73
Ministrijās atrakstās
Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības lietās I. Šņucins, uzskaitīdams likumos noteiktos principus, kas pašvaldībām jāievēro nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā, norāda, ka tas neaizliedzot tām noteikt savus principus nekustamā īpašuma nodokļa likmes un atvieglojumu noteikšanai. Un norāda, ka pašvaldību rīcību uzrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Savukārt VARAM valsts sekretāra vietnieks A. Draudiņš, gari un plaši skaidrodams likumu pantos un paragrāfos noteiktās tiesības, cita starpā vēsta, ka lūdzis Finanšu ministriju sniegt viedokli, vai Carnikavas novada pašvaldības saistošajos noteikumos ietvertais dzīvesvietas deklarēšanas kritērijs samazinātas nodokļa likmes noteikšanai atbilst likumā noteiktajam principam. Kamēr ierēdņi ministrijās apmainīsies ar viedokļiem, tikmēr pensionārs turpinās maksāt vairāk nekā 400 eiro lielu nodokli par dārza būdu…
Vēl interesantāk atbildējis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktors E. Valantis. Carnikavas novada pašvaldības izdotie apbūves noteikumi nenosaka dārza mājas īpašnieka tiesības vai pienākumu dzīvot tajā tikai vasarā. Tādējādi tiesiskās paļāvības princips neesot pārkāpts. Savukārt Latvijas būvnormatīvi nenosaka, kā īpašniekam jāizmanto dārza māja – visu gadu vai tikai vasarā…
Pārziemot var arī būdā
No ministriju ierēdņu atbildēm rodas secinājumi.
Pirmkārt, pašvaldības būtībā var aplikt ar šo nodokli, ko un kā vien vēlas. Jātrāpa tikai likumā noteiktajā likmju rāmī – 0,2 līdz 1,5%. Tas nekas, ka par koka būdu bez ērtībām būs jāmaksā vairākkārt lielāks nodoklis nekā par labiekārtotu dzīvokli. Viss būs likumīgi.
Otrkārt, no koka celtā dārza mājiņā bez apkures, ūdensapgādes un citām labierīcībām pensionārs var dzīvot arī ziemā. Ja nedzīvo un nedeklarējas būdā, pats vien vainīgs. Nav pienākuma pārlaist ziemu apkurinātā Rīgas dzīvoklī…
Treškārt, nevienā ministrijā negrib uzņemties atbildību par pašvaldību iesākto rotaļu ar viltus deklarēšanos dārza mājiņās un citās pastāvīgai dzīvošanai nepiemērotās būdās. Diemžēl rotaļas nav tikai Carnikavas novadā. To sāka Rīgā, pēc tam pārņēma arī citās pilsētās un novados.
Tēmē uz miljoniem
Atbrīvojot dzīvesvietu deklarējušos no lielāka nekustamā īpašuma nodokļa, vietējās pašvaldības patiesībā tēmē uz lielākiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Rīgā, kas pirmā ieviesa deklarēšanos kā noteikumu samazinātas nodokļa likmes ieviešanai, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus šogad plānojusi 545 145 874 eiro apmērā. Tas ir aptuveni piecreiz vairāk par plānotajiem ieņēmumiem no nekustamā īpašuma nodokļa.
Savukārt ministrijās, kuras ir tieši atbildīgas par nodokļu politiku, valsts uzturētajos reģistros reģistrēto datu atbilstību stāvoklim dabā, arīdzan sociālā taisnīguma ievērošanu, kā izrādās, nevienu neuztrauc tas, ka pašvaldības spiež iedzīvotājus fiktīvi deklarēties būdās, lai izbēgtu no aptuveni astoņas reizes lielāka nekustamā īpašuma nodokļa.
