Bez pjedestāla, šampanieša un emocijām. Sportisti skeptiski par sacensībām virtuālajā vidē 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vēl aizvadītajā ziemā sports un e-sports dzīvoja divās paralēlās pasaulēs, bet līdz ar koronavīrusa pandēmiju un ieviestajiem ierobežojumiem šīs dimensijas krietni satuvojušās, organizācijām meklējot iespējas rīkot sacensības virtuālā vidē un noturēt līdzjutēju uzmanību savam sporta veidam, komandai un atlētiem.
Basketbolistu piemērs
“Tirgu diktē pieprasījums, un tas pats notiek ar sportu, jo šī industrija ir patēriņam, vērtēšanai, līdzi jušanai. Krīzes situācijā mainās patēriņa forma, un tas nosaka jaunos trendus, kā tiek patērēts sports – tajā notiek kardinālas izmaiņas,” “Latvijas Avīzei” teic uzņēmuma “FanApps”, kas nodarbojas ar mobilo lietotņu izstrādāšanu sportistiem un sporta organizācijām, dibinātājs Anrijs Brencāns.
Krīzes laikā viņam darba apjoms krietni palielinājies, jo sporta pasaule meklē jaunus veidus, kā uzrunāt fanus. Mobilo lietotņu izmantošana pieaugusi tādos apjomos, kas kādreiz šķita nesasniedzami.
Brencāns kā ļoti labu piemēru min Starptautiskās hokeja federācijas organizēto virtuālo pasaules čempionātu faniem, kurā Latvija kļuva par uzvarētāju: “Tā ir komunikācija ar lojālajiem faniem un jaunu piesaiste. Profesionāli izstrādāta stratēģija. Ja nav spēles, tad radi interesi ap organizāciju – tāpat ir dažādi notikumi, intervijas, ko rādīt un stāstīt faniem. Ilgākā laika periodā par tevi var aizmirst, tāpēc ir jākomunicē, lai ir uz pannas visu laiku. Mobilās lietotnes ir proaktīvs rīks.”
Ja krīze saglabāsies ilgu laika posmu, tad e-sports ieņemšot arvien lielāku vietu patēriņa un piedāvājuma pusē.
Tam piekrīt arī no Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretāra amata aizejošais Edgars Šneps: “Sabiedrības uzvedības izmaiņas vērojamas labu laiku, un e-sportam pievēršas arvien lielāka auditorija, tāpēc esam centušies turēt savu roku uz pulsa, Latvijas rīkotais e-basketbola čempionāts, kurā piedalījās LBL komandas un par čempioniem kļuva “Ventspils”, izpelnījās arī Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) uzmanību.
Latvijā ir liela kompetence e-sportā, un jau pirms gada organizējām pirmo pārbaudes spēli basketbolā Latvija – Lietuva, ko noskatījās vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku.
Tā iedvesmoti, sarīkojām arī spēli Latvija – Igaunija, kas notika klātienē un arī aptuveni tikpat daudz vēroja. Sākām aktivizēt sarunas ar FIBA, ka jādomā par šo augošo segmentu, kā varētu palielināt basketbola auditoriju geimeru vidū un kā varētu iegūt papildu līdzekļus un popularitāti.
Tad nāca Covid-19 un, šai krīzei iestājoties, mēs bijām priekšā citām valstīm un gatavi ātri noreaģēt, sarīkojot savas sacensības, sadarbības trijstūrī – sportisti, līdzjutēji, reklāmas devēji – piedāvājot saturu. Iesaistījās visas labākās komandas, saprotot, ka šī ir iespēja.
Šobrīd domājam, ka arī tad, kad sāksies klasiskais basketbols, varētu šo aktivitāti saglabāt.”
Latvijas Hokeja federācija bija sarīkojusi pasaules čempionātu, kurā 12 reāli hokejisti pārstāvēja dažādas izlases, demonstrējot meistarību pie spēļu konsolēm. E-futbola turnīrs noticis gan Latvijas virslīgas, gan Baltijas līgu līmenī.
Gandrīz kā dzīvē
Virtuālajā vidē notikuši vairāki pasaules čempionāta posmi rallijkrosā, piedaloties virknei sportistu, kas brauc arī reālajā čempionātā. Iespēja startēt bijusi arī Jānim Baumanim, bet viņš atteicies: “Apļa laiki atšķiras par četrām piecām sekundēm – simulatorā ir ātrāk un, lai vismaz kaut cik būtu tuvumā pārējiem, man būtu ļoti, ļoti daudz laika jāpavada trenējoties.
