Armands Puče: “Viņi ir vienkārši mazi sivēni pie silēm, kuriem algas kā ministriem!” 0
Algas vienmēr bijis karsts temats – cik godīgas, kuram lielākas, kādas ministriem – par šo var runāt mūžīgi. Savs viedoklis šoreiz par parlamentārajiem sekretāriem ir Armandam Pučem.
“Parlamentārie sekretāri ir vienkārši mazi sivēni pie silēm, jēgas no viņiem nekādas, pelna tikpat, cik ministri, daži pat vairāk, tad sāk likties, viņi par mums ņirgājas vai mēs kaut ko neesam sapratuši?” TV24 raidījumā “Preses Klubs” jautā Armands Puče, žurnālists, TV24 raidījumu “Kārtības rullis” un “Stopkadri” vadītājs.
Kādi ir parlamentārā sekretāra pienākumi? “Vienā vārdā sakot, viņš ir kā kurjers starp ministriju un parlamentu. Viņam fiziski ar kājām jānoiet tas posms,” Puče smej.
“Pēc ranga viņš skaitās ministra vietnieks, bet viņš nav politiska persona, bet gan ir ierēdnis,” papildina Anita Daukšte, žurnāliste, TV24 raidījumu “Ziņu TOP” un “Nedēļa post scriptum” vadītāja. Viņa skaidro, ka šī struktūra izveidota politisko spēku līdzsvara ievērošanai, citas nozīmes šim amatam neesot.
Jau ziņots, ka Ministriju atlīdzības izdevumu salīdzinājums, kurā vērtē 2024.gada pirmā ceturkšņa datus pret 2025.gada pirmo ceturksni, neatspoguļo valdības lēmuma par atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu izpildi, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Ministrijā skaidro, ka šis salīdzinājums neattiecas uz to datu kopu, uz kuru vērsts Ministru kabineta lēmums par atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu. FM skaidro, ka valdības lēmums par atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu – ne vairāk kā 2,6% – attiecas uz salīdzinājumu starp 2025.gada budžetu un 2024.gada aktualizēto plānu uz 31.jūliju, nevis uz faktiskajiem izdevumiem gada pirmajos ceturkšņos.
Līdz ar to FM norāda, ka šāds skatījums var radīt maldīgu priekšstatu sabiedrībā par iespējamu valdības noteikto ierobežojumu neievērošanu, lai gan šie konkrētie skaitļi atspoguļo citu – proti, faktiskās izpildes, nevis plānošanas – laika nogriezni.
Tāpēc FM aicina diskusijās par valsts budžeta izlietojumu ņemt vērā šos būtiskos aspektus, lai dati tiktu interpretēti kontekstā ar tiem piemērojamajiem lēmumiem.
Iepriekš FM informēja, ka Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) paustais viedoklis par ministriju atlīdzības izdevumu pieaugumu ir nepilnīgs un sabiedrību maldinošs.
Valdības lēmums paredzēja, ka 2025.gadā atlīdzības fonda pieaugums nedrīkst pārsniegt 2,6% salīdzinājumā ar 2024.gada aktualizēto plānu 31.jūlijā. FM skaidro, ka šis ierobežojums attiecas uz ministrijas resoru kopumā, nevis uz atsevišķām iestādēm vai tikai centrālo aparātu. Savukārt LDDK un LTRK savos aprēķinos aplūko tikai ministriju centrālās struktūras, ignorējot kopējo budžeta ietvaru, kā tas bija paredzēts valdības lēmumā.
Atlīdzības izmaiņas daudzviet ir saistītas arī ar funkciju pārdali un centralizāciju, skaidro FM. Piemēram, Kultūras ministrija pārņēma radošo industriju izglītības funkcijas no Latvijas Nacionālā kultūras centra, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija pārņēma līdz šim sporta organizācijām deleģētās funkcijas un turpmāk pati nodrošina sporta politikas ieviešanas administrēšanu.
Līdz ar to FM norāda, ka daļa finansējuma no padotības iestādēm ir pārdalīta uz ministriju centrālajiem aparātiem, kas loģiski palielina atlīdzības izmaksas šajās struktūrās.
Tāpat ir jāņem vērā, ka valdības lēmums paredzēja salīdzināt kopējos gada plānus – visu 2025.gadu salīdzinājumā ar visu 2024.gadu. FM vērš uzmanību, ka LTRK un LDDK salīdzina tikai pirmā ceturkšņa datus, kas nav korekts pieejas veids, jo gada sākuma izmaksas var nebūt reprezentatīvas visam gadam.
FM arī uzsver, ka valdība bija noteikusi gadījumus, kuros ir pieļaujami izņēmumi atlīdzības pieauguma aprēķinam, piemēram, ja tiek ieviestas jaunas funkcijas vai īstenotas būtiskas strukturālas reformas.
