Divi vīri jau berzē rokas: kas notiktu, ja Tramps mēģinātu sagrābt Grenlandi – NATO dalībvalsts teritoriju? 1
Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa militārās operācijas Venecuēlā, kad ASV spēki sagrāba Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro un veica triecienu Karakasā, arī Grenlandē pieaug bažas.
Nav noslēpuma, ka jau kādu laiku Donalds Tramps ir publiski apspriedis savus plānus pārņemt Grenlandi, apgalvojot, ka viņa administrācijai ir nepieciešama šī teritorija.
Jau martā viņš izrādīja interesi par šo reģionu, nosūtot ASV viceprezidentu Dž.D. Vensu apmeklēt tur esošo jūras spēku bāzi. Vēlāk Tramps paziņoja, ka neizslēdz iespēju izmantot spēku, lai pārņemtu šo teritoriju.
Kas īsti notiktu, ja Tramps mēģinātu pārņemt Grenlandi? Ziņu portālā Tyla publicēts žurnālistes Riannonas Inglas (Rhiannon Ingle) viedokļraksts.
Tiktu apdraudētu sabiedrotās valsts teritorija
Grenlande pieder Dānijai, kas ir daļa no NATO. Ja Tramps mēģinātu pārņemt Grenlandi, ASV rīkotos pret savu NATO sabiedroto, kas radītu bezprecedenta situāciju alianses vēsturē — līdz šim tās spēcīgākais dalībnieks nav bijis agresors.
Īsāk sakot, jebkurš mēģinājums pārņemt Grenlandi juridiski tiktu uzskatīts par uzbrukumu Dānijai.
Saskaņā ar ASV likumiem prezidents var nosūtīt karaspēku pat pirms Kongresa apstiprinājuma — par to jāziņo 48 stundu laikā. Ja Kongress neatbalsta operāciju, tā jāpārtrauc apmēram 90 dienās. Tomēr šis laiks ir pietiekams ātrai teritorijas pārņemšanai, pat ja vēlāk tiek piemērotas juridiskas un politiskas sekas.
Iepriekš šis ierobežojums ir ignorēts, un divi mēneši var būt pietiekami, lai iegūtu kontroli pār stratēģiski svarīgiem objektiem.
NATO 5. pants nebūtu efektīvs
NATO 5. pantā noteikts, ka uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām.
Grenlande formāli atrodas NATO aizsardzības zonā, taču lēmumi aliansē tiek pieņemti vienprātīgi. Tā kā ASV būtu uzbrucējas, tās bloķētu jebkuru lēmumu vērsties pret sevi. Tādēļ NATO nevarētu īstenot kolektīvu militāru atbildi, pat ja Dānija būtu apdraudēta.
Tomēr citas sabiedrotās valstis joprojām būtu juridiski un politiski motivētas palīdzēt Dānijai, iespējams, nemilitārā veidā — ar sankcijām, izlūkdatu apmaiņu, ekonomisko spiedienu vai diplomātisku izolāciju.
Dānija varētu meklēt atbalstu Eiropas Savienībā, taču Grenlande nav ES daļa, tādēļ ES savstarpējās aizsardzības pants būtu grūti piemērojams. Pat ja tas tiktu aktivizēts, ES militārās spējas nav pietiekamas, lai piespiestu ASV atkāpties.
Cīņa pārceltos uz ANO līmeni
Dānija, visticamāk, iesniegtu sūdzību Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO), norādot, ka ASV ir pārkāpusi starptautiskās tiesības un Dānijas teritoriālo integritāti.
ASV gandrīz noteikti izmantotu veto tiesības Drošības padomē, bloķējot jebkādus saistošus lēmumus. Lieta pārietu uz Ģenerālo asambleju un starptautiskajām tiesām, izraisot diplomātisku izolāciju, nevis tūlītējas sekas.
Šobrīd salā jau atrodas svarīgas ASV radaru un kosmosa iekārtas. Vašingtona varētu mēģināt iebrukumu pasniegt kā aizsardzību, lai gan tas pārkāptu Dānijas suverenitāti.
Iebrukums varētu pastiprināt diskusijas par neatkarību Grenlandē, padarot ikdienas dzīvi salā par ģeopolitiskas cīņas zonu.
Divi vīri berzētu rokas
Valstis, iespējams, izveidotu mazākas koalīcijas, lai atbalstītu Dāniju ārpus oficiālajiem NATO kanāliem.
Šis atbalsts varētu ietvert kopīgas militārās mācības, izlūkošanas sadarbību un ierobežotu karaspēka izvietošanu kā signālu atbalstam, nevis tiešu konfrontāciju ar ASV.
Sabiedrotie vēlētos saglabāt NATO kā dzīvotspējīgu struktūru, īpaši, ja ticētu, ka nākotnes ASV administrācija mainīs kursu. Tomēr uzticība aliansē būtu nopietni iedragāta — aizsardzības alianse būtu kļuvusi par iekšēju piespiešanas mehānismu.
ASV rīcība vājinātu uzticību Rietumu drošības garantijām, mazākas valstis justos mazāk aizsargātas, un šāda NATO šķelšanās būtu izdevīga Krievijai un Ķīnai, kuras redzētu, ka Rietumu alianses šķeļas no iekšpuses.