Bet man tas neko nedotu, tikai pačakarētu prātu, kā ir dzīvē un virtuāli. Uzlabot braukšanas prasmes īsti nevar, tāpēc tas nebūtu lietderīgi izmantots laiks.
Mājās uzspēlēju tikai tad, ja kāds atbrauc ciemos. Labāk pagaidu, kad būs iespēja braukt īstā trasē.” Pasaules rallijkrosa čempionāta organizatori ar virtuālajām sacensībām gan ir vairāk nekā apmierināti, jo pirmā posma auditorija bija lielāka nekā deviņi miljoni.
Latvijā pirmie neklātienē, izmantojot “Zwift” platformu, sacentās riteņbraucēji, vēsturisku uzvaru gūstot Kristam Neilandam. Arī to gaitai varēja sekot līdzi tiešraidē. Slodzes ziņā šādas sacensības ir kā realitātē, tikai norit krietni īsāku laika posmu.
“Tas vairāk bija eksperiments sponsoru dēļ, jo nopietni uztvert diez vai var. Krīzes apstākļos šāds variants der, bet, protams, labāk ir sacensties ārā,” atzīst Neilands. Īstajā riteņbraukšanā ļoti svarīgs ir komandas darbs, virtuāli tam ir daudz mazāka loma.
“Riteņbraukšana ir komandas sporta veids, bet “Zwift” nevar būt komandas darbs, stratēģija. Lai gan programma ir pielīdzināta reālajai dzīvei, jo, braucot aiz kāda, ir mazāks pretvējš un smart trenažieri ir vieglāk griezt. Ja baigi izfunktierē, tad sportisti pat var sadarbību uztaisīt, bet tam jāvelta vairāki mēneši.”
Tāpat Latvijā noticis “Latvijas Universitātes” organizēts pusmaratons tiešsaistes režīmā.
“Virtuālās sacensības skrējēju vidū ir izplatītas, un ir labi risinājumi, cita lieta, ka vienmēr gribas sacensties klātienē. Skriet Tartu meža maratonu savā ciemā – vienu otru reizi tas ir interesanti, bet ilgstoši – diez vai. Neticu, ka visa dzīve tālāk aizies uz e-sportu un būsim izcili e-taku skrējēji vai e-basketbolisti,” spriež skriešanas seriāla “Stirnu buks” radītājs Rimants Liepiņš.
Triatlonā tiek mēģināts rast veidus, kā sacensties virtuāli, un te lielākais mežģis ir ar peldēšanu. “Tas būs aktuāli droši vien uz gadu, tomēr arī tālāk pavērs iespēju veikt attālināti treniņu procesu un salīdzināt rādītājus.
Latvijas sportisti var sacensties ne tikai savā starpā, bet arī ar lietuvieti, igauni vai angli, un tas triatlonam nojauc robežas.
Kādā brīdī pie pietiekamas kontroles virtuālā sacenšanās var parādīties arī komerciālajā sportā augstākajā līmenī, bet sākumā tas ir vairāk treniņu – sacensību gara ieslēgšanai,” uzskata Latvijas Triatlona federācijas prezidents Aigars Strauss.
Bez pjedestāla, šampanieša un emocijām
Neklātienē viegli varētu sacensties šāvēji, un pandēmijas laikā tādi mači arī ir notikuši. Latvijas labākais šāvējs Lauris Strautmanis gan cer, ka tā ir vien īslaicīga parādība: “Neatbalstītu pāriešanu uz sacenšanos virtuālā vidē, jo tad zūd sporta jēga – sacensībās iepazīsti cilvēkus, komunicē, dalies ar pieredzi, ir pavisam cita atmosfēra, kad visi startē kopā. Mājās savā šautuvē esi pieradis un emociju tur nav.
Mačos ir psiholoģiskais moments – blakus stāv pretinieks, ir interesantāk, lielāks sportiskais gars. Ja visu laiku esi mājās un tur arī aizvadi sacensības, tas vairs nav interesanti, gribas izrauties no rutīnas, kurā esi visu laiku.”
Krists Neilands akcentē, ka ar riteņbraukšanu pasaulē nodarbojas miljoniem cilvēku un sacensties vēlas daudzi: “”Zwift” platforma ir reāls risinājums amatieriem, kas grib pamačoties un var to darīt pēc sešiem vakarā. Vai tādi mači notiks arī profesionāļiem?