Papildus 2025.gada plānu ietekmēja arī piešķirtais finansējums prioritāriem pasākumiem, skaidro FM. Piemēram, Valsts kancelejai tika piešķirti līdzekļi Krīzes vadības centra kapacitātes stiprināšanai, kas prasa papildu cilvēkresursus un attiecīgi ietekmē atlīdzības fondu.
“Ņemot vērā visus šos apstākļus, ir skaidrs, ka ministrijas darbojas saskaņā ar valdības noteikto kārtību, un atlīdzības pieaugums tiek rūpīgi kontrolēts,” pauž FM.
Papildus FM norāda, ka šobrīd vērojamā novirze atlīdzības pieaugumā no valdības sākotnēji noteiktā 2,6% limita ir cieši saistīta ar virkni būtisku lēmumu, kas pieņemti budžeta sagatavošanas procesā un atspoguļojas prioritāro pasākumu finansējumā.
Galvenais faktors, kas būtiski ietekmēja atlīdzības izdevumu pieaugumu, ir valdības apņemšanās nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu stratēģiski svarīgās nozarēs, īpaši iekšlietu dienestos un Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP), kur šim mērķim atvēlēti 88 miljoni eiro no kopējiem gandrīz 94 miljoniem eiro.
Iekšlietu nozares amatpersonu atalgojuma palielināšana, kas ietver arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekus, ir viens no vērienīgākajiem izdevumu posteņiem, informē FM. Šo lēmumu pamatā ir nepieciešamība risināt kadru trūkumu un nodrošināt darba apstākļiem atbilstošu atlīdzību, kas palīdzētu noturēt pieredzējušos speciālistus dienestā un veicinātu jaunu darbinieku piesaisti. Ņemot vērā dienestu specifiku un lielo darbinieku skaitu, šis pasākums ir izraisījis vislielāko ietekmi uz kopējo atlīdzības izdevumu pieaugumu, skaidro FM.
Veselības nozarei piešķirtie līdzekļi, konkrēti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, lai stiprinātu tā kapacitāti un nodrošinātu gatavību ārkārtas situācijām, arī ir nozīmīgs faktors, uzsver FM. Lai gan 2,5 miljoni eiro nav tik apjomīgs skaitlis kā iekšlietu jomā, tas iezīmē būtisku valdības prioritāti – nodrošināt nepārtrauktu un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Tieslietu sektorā prioritāri tika pieņemti lēmumi par tiesu darbinieku, Datu valsts inspekcijas un apcietināto personu konvojēšanas funkcijas pārņemšanas finansējumu. Šīs izmaiņas ir vērstas uz sistēmas efektivitātes celšanu un tās pielāgošanu mūsdienu vajadzībām, tomēr arī tie papildus noslogo atlīdzības izdevumu kopējo pieaugumu, skaidro FM.
Tāpat mazāka apmēra, bet joprojām nozīmīgas izmaksas ir saistītas ar dažādu iestāžu kapacitātes stiprināšanu, piemēram, Konkurences padomes, Valsts kontroles, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un Nacionālo elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kapacitātes stiprināšanu, kas kopumā liecina par valdības centieniem uzlabot publiskā sektora pārvaldību un nodrošināt augstāku darba efektivitāti, norāda FM.
Pēc FM sniegtās informācijas, starp galvenajiem valdības lēmumiem budžeta sagatavošanas procesā saistībā ar papildu finansējuma piešķiršanu, kas ietekmēja atlīdzības palielinājumu pamatfunkciju īstenošanai, bija 88 002 658 eiro piešķiršana iekšlietu dienestu un IeVP amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes atalgojuma palielināšana par 10% un jaunās piemaksas ieviešana par darbu dienestā.
Atlīdzību pieaugumu ietekmēja arī 2 465 250 eiro piešķiršana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pamatfunkciju stiprināšanai, tostarp gatavībai ārkārtas gadījumos.
Vēl 838 554 eiro piešķirti apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas funkcijas pārņemšanai no Valsts policijas uz Tieslietu ministriju, 889 415 eiro – Krīzes vadības centra kapacitātes nodrošināšanai, 925 406 eiro – konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai tiesās un 132 063 eiro – Konkurences padomes darbinieku atlīdzības indeksēšanai.
