Nīcas tautastērps sievietei un vīrietim. Darinājusi Vita Ruņģis (precējusies – Eversons) Austrālijā 1953. gadā deju kopai “Sprigulītis”.
Nīcas tautastērps sievietei un vīrietim. Darinājusi Vita Ruņģis (precējusies – Eversons) Austrālijā 1953. gadā deju kopai “Sprigulītis”.
Foto: Timurs Subhankulovs

Kas apskatāms izstādē “Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē” 5

Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Mājas
Kādas ir tavas kulinārijas prasmes – vai māki pagatavot šos 10 ēdienus, kuri jāprot katram latvietim?
Kokteilis
Vampīrs, donors vai mags – kāds ir tavs enerģētiskais tips?
“Diemžēl bažas ir apstiprinājušās” – deputāts norāda uz paredzamu rezultātu 97 miljonu vērtā iepirkumā par Vanšu tilta projekta izstrādi 1
Lasīt citas ziņas

“Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē” – šo vērienīgo muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” rīkoto izstādi līdz 2. septembrim var apskatīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva izstāžu zālē. Tā ir lielākā dia­sporas tautastērpu ekspozīcija Latvijā, pirmoreiz vienkopus parādot tik lielu un vērtīgu tērpu kopumu.

Izstāde stāsta par tautastērpu kā spilgtu etniskās piederības zīmi, kas diasporas apstākļos ieguvusi emocionālu un sociālu aspektu, apskatot tautastērpu kā nacionālās piederības simbolu, kurā emocionālais un sociālais aspekts ir tikpat svarīgs kā etnogrāfiskais.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izstādē 40 tautastērpi atklāj to darinātāju un valkāju dzīvesstāstu Eiropā, Austrālijā un Amerikā. Ir arī divi tautastērpi no Krievijas – par spīti kara pārtrauktajiem sakariem, tikai šogad ar grūtībām atvesti no Baškīrijas un Omskas. Eksponātu vidū ir bēgļu gaitās līdzi paņemti, no kara materiālu pārpalikumiem bēgļu nometnēs veidoti, trimdā pašu darināti un no paaudzes paaudzē nodoti tautastērpi.

Praulienas tautastērps. Darinājusi Ērika Zosārs Melburnā (Austrālija). Viņa izšuvusi rakstus ne vien krekliem un villainēm, bet arī šā tautastērpa brunčiem. Ūves Zosāra dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums.
Foto: Timurs Subhankulovs

Daļa izstādes tērpu ir pašu rokām trūcīgos apstākļos darināti un apliecina to gatavotāju izdomu – krekls no izpletņu zīda, brunči no pārkrāsotas segas, saktas no lidmašīnu stikla un rotas no ūdens boileru kapara. Turpretī citi apliecina latviešu daiļamatniecības meistarību un daudzveidību.

Izstādi papildina priekšmeti un fotogrāfijas, kas atklāj, cik dažādiem mērķiem tautastērpi kalpojuši. Tos vilka, ne tikai kāpjot uz skatuves, bet arī kā svētku apģērbu nozīmīgos dzīves notikumos – kāzās, arī izlaidumos. Tautastērpi bija iecienīts demonstrantu apģērbs trimdā – tie bija koši, atšķirīgi un pamanāmi. Tautastērpi mītņu zemēs reprezentēja Latviju – pieņemšanās, politiķu vizītēs, multikulturālās izstādēs un festivālos tie rādīja latviešu kultūru un vēsturi citām tautām.

Izstādi bagātina audiostāsti, kas tautastērpu daudzveidībā palīdz ievērot neparastas detaļas. To veidoja muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”, kuratores Marianna Auliciema, Ieva Vītola, māksliniece Tatjana Raičiņeca, konsultantes Anete Karlsone, Lauma Cenne.

Alsungas tautastērps. Tā daļas darinātas gan Alsungā – 19. un 20. gs., gan Austrālijā – 20. gs. 70. gados. Alsungas Amatu mājas deponējums. Kādreiz piederējis Austrālijas latvietei Mārai Siksnai.
Foto: Timurs Subhankulovs
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.