Domāju un ceru, ka ne, jo tad nevarētu izbaudīt sportu, tas nav tikai sēdēt uz riteņa un mīt pedāļus. Sports dod brīvību, emocijas, tas nav salīdzināms ar virtuālām sacensībām.”
Mačiem neklātienē ir viens nozīmīgs pluss – tur faktiski nav izmaksu. Īpaši dārgs reālajā dzīvē ir autosports. Jānis Baumanis gan uzsver, ka galvenā sporta sastāvdaļa ir fani, bet maču skatīšanās pie televizora ekrāna nav salīdzināma ar svētku sajūtu, kad baudi tos klātienē: “Ir ļoti interesanti redzēt, kā cīnās mašīnas, braucēji, skaņa.
Pāriešana uz virtuālo sacensību vidi sportam neko nedotu, tas ir tikai šobrīd, lai turpinātos vismaz kaut kāda ažiotāža. Arī sportistiem fanu klātbūtne ir liels ieguvums, dzirdēt ovācijas.
Grūti iedomāties, kā ir braukt pie tukšām tribīnēm, jo pierasts, ka ir 30 līdz 50 tūkstoši, Francijā pat 80 tūkstoši, daudzi skatās uz tevi, tas ir viens no motivējošiem faktoriem.”
Kopā izsecinām vēl vienu faktoru – virtuālajā vidē nav iespējams pjedestāls un laistīšanās ar šampanieti – vismaz ne ar tādām emocijām, kā ierasts.
Interesanti, ka jau bijuši arī krāpšanās gadījumi e-sportā. Piemēram, “Formulas E” virtuālajās sacīkstēs “Audi” pilots Daniels Abts pie stūres nosēdināja profesionālu simulatoru braucēju, saņemot 10 tūkstošu dolāru sodu un tiekot izmests no savas komandas.
Lai gan par virtuālo sacenšanos sportisti sajūsmu nepauž, Anrijs Brencāns pārliecināts, ka tā ieņems savu vietu patēriņa un piedāvājuma pusē: “Šis ir jauns veids, kā sponsoriem reklamēt sevi, kā tehnoloģiju industrijai investēt jaunās iekārtās, filmēšanā, datu vākšanas sistēmās. Līdz šim bija mēģinājumi, bet, ja tirgus to neprasa, tad nav īsti vērts, šobrīd durvis ir atvērušās.
Patēriņš būs, jo sponsori ar savām aktivitātēm spēs atraktīvi parādīt un cilvēkiem patiks. Vai profesionālā līmenī, grūti pateikt. Svarīgi, kā produkts tiks iesaiņots un pārdots.”
Viņaprāt, līdzjutēji arī pēc vīrusa ēras beigām nemaz tik ļoti nerausies uz stadioniem: “Sporta organizatoriem jārēķinās, ka paies vismaz viena vai pat vairākas sezonas, lai stadionos un hallēs atgrieztos daudzie tūkstoši līdzjutēju.
Cilvēki dzīvojuši krīzes apstākļos, kur pamatā ir doma, ka kontaktējoties vari saslimt, un šīs bažas lielākajai daļai ņem virsroku pār patēriņa lietām. Organizācijām gan pārsvarā vairāk svarīgi ienākumi no reklāmām, ne tik daudz biļetēm.”
Olimpiskajās spēlēs
Jau iepriekš tika runāts, ka e-sports varētu iekļauties olimpiskajā saimē 2024. gadā un koronavīruss acīmredzot vēl vairāk to ir veicinājis. “Kad tas notiks, grūti pateikt, bet domāju, ka būs.
Ņemot vērā šodienas apstākļus, tas ir reāli, bet galvenais, kā sadarbosies visas organizācijas,” teic Latvijas e-Sporta federācijas prezidents Sergejs Parvatkins.
“Pirmo olimpisko spēļu laikā cilvēki nevarēja iedomāties, kāds šis forums būs mūsdienās. Droši vien daudziem tagad nav pieņemams, ka e-sports kaut kad varētu būt pilntiesīgs sporta veids, bet olimpisko saimi jau līdz šim papildinājuši augoši alternatīvie sporta veidi, piemēram, breakdance, skeitbords.
