Cik daudz un kā braucam ar auto, salīdzinot ar citiem eiropiešiem? 17
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ne jau sastrēgumi uz Vanšu tilta vai Čaka ielā pārsteidz. Lielā mūsdienu pilsētā tie diemžēl ir normāla parādība. Bet braucu ik dienas gar Imantas, Zolitūdes un citiem Rīgas guļamrajoniem un nebeidzu brīnīties par pagalmos, ielas malās stāvošu auto tūkstošiem. Vai tiešām tie visi mums vajadzīgi? Cik stundas no sava mūža tie pilda pamatfunkciju – ripo?
Lūdzu palīdzību CSDD statistikas šefam Jurim Kreicbergam – kāds ir Latvijas auto ikgadējais nobraukums? Tehniskajās apskatēs taču odometru rādījumus fiksē. Atbilde – jā, šādus datus vācam, apkopojam, analizējam. Pavisam drīz publicēsim direkcijas mājaslapā. Pagaidām vari mēģināt “Eurostat” krājumus – viņiem šo to jau esam devuši.
Labi. Mēģinu. Un, gada nobraukumus gan nesameklējis, atrodu daudz interesanta, kas varētu noderēt visiem, kas mēģina mobilitātes problēmas mierīgi un saprātīgi risināt. Pirmkārt jau fundamentālu pārskatu par 13 Eiropas valstīm, kas šādus datus “Eurostat” rīcībā nodevušas.
Pētiet – ja nav slinkums. Un sapratīsiet, pirmkārt – mūsu satiksmes problēmas nav ne tuvu tik lielas kā, piemēram, Nīderlandē, kur iedzīvotāju blīvums gandrīz 20 reižu lielāks nekā Beļģijā, kur blīvi apdzīvotās vietās dzīvo un mēģina pārvietoties (gan – ar dažādiem transporta līdzekļiem) nevis puse, bet gandrīz visi. Tiesa – viņu nacionālais kopprodukts ir nevis 15, bet trīsreiz vairāk tūkstoši “uz galviņu”. Bet tikai trīs, nevis 20 reižu.
Ir “Eurostat” krātuvēs vēl citi interesanti dati. Piemēram, attālums, kuru savu dažādo vajadzību apmierināšanai ik dienu veic viens iedzīvotājs. Vācietis visvairāk – 19 km. Gandrīz tikpat kustīgi ir poļi un portugāļi.
Mēs tādi vidēji – 10,2 km. Gluži kā austrieši un holandieši. Bet divreiz vairāk nekā grieķi, kuri ir rāmākie no visām 13 pētījumos analizētajām valstīm.
Lai lieki nepiesārņotu atmosfēru un nepārslogotu ielas, svarīgi ir auto ietilpību (Latvijā tradicionāli lielu!) izmantot pilnībā. Izrādās, ka to mēs darām visai labi. Vidēji mūsu piecvietīgajos kuģos pārvietojas gandrīz 1,7 cilvēki. Ekonomiskāki ir tikai rumāņi, bet bagātie vācieši atļaujas 1,2… Viņi kā sava auto piloti veic arī visvairāk kilometru dienā – 58. Mums šis skaitlis tikai nedaudz mazāks. Vismazākais rumāņiem – 30. Viņi toties visvairāk nobrauc ar satiksmes autobusiem – 27 km. Latvijā šo transportu izmanto divreiz mazāk. Vācijā – gandrīz nemaz…
Divritenis esot labākais un zaļākais. Kāda šī satiksmes līdzekļa popularitāte? Lielākā Nīderlandē un Dānijā – gandrīz 10 km dienā. Vācijā uz pusi mazāk, Latvijā – 2,2 km… Lai gan veloceliņi šur tur jau par krietniem miljoniem sabūvēti. Pēdējie gan neesam arī šajā rādītājā – izrādās, ka vēl mazāk divriteni izmanto krietni siltākajās Portugālē, Rumānijā un Grieķijā.
Un kur tad visvairāk to absolūti dabiskās pārvietošanās piekritēju? Kur visvairāk staigā kājiņām?
Turpat Eiropas dienvidos. Itālijā – 6,8 km dienā, Rumānijā vēl par desmitdaļu vairāk, Grieķijā – 5,8. Latvijā? “Eurostat” apgalvo – gandrīz tikpat – 5,1 kilometrs. Tiešām?!
Labi jau labi. Pat visaugstāko izpētes plauktu statistika nespēj precīzi atbildēt uz visiem jautājumiem. Bet tā var likt domāt.
