jautājumos 1990. gadā gāja pa priekšu, atviegloja ceļu Latvijai un Igaunijai, kas redzēja, ar ko jārēķinās. Lietuvieši savus plānus attiecībā uz Neatkarības deklarācijas pasludināšanu jau pirmajā jaunā sasaukuma AP sesijā 11. martā pirms tam gan īpaši nereklamēja. Baltijā tie bija diezgan liels pārsteigums, taču ne Maskavā, kur par lietuviešu nodomu bija informēti jau vismaz marta sākumā.
Tostarp Latvijā tikai 15. februārī bija izveidota īpaša AP komisija Latvijas neatkarības pasludināšanas un Neatkarības deklarācijas sagatavošanas jautājumā.
Publikācija tapusi projektā “Pie nācijas šūpuļa. 1920.–1990.”
Projekts tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijai – 100” atbalstu.