Tāpat 208 069 eiro piešķirti Valsts kontroles kapacitātes stiprināšanai publiskā sektora revīzijās, stiprinot cilvēkkapitālu un attīstot informāciju tehnoloģijas, 128 235 eiro – konkurētspējīgas Augstākās tiesas darbinieku atalgojuma sistēmas uzturēšanai, 36 929 eiro – Datu valsts inspekcijas nodarbināto mēnešalgu palielinājumam, 33 550 eiro – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kapacitātes stiprināšanai, 17 548 eiro – pilnvērtīgas veselības apdrošināšanas nodrošināšanai Augstākajā tiesā, bet 21 230 eiro – Latvijas informatīvās telpas aizsardzībai un Nacionālo elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes administratīvās kapacitātes stiprināšanai.
Jau ziņots, ka LTRK un LDDK norādīja uz publiskās pārvaldes atlīdzības izdevumu ierobežojumu neievērošanu ministrijās, un pauda, ka sagaida valdības skaidrojumu par šo situāciju.
Uzņēmēju organizācijās aģentūrai LETA norādīja, ka 2024.gada 14.oktobrī Ministru kabinets ārkārtas sēdē apstiprināja ierobežojumu 2,6% apmērā atlīdzības fonda pieaugumam publiskajā pārvaldē 2025.gadā salīdzinājumā ar 2024.gada plānu, taču pieejamā informācija liecina, ka vairākās ministrijās šie ierobežojumi netiek ņemti vērā – atlīdzības gada pirmajā ceturksnī pieaugušas pat par 24% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2024.gadā.
Atsaucoties uz Valsts kases datiem, organizācijās min, ka šogad pirmajā ceturksnī no 15 ministrijām 10 ministrijās atlīdzības izdevumi ir palielinājušies par vairāk nekā 2,6%, tostarp līdere ar 24,6% pieaugumu ir Labklājības ministrija, pieaugums 15,1% apmērā ir Izglītības un zinātnes ministrijā, bet par 13,4% atlīdzības izdevumi palielinājušies Veselības ministrijā.
“Mūsuprāt, šāda tendence neliecina par politiskās vadības un augstākā līmeņa ierēdniecības apņemšanos ievērot noteiktos ierobežojumus, publiski solījumi un lēmumi nesakrīt ar darbiem,” uzsver LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Organizācijās norāda, ka vairākās ministrijās 2025.gada budžetā ieplānotie atlīdzības izdevumi jau sākotnēji paredzēja pieaugumu, kas būtiski pārsniedz Ministru kabineta noteiktos 2,6% salīdzinājumā ar 2024.gadu. Piemēram, Veselības ministrijas programmā “Nozaru vadība un politikas plānošana” atlīdzībās 2025.gadā ieplānoti 5 686 346 eiro – par 25,4% vairāk nekā 2024.gadā, Ministru kabineta un Valsts kancelejai programmai “Ministru kabineta darbības nodrošināšana, valsts pārvaldes politika” ieplānots atlīdzības pieaugums par 19,2%, sasniedzot 9 696 252 eiro.
“Tiek radīti apstākļi, ka uzņēmējiem, kuru darbības rezultātā rodas valsts budžeta ieņēmumi, situācija darba tirgū kļūst nelabvēlīga salīdzinājumā ar valsts iestādēm, kas šos radītos ieņēmumus tērē. Algu fonda dinamika rāda, ka vislielākais pieaugums laikposmā no 2020. līdz 2024.gadam bijis ministrijās – par 160,2%,” norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Uzņēmēju organizācijās atgādina, ka valdības lēmums par atalgojuma fonda ierobežošanu bija saistīts ar faktu, ka publiskajā sektorā 2023.gadā notika straujš atlīdzības fonda kāpums – par 15,2% un 2024.gadā vēl par papildus 14,6%, kas pārsniedza privātā sektora iespējas un radīja nesamērīgu deformāciju darba tirgū. Arī patlaban publiskā sektora vidējā alga ir augstāka nekā privātā sektora vidējā alga.
“Mēs uzstājam, lai tiktu ievēroti pieņemtie lēmumi, kas vērsti uz taupības pasākumiem,” pauž uzņēmēju organizācijās.
LDDK aicina Ministru kabinetu un Finanšu ministriju sniegt skaidrojumu par minētajiem apstākļiem un to, kā tiek uzraudzīts atlīdzības fonds valsts un pašvaldību institūcijās, pieņemtais Ministru kabineta lēmums par publiskā atlīdzības fonda ierobežošanu, lai 2025.gadā tiktu ievērots iepriekš noteiktais 2,6% pieauguma robežlielums.
Fiskālās disciplīnas padome iepriekš informēja, ka 2025.gada februārī atlīdzības izdevumi publiskajā sektorā pieauga par 4,5%, bet kumulatīvi 2025.gadā atlīdzības izdevumi auguši par 3,3%.
LTRK ir apvienojušies gandrīz 6000 biedru – visu Latvijas reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi un citas uzņēmēju apvienības.
LDDK ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993.gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus – uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.
