
Ir pazīmes, kas par to liecina: analītiķi atklāj, kam patiesībā gatavojas Krievija, un kāpēc tā ievelk sarunu procesu 0
Krievija gatavojas ilgstošam karam pret Ukrainu un tīši bremzē jebkādu sarunu progresu, secinājuši ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi.
Ziņojumā teikts, ka Kremļa pieeja sarunām – jo īpaši nesenie paziņojumi Stambulā – liecina, ka Krievijas mērķis joprojām ir pilnīga Ukrainas kapitulācija.
Tā vietā, lai meklētu kompromisus, Krievija uzstāj uz savām teritoriālajām pretenzijām, kas agresorvalsts ieskatā kalpotu par pamatu pamiera nosacījumiem.
Analītiķi norāda, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins apzināti rada ilūziju par gatavību dialogam, vienlaikus izvirzot Kijivai nepieņemamus ultimātus un neizrādot vēlmi piekāpties.
“Putins, visticamāk, nebūs gatavs kompromisiem, kamēr Ukraina un tās Rietumu sabiedrotie nebūs sagrāvuši viņa ilūziju par iespējamu uzvaru “izsīkuma kara” ceļā. Šīs stratēģijas ietvaros Krievija cenšas gūt virsroku, turpinot nepārtrauktu, lēnu ofensīvu, pakāpeniski izsmeļot Ukrainas bruņotos spēkus ar mērķi liegt Kijivai iespēju veikt vērienīgus pretuzbrukumus,” teikts ziņojumā.
Krievijas vēlme vest sarunas bez starptautisku starpnieku līdzdalības norāda uz Kremļa mēģinājumu monopolizēt nosacījumu izvirzīšanu un ierobežot Ukrainas sabiedroto – tostarp ASV – ietekmi.
Analītiķi secina, ka Maskava apzināti vilcina sarunu procesu, lai panāktu papildu piekāpšanās no Rietumiem. Tajā pašā laikā, pēc institūta domām, Ukrainas puse vairākkārt ir izrādījusi gatavību kompromisiem un godprātīgam dialogam.
Tāpat analītiķi brīdina, ka Krievija apzināti grauj pašreizējās Ukrainas valdības leģitimitāti, lai nākotnē varētu atteikties ievērot jebkādus mierizlīguma nosacījumus.
Jau ziņots, ka 16. maijā Stambulā notika pirmās tiešās sarunas starp Krieviju un Ukrainu vairāk nekā trīs gadu laikā.
Ukrainas Ārlietu ministrija apstiprināja, ka Krievija sarunās izvirzījusi nepieņemamas prasības, lai sarunas izjauktu.
Piektdien pēc sarunām Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un Polijas premjerministrs Donalds Tusks telefonsarunā aicināja Trampu nosodīt Krievijas atteikšanos no pamiera un pastiprināt spiedienu uz Maskavu.