Kas apskatāms izstādē “Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē” 5
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē” – šo vērienīgo muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” rīkoto izstādi līdz 2. septembrim var apskatīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva izstāžu zālē. Tā ir lielākā diasporas tautastērpu ekspozīcija Latvijā, pirmoreiz vienkopus parādot tik lielu un vērtīgu tērpu kopumu.
Izstāde stāsta par tautastērpu kā spilgtu etniskās piederības zīmi, kas diasporas apstākļos ieguvusi emocionālu un sociālu aspektu, apskatot tautastērpu kā nacionālās piederības simbolu, kurā emocionālais un sociālais aspekts ir tikpat svarīgs kā etnogrāfiskais.
Izstādē 40 tautastērpi atklāj to darinātāju un valkāju dzīvesstāstu Eiropā, Austrālijā un Amerikā. Ir arī divi tautastērpi no Krievijas – par spīti kara pārtrauktajiem sakariem, tikai šogad ar grūtībām atvesti no Baškīrijas un Omskas. Eksponātu vidū ir bēgļu gaitās līdzi paņemti, no kara materiālu pārpalikumiem bēgļu nometnēs veidoti, trimdā pašu darināti un no paaudzes paaudzē nodoti tautastērpi.
Daļa izstādes tērpu ir pašu rokām trūcīgos apstākļos darināti un apliecina to gatavotāju izdomu – krekls no izpletņu zīda, brunči no pārkrāsotas segas, saktas no lidmašīnu stikla un rotas no ūdens boileru kapara. Turpretī citi apliecina latviešu daiļamatniecības meistarību un daudzveidību.
Izstādi papildina priekšmeti un fotogrāfijas, kas atklāj, cik dažādiem mērķiem tautastērpi kalpojuši. Tos vilka, ne tikai kāpjot uz skatuves, bet arī kā svētku apģērbu nozīmīgos dzīves notikumos – kāzās, arī izlaidumos. Tautastērpi bija iecienīts demonstrantu apģērbs trimdā – tie bija koši, atšķirīgi un pamanāmi. Tautastērpi mītņu zemēs reprezentēja Latviju – pieņemšanās, politiķu vizītēs, multikulturālās izstādēs un festivālos tie rādīja latviešu kultūru un vēsturi citām tautām.
Izstādi bagātina audiostāsti, kas tautastērpu daudzveidībā palīdz ievērot neparastas detaļas. To veidoja muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”, kuratores Marianna Auliciema, Ieva Vītola, māksliniece Tatjana Raičiņeca, konsultantes Anete Karlsone, Lauma Cenne.
