Trīs Latvijas slimnīcās pagājušā nedēļā KNAB veica kratīšanu – ārsts uzskata, ka tā ir moderna konkurences cīņa
0
Šur un tur dzirdama “cepšanās” par pagājušās nedēļas kratīšanu Latvijas slimnīcās. Kāds tai bijis iemesls? Kā tas ietekmē ikdienas darbu? Uz sarunu aicināju ārstu Pēteri Apini.
Vai tev ir zināms, kas tieši pagājušajā nedēļā notika slimnīcās? Dzirdēts, ka KNAB veica kādas darbības.
Jā, masu informācijas līdzekļi ziņo, ka kratīšanu veicis 17 vietās, tajā skaitā trijās ārstniecības iestādēs – Vidzemes slimnīcā Valmierā, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, kā arī Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.
Ar kādu lietu tas ir saistīts, un vai tu zini ko vairāk par to visu?
Vienkāršoti to būtu nosaukt par modernu konkurences cīņu. Zaudētāji konkursos vai uzvarētājkompānijas nelabvēļi uzraksta skaistu ziņojumu Eiropas prokuratūrai – tā un šitā, mums šķiet, ka notikusi blēdīšanās ar Eiropas fondu naudu un iepirkums nebija godīgs. Mums šķiet, ka nolikumā bija iekļauts kaut kas nepareizs, jo mūsu kompānija nevarēja kaut ko tādu piedāvāt, kas paredzēts specifikācijā.
Šādos gadījumos Eiropas prokuratūra pārsūta šo problēmu KNAB, mūs knābisti ieskrien slimnīcā, iešauj trīs reizes griestos, sašņorē kādu amatpersonu vai kādu, kas tuvumā gadījies, notur dažas stundas izmeklēšanas telpās un sev mīļākajiem masu medijiem noplūdina kaut kādas detaļas. Parasti šajā pirmajā kratīšanas reizē mēdijos nonāk paziņojums par milzu noziegumiem, ko KNAB uzsācis izmeklēt, bet pēc tam KNAB atdod “pierādījumus” Eiropas prokuratūrai, lai tā sāk kriminālvajāšanu. Prokuratūra uzsāk kriminālvajāšanu, KNAB sāk gadiem kaut ko pētīt. Tālāk – kā latviešu tautas pasakā par čiku.
Kā šādi notikumi ietekmē slimnīcas ikdienu, kādas sekas atstāj uz tiešo darbu?
Šajā gadījumā viens no “milzu noziegumiem”, kas tiek inkriminēts kādam no pašiem labākajiem Latvijas savas nozares operējošiem speciālistiem, ir vēlme mācīties. Man pat šķiet – šobrīd labākajam. Viņš bija aizbraucis mācīties strādāt ar robottehniku, kādas Latvijā tajā brīdī vēl nebija, bet valsts bija paredzējusi šādus divus Da Vinči robotus iegādāties. Te nu vesela sagadīšanās kaskāde – Hosams Abu Meri apturēja šo robotu iegādi, bet šāds robots parādījās Jūrmalas slimnīcā, šķiet, saistīts ar kādu privātu kompāniju.
Es neesmu pret labu tehniku privātās rokās, bet man šķiet, ka Latvijā ir pienācis Da Viči laiks universitātes slimnīcās. Operācijas ar robottehniku ir precīzākas, ātrākas, mazāk komplikāciju, mazāki asins zudumi, pacienti pēc uroloģiskām un ginekoloģiskām operācijām lielākoties var tūlīt doties mājās un bieži – nākamajā dienā uz darbu. Tātad – Latvija ir ieinteresēta lai labākie speciālisti ir gatavi operēt ar robotu, jo ticau – laikā pēc Hosama Abu Meri universitātes klīnikās šādi roboti būs.
Bet Latvijas ārstiem nav paredzētas stipendijas ilgākai apmācībai ārvalstu klīnikās. Tā nu manis pieminētais speciālists izlūdzās sponsora atbalstu kādai Latvijas kompānijai. Kas notiks pēc šīs anonīmās sūdzības Eiropas prokuratūrai un ko izmeklē KNAB? Iespējams, ka universitātes slimnīca pazaudēs labāko operējošo speciālistu – viņš aizies uz privātstruktūrām vai aizbrauks uz ārzemēm.
Cik vienkārši Latvijā ir kādam, kuram kaut kas nepatīk, sacelt “vētru ūdens glāzē”?
Šķiet, ka gauži vienkārši. Ļoti līdzīgi savulaik tika apsūdzēti Valmieras mērs Jānis Baiks un Valkas mērs Vents Armands Krauklis. Atgādināšu tikai stāstu par Baiku. Pagājušā gada novembrī KNAB rosināja Eiropas Prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret trim Valmieras novada pašvaldības amatpersonām un divām citām pašvaldībā nodarbinātām personām par iespējamu krāpšanu lielā apmērā un citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šīs darbības it kā bija īstenotas ražošanas ēkas izbūvē, piesaistot lielāku Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Latvijas valsts budžeta līdzekļu apmēru, nekā to paredz normatīvie akti.
