Planētas noslēpumi: Kādi ir Akadiešu civilizācijas izzušanas iemesli? 2
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Oksfordas universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka senās akadiešu valsts, kas eksistēja pirms četrām tūkstošgadēm, bojāejas iemesls ir vērienīgs un ilgstošs sausums attiecīgajā reģionā. Tāds secinājums gūts, pētniekiem rūpīgi izanalizējot Irānas ziemeļos esošās alas Holizarda stalagmītu ķīmisko sastāvu.
Zināms, ka Akada uzplauka 24.–22. gadsimtā pirms mūsu ēras Mezopotāmijā, mūsdienu Irānas teritorijā. Tolaik tā bija viena no lielākajām un varenākajām valstīm visā ekumenē. Taču pašās 23. gadsimta p.m.ē. beigās tajā iestājās visaptverošs pagrimums. Mūsdienu klimatologi izpētīja stalagmītu sastāvu un atklāja divas būtiskas īpašības: aptuveni pirms 4260–4510 gadiem sācies magnija un kalcija savstarpējo attiecību pieaugums, vienlaikus arī palēninājies stalagmīta augšanas ātrums un sācis palielināties skābekļa–18 stabilo izotopu satura palielinājums. Zinātnieku atskaitēs uzsvērts, ka pēdējo pieaugums pārliecinoši norāda uz ieilgušu sausuma periodu, savukārt liela magnija atomu daudzuma klātbūtne – uz ārkārtīgi augstu putekļu saturu gaisā.
Pētnieki pauduši uzskatu, ka sausuma perioda iestāšanās bijusi pēkšņa un negaidīta, mudinot cilvēkus pamest apmetnes Mezopotāmijas ziemeļos un pārcelties uz krietni vien labvēlīgākajiem rajoniem. Var piebilst, ka nelabvēlīgais sausums saglabājies vairākus gadu simtus.
