Foto: pexels.com

Drosmīgs lēmums izglītības latviskošanai 0

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību 106
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
“Kad dosies uz fronti, patriot!” Krievijas slavenības – Putina atbalstītāji saņem draudus un aicinājumus doties uz kara komisariātu
Lasīt citas ziņas

 

Jau no aiznākamā mācību gada paredzēta pāreja uz mācībām tikai valsts valodā arī mazākumtautību pamatskolās. To paredz vakar valdībā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Iecerēts, ka no 2023. gada 1. septembra uz mācībām tikai latviešu valodā pāries 1., 4. un 7. klases, pēc tam līdz 2025. gada 1. septembrim pakāpeniski arī pārejās pamatskolas klases. No Izglītības likuma iecerēts izslēgt pantu, kurā noteikta mazākumtautību izglītības programmu īstenošanas kārtība.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), kas izstrādājusi šos likuma grozījumus, uzskata, ka šādas izmaiņas nodrošinās vienlīdzīgas iespējas izglītības satura apguvē un pieejamībā, stiprinās izglītojamo valodas prasmes un veicinās vienlīdzīgāku pieejamību arī citu mācību priekšmetu saturam.

“Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Pretējā gadījumā, nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu,” tā IZM pamato izstrādātos grozījumus.

Vienlaikus tā atzīst, ka “līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos”.

Pētījumi apliecina, ka mazākumtautību izglītības programmās iegūst tikai vidēju latviešu valodas prasmi, kas nav uzskatāma par pietiekamu, lai visiem bērniem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas turpmākajā darba dzīvē.

Valdības sēdē izskatāmie dokumenti gan ļauj secināt, ka vismaz daļa sabiedrības aktīvi iebilst pret šādām izmaiņām likumos – publiskajā apspriešanā saņemtas 4711 atsauksmes gan no fiziskām personām, gan no nevalstiskām organizācijām.

Starp tiem, kas cēluši iebildumus, ir tādas organizācijas kā “Cilvēktiesību līgu starptautiskās federācijas Latvijas Cilvēktiesību komiteja”, “Krievu valodas sabiedriskā inspekcija”, “Latvijas Krievu kopienas Daugavpils nodaļa”, “Privātskolu vecāku biedrība”, “Latvijas Nākotnes Pētījumu institūts”, “Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija”, kustība “Vecāku balss”, kā arī politiskās partijas “Latvijas Krievu savienība” un “Jaunā Saskaņa”.

Iesniegtajos viedokļos atbalsts pārejai uz mācībām latviešu valodā pausts 81 gadījumā, savukārt 4630 ierakstā izteikti iebildumi un prasība atsaukt izstrādāto tiesību aktu projektu.

Izmaiņu pretinieki izmanto jau iepriekš dzirdētos argumentus: krievi arī maksā nodokļus, tāpēc mācībām jābūt arī krieviski, latviešu valodā krievu bērni nespēšot mācību vielu apgūt gana kvalitatīvi. Turklāt esot jāsagaida Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumi par sūdzībām, ko skolu latviskošanas pretinieki iesnieguši jau līdz šim.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece uzskata, ka tā ir tikai īpaši organizēta pretkampaņa un patiesībā sabiedrībā jau ilgu laiku jūtams spiediens izveidot vienotu izglītības sistēmu, taču politiķiem līdz šim pietrūcis drosmes to paveikt.

Tiesa, pakāpeniska izglītības sistēmas latviskošana notikusi jau līdz šim: vidusskolās mācības notiek tikai latviski, arī 9. klašu centralizētie eksāmeni nākamā mācību gada noslēgumā plānoti tikai latviski.

 

Skolotājiem būs jāmācās

Viens no galvenajiem iebildumiem, kas izskanējis pret pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, ir skolotāju trūkums.

Kaut arī skolotājiem jau teju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas nepieciešams valsts valodu zināt augstākajā līmenī, pat mazākumtautību skolu direktori atzīst – valodas prasmi apliecinoša apliecība vēl negarantē, ka skolotājs pratīs latviski arī pasniegt savu mācību priekšmetu.