Patiesībā – Valmieras pilsēta radīja iespējas ražot militāru tehniku Latvijai un citām NATO valstīm, ekonomisku izaugsmi un jaunu darbavietu izveidi. Izcils solis, bet Baiks tika apvainots, vests uz pratināšanām, publiski nosodīts. Tiesa, šeit ir kāds sīkums – dokuments, kas nonācis Eiropas prokuratūrā par Baika “noziegumiem” ir pēc “rokraksta” un argumentu izvēles neticami līdzīgs tam, kas apvainoja Valmieras slimnīcu sterilizācijas iepirkumā.
Vai tavuprāt, Baika lietā bija tikai naudas, vai arī politisks jautājums?
Pirmkārt, tas bija biznesa jautājums – kaimiņvalstīs bija gana daudz ieinteresētu uzņēmēju, kas vēlējās “Patrijas” ražot kaut kur citur, nevis Valmierā. Otrkārt, Latvijā nav daudz cilvēku, kas pa īstam varētu vadīt valsti kā premjeri. Labi, Andris Kulbergs šodien ir pielikts pie valsts stūres. Kas mums ir rezervē? Valdis Dombrovskis, Viktors Valainis un Jānis Baiks. Man šķiet, ka “Jaunā Vienotība” pērnā gada rudenī sašaurināja savu pretendentu loku, apgrūtinot Jāni Baiku ar izmeklēšanu un apvainojumiem.
Par cik lieliem zaudējumiem KNAB runā, izmeklējot šīs slimnīcu lietas?
KNAB nopludinājis informāciju un mediji to vēstījuši tautai, liekot šausminošus virsrakstus un izsaukuma zīmes, ka valstij nodarīti zaudējumi ir 3.68 miljoni eiro no Eiropas struktūrfondu un Latvijas līdzekļiem. Cik nojaušu – stāsts ir par sterilizācijas iekārtām, kuras abās slimnīcās ir uzstādītas un jau šobrīd sākušas strādāt. Neviens neapstrīd, ka slimnīcām bija nepieciešama labāka sterilizācija (un tāda būs nepieciešama vēl ne vienai Latvijas slimnīcai, lai izvairītos no HIV/AIDS, C hepatīta un citu vīrusu pārneses). Pat pieņemot, ka konkrēto iekārtu vietā varēja tikt uzstādītas nedaudz lētākas, piemēram, kādā lielā Āzijas valstī ražotas iekārtas, starpība varētu būt tūkstošos, nevis miljonos. Tātad viss šis milzīgais farss nav salīdzināms ar pāli Daugavā vai milzu ēku lidostā, kur izsaimniekoti ir simti miljonu.
Un tomēr mani dara bažīgu dažu žurnālistu pārliecīgā centība “izmeklēt” šo noziegumu čaklāk par KNAB, atmaskot “vainīgos” un pieprasīt, lai tiktu iznīcināta medicīnas iekārtu un aprīkojuma kompānija, kura strādā Latvijā, ir simtprocentīgi Latvijas uzņēmums, nodarbina mūsu speciālistus. Lielas starptautiskas kompānijas ir jau izrādījušas interesi šajā jomā pilnībā iznīcināt vai par lētu naudu pārpirkt vietējo kompāniju. Un tad atrodas žurnālisti, kuri neticamā centībā rada “fona mūziku”, un atliek tikai cerēt, ka tas ir viņu nezināšanas dēļ, nevis par mazu samaksu darīts.
Ar ko šis viss, tavuprāt, beigsies?
Ne ar ko. Vienīgais – būs grauta slimnīcu reputācija un kādas kompānijas reputācija. Tas, ko jau teicu – viens no izcilākajiem savas jomas speciālistiem, operējošs, cilvēcīgs, enerģisks ārsts, nodaļas vadītājs labākajā gadījumā būs sastresots un mēnešiem strādās mazāk intensīvi, sliktākajā – mēs šo speciālistu pazaudēsim.
Vai Latvijas veselības aprūpē jau iepriekš ir šādi gadījumi, kad piegādātāji apstrīd rezultātus, kad zaudē konkursā?
Apstrīdēt rezultātus ir pilnīgi normāla lieta. Latvijas likumdošana paredz gan sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā, gan augstākstāvošās institūcijās un tiesā. Es negribu apgalvot, ka viss norit gludi, īpaši jau stāstā par Stradiņa slimnīcas celtniecību. Un tomēr – šis variants – rakstīt uz Eiropas prokuratūru – ir jauns un efektīgs – kā zaudētājs var atspēlēties uzvarētājam bez lieliem ieguldījumiem – ja vien pie rokas ir jurists ar labu angļu valodu.
