Kas notiks ar kultūras pieminekļiem, kurus nav iespējams savienot ar “Rail Baltica” infrastruktūru? 23
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas deputāti atbalsta kultūras pieminekļu izslēgšanu no valsts aizsargājamo pieminekļu saraksta, ja tos nav iespējams savienot ar dzelzceļa projekta “Rail Baltica” infrastruktūru, kā arī nav iespējams vai nav lietderīgi tos pārvietot, paredz komisijas šodien trešajā lasījumā atbalstītie grozījumi “Rail Baltica” projekta likumā.
Kā paredz atbalstītie Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumi, ja “Rail Baltica” īstenošanas teritorijā atrodas kultūras piemineklis vai tā aizsardzības zona, SM vai tās pilnvarotā persona nodrošina, ka attiecīgajā teritorijā tiek veikta kultūrvēsturisko vērtību apzināšana, izpēte, kultūras pieminekļa fiksācija un būvniecības ietekmes uz kultūras pieminekli novērtējums.
Savukārt attiecīgo dokumentāciju un objektīvi argumentētu pamatojumu kultūras pieminekļa izslēgšanai no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta SM vai tās pilnvarotā persona iesniedz Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei (NKMP).
Likumprojektā plānots, ka lēmumu par kultūras pieminekļa izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta pēc SM ierosinājuma pieņems Ministru kabinets, noskaidrojot NKMP viedokli un vietējas nozīmes kultūras pieminekļa gadījumā konsultējoties ar pašvaldību, kuras teritorijā attiecīgais piemineklis atrodas.
Ministru kabinets izslēgs kultūras pieminekli no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, ja, īstenojot samērīgus pasākumus dzelzceļa infrastruktūras izvietošanai, nebūs iespējams savienot kultūras pieminekļa pastāvēšanu ar “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras izveidi, kā arī kultūras pieminekli nebūs iespējams vai nebūs lietderīgi pārvietot uz citu vietu vai vismaz daļēji saglabāt.
Ja tiks pieņemts lēmums par kultūras pieminekļa izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, NKMP izdos nosacījumus kultūras pieminekļa izpētei, fiksācijai, pārvietošanai vai kultūras pieminekļa vērtīgāko daļu vai fragmentu demontāžai un saglabāšanai.
Jāatgādina, ka Saeima 6. oktobrī konceptuāli otrajā lasījumā atbalstīja valdības virzīto “Rail Baltica” projekta likumu, ar kuru paredzēts novērst nesamērīgu un nesaistītu prasību izvirzīšanu projektam.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka “Rail Baltica” īstenošanu paredzētajā laikā būtiski apdraud pieprasītajos valsts un pašvaldību institūciju un ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju tehniskajos un īpašajos noteikumos noteiktās nesamērīgās prasības. Problēma slēpjas tajā, ka katrā pašvaldībā, kurā ir paredzēta “Rail Baltica” dzelzceļa trases izbūve, atbilstoši Būvniecības likumam ir jāsaņem “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras būvprojektēšanas sagatavošanas tehniskie noteikumi.
Turklāt tehniskie un īpašie noteikumi ir jāsaņem ne tikai no tās pašvaldības iestādēm, kuras teritorijā ir paredzēta infrastruktūras būvniecība, bet arī no ārējo inženiertīklu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Tāpat tehniskie vai īpašie noteikumi ir jāsaņem arī no valsts iestādēm, piemēram, Valsts vides dienesta, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un citām.
Veicot līdz šim pašvaldību izdoto tehnisko vai īpašo noteikumu izvērtējumu, kas saistīti ar “Rail Baltica” būvi, secināts, ka atsevišķos gadījumos tehniskajos vai īpašajos noteikumos ir iekļautas ar “Rail Baltica” projekta kā nacionālo interešu objekta dzelzceļa infrastruktūras būvniecību nesaistītas un nesamērīgas prasības.
Piemēram, atsevišķos izdotajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos ir iekļautas tādas prasības kā ar dzelzceļa trasi nesaistīta tilta vai autoceļa izbūve vai pat apvedceļa būvniecība. Līdzīga situācija ir arī ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem – arī tajos dažkārt tiek noteiktas tādas prasības, kas nav saistītas ar “Rail Baltica” īstenošanu, nav īstenojamas projektam pieejamo vai nākotnē piešķiramo līdzekļu ietvaros un vienlaikus nav pamatojamas ar apstākli, ka, piemēram, attiecīgo tehnisko noteikumu prasību neievērošana radītu apdraudējumu sabiedrības drošības un veselības interesēm, negatīvi ietekmētu esošās vai jaunbūvējamās infrastruktūras un inženiertīklu ekspluatācijas iespējamību un drošumu un ar to saistīto pakalpojumu ilgtermiņa pieejamību.
