Ūdens līmeņa kāpums lielākajā daļā upju turpinās, taču plūdu risku mazina prognozētie laikapstākļi 0
Lielākajā daļā Latvijas upju turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās, straujāk – Kurzemes upēs un Lielupes pietekās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvie dati.
Vairākās upēs iet ledus, novērota arī ledus kušana uz vietas un ūdens tecēšana pāri ledus segai. Valsts rietumu un centrālajā daļā spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums par applūstošām palienēm un citām zemākajām vietām.
Hidrologi prognozē, ka tuvākajās dienās garākos upju posmos gaidāma ledus sairšana un iešana, lielākajā daļā ūdenstilpju turpināsies ūdens līmeņa kāpums, atsevišķās mazākās ūdenstecēs Kurzemē ūdens sāks atkāpties. Ledus iešanas laikā veidosies sastrēgumi, kas izraisīs ūdens līmeņa kāpumu augšpus tiem.
Straujākā ūdens līmeņa celšanās – par aptuveni pusotru metru kopš februāra beigām – līdz šim konstatēta Kurzemes upēs Bārtā un Rīvā, Ventā pie Kuldīgas, kā arī Lielupes baseina upē Bērzē pie Līvbērzes, kur ūdens kāpis par 1,8 metriem. Minētajās upēs ūdens līmenis saglabājas vienu divus metrus zemāks par šajā gadsimtā reģistrēto plūdu maksimumu, pie Kuldīgas tas ir nepilnus piecus metrus zemāks.
Lielupē ūdens līmenis pagaidām cēlies tikai nedaudz – par desmit līdz 40 centimetriem.
Vidzemē straujākais ūdens līmeņa kāpums – par nepilnu metru – novērots Rūjā netālu no Rūjienas. Pēdējā diennaktī ūdens līmenis šajā vietā nedaudz krities.
Aiviekstē pie Lubānas ūdens līmenis paaugstinājies par 70 centimetriem.
Latgales upēs līdz šim nav reģistrēta strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās, arī Daugavā ūdens līmenis galvenokārt kāpis tikai par dažiem centimetriem.
Jau ziņots, ka marta pirmajā pusē Latvijā būs maz nokrišņu un naktīs gaisa temperatūra bieži noslīdēs zem nulles. Prognozētie laikapstākļi mazinās plūdu risku, atlikušais sniegs kusīs pakāpeniski.