Tā ir evolūcija, sabiedrība mainās, un olimpiskā kustība mainās līdzi.
Vēsturiskie sporta veidi interesē šauras nišas, un nevar ignorēt aktivitātes, ar kurām aizraujas visā pasaulē,” atzīst Edgars Šneps.
Baltijas e-Sporta līgas organizators Bruno Gailītis piekrīt, ka šis sports tuvojas olimpiskajām spēlēm, bet lielais nezināmais ir, kādās disciplīnās notiks prestižo medaļu izcīnīšana: “Ja sportā populārākie ir basketbols, futbols, hokejs, tad jautājums, kas būs e-sporta programmā – vai tiešām populārākie vai Starptautiskās olimpiskās komitejas izvēlētas atsevišķas disciplīnas, bet pārējās ne, jo ir asinis, šaušana. Tas būs interesants lēmums, būtu jocīgi redzēt olimpiskās spēles bez basketbola vai hokeja – izņemt kādu no sporta karaļiem.”
E-sportā karalis ir “Counter-Strike”, tāpat stratēģijas spēles – “Dota 2” un “League of legends”. Auditorijas ziņā tās konkurē vai pat sit pušu Ziemeļamerikas profesionālo līgu finālspēles.
“Var diskutēt par dažādiem aspektiem, bet skaidrs, ka e-sports ir turpat blakus lielajam sportam un tā ir nākotne,” uzskata Bruno Gailītis.
Sergejs Parvatkins piebilst, ka šobrīd e-sporta un tradicionālā sporta mijiedarbība kļuvusi plašāka – profesionāļi sacenšas virtuālā vidē un tam arī mediji pievērš pastiprinātu uzmanību: “Domāju, ka popularitāte e-sportam augusi par procentiem 20, jo mājās nav daudz ko darīt. Gan Eiropā, gan ASV notiek turnīri ar miljoniem balvu fondu.”
Latvijas e-sporta lepnums ir 19 gadus vecais liepājnieks Helvijs Saukants, kurš startē ar segvārdu broky.
“Viņš ir ļoti labs arī pasaules mērogā, šobrīd pārstāv komandu “FaZeClan”, kas pasaules rangā atrodas septītajā vietā. Helvijs līdz šim līmenim nokļuvis ļoti ātri – divu gadu laikā, tas ir diezgan liels fenomens,” saka Bruno Gailītis.
Ļoti kvalitatīvus risinājumus e-sporta sacensību rīkošanā piedāvā Gailīša pārstāvētais Latvijas uzņēmums “Goexanimo”, kurš šobrīd kopā ar FIBA veido testa turnīru izlasēm.
Ja tas tiks atzīts par veiksmīgu, iespējams, ka šogad notiks arī oficiāls Eiropas vai pasaules čempionāts e-basketbolā, norāda Edgars Šneps.
E-sports ienāk televīzijā
Andris Melnalksnis, TV kanāla “Best4Sport” izpilddirektors: “Ar pirmo e-sporta turnīru basketbolā un hokejā rādīšanu televīzijā kopumā esmu apmierināts.
Reitingi varēja būtu labāki, bet šai situācijai bija labi, arī nākotnē ceru redzēt šāda veida saturu mūsu kanālā. Paralēli tradicionālajiem sporta veidiem un līgām redzam, ka varam visu uzlabot. Tagad rādām arī auto šosejas sacensības un driftu e-vidē!”
Populārāks par “Super Bowl”!
* Pirmais e-sporta turnīrs risinājās 1972. gadā Stenforda universitātē ar spēli “Zvaigžņu kari”.
* Pasaulē populārākās spēles “League of Legends” finālus pērn noskatījās vairāk nekā 100 miljoni cilvēku, sasniedzot lielāku auditoriju nekā amerikāņu futbola “Super Bowl” spēle.
* Pasaulē notiek virkne turnīru, kuros balvu fonds ir virs miljona ASV dolāru. Rekords ir 34 miljoni, uzvarētāju komandai piecu cilvēku sastāvā saņemot vairāk nekā 15 no tiem.
* Latvijas labākais e-sportists Helvijs Saukants jeb broky 19 gadu vecumā naudas prēmijās nopelnījis nepilnus 100 tūkstošus dolāru.
* Profesionālā līmenī sacenšas Zviedrijas e-sporta komanda “Silver Snipers”, kuras pieci dalībnieki ir vecumā no 64 līdz 76 gadiem.