Kā norāda A. Muižniece, šo pro­blēmu plānots risināt, piedāvājot skolotājiem gan Latviešu valodas aģentūras rīkotos kursus pedagogiem (tādi gan piedāvāti un bijuši plaši pieprasīti arī līdz šim), gan arī citas apmācību iespējas.

Turklāt, tā kā pašvaldības sākušas aktīvi kārtot skolu tīklu, skolotāju trūkums turpmāk varētu būt mazāk akūts.

Komentējot izskanējušo informāciju, ka daudzi mazākumtautību skolu pedagogi nu grasoties darbu skolā pamest, ministre sacīja, ka šādi izteikumi varbūt izskanējuši emocijās, un ne jau visi atlūgumus tiešām uzrakstīs.

Kā var noprast no valdībai iesniegtās informācijas, tieši šogad notikušas aktīvas pārbaudes, vai pedagogu valodas prasme atbilst prasībām. Dati liecina, ka šogad līdz 21. aprīlim pieķerti 114 pedagogi, kas neprot valsts valodu augstākajā C līmenī.

Pērn visa gada garumā pieķert tikai pieci, 2020. gadā – 41, bet 2019. gadā – 75. Esot gadījumi, kad latviešu valodu nezinošs pedagogs tiek atbrīvots no darba vienā izglītības iestādē, bet drīz vien atrod darbu citā.

 

Jaunām grāmatām – 160 000 eiro

Pāreja uz mācībām latviešu valodā nozīmē arī papildu izdevumus. Nepieciešams finansēt gan jau minētos kursus skolotājiem, gan, piemēram, arī mācību grāmatu nomaiņu. Skolotāju apmācībai jau šogad plānots tērēt 35 000 eiro, bet nākamgad pat 120 000 eiro. 2024. gadā jau vajadzēšot tikai 85 000 eiro, bet kopumā ieguldīt skolotāju apmācībā plānots līdz pat 2026. gadam.

Mācību grāmatu nomaiņa no pārsvarā krievu valodā izdotajām uz latviešu valodā veidotajām izmaksās 160 000 eiro.

Īpašs atbalsts, pārejot uz mācībām latviski, plānots arī skolēniem ar īpašām vajadzībām un tam izlietos 128 000 eiro 2023. gadā.

Iecerētās pārmaiņas likumā paredz, ka skolēni no mazākumtautību ģimenēm arī turpmāk varēs kopt savu etnisko identitāti, jo skolēni interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Šādas pro­grammas apguves iespēju finansēs valsts ar mērķdotācijas palīdzību pašvaldībām, kā arī pašvaldības.

Savukārt nacionālās skolas, piemēram, lietuviešu, poļu un citas varētu veidot autorprogrammas, tādējādi nodrošinot iespējas arī turpmāk īstenot starpvaldību līgumā noteiktos nosacījumus, iekļaujot mācību plānā mazākumtautību valodu, literatūru, vēsturi, ģeogrāfiju un kultūru.

Lai izmaiņas likumā stātos spēkā, tie vēl jāpieņem Saeimai. A. Muižniece cer, ka to pagūs izdarīt vēl šis parlamenta sasaukums, kas rudenī beigs darbu.

 

Mazākumtautību skolas un skolēni Latvijā

* Latvijā šobrīd ir 45 756 skolēni, kuri mācās pamatizglītības programmās, tajā skaitā 2518 skolēni speciālās izglītības pro­grammā; šos skolēnus māca 4905 pedagogi.

* Kopumā mazākumtautību programmās strādā 7% pedagogu, bet 24% skolēnu no visiem apgūst mazākumtautību izglītības programmu.

SAISTĪTIE RAKSTI

* Latvijā patlaban ir 43 pašvaldību dibināti mazākumtautību bērnudārzi, bet 153 bērnudārzi īsteno pirmsskolas izglītības pro­grammu gan mazākumtautību, gan arī latviešu valodā. Ir arī 18 privātie mazākumtautību bērnudārzi.

* Latvijā ir arī 29 pašvaldību dibinātas skolas, kas īsteno pamatizglītības pro­grammu mazākumtautību valodā. 112 pašvaldību dibinātās skolās var mācīties latviešu vai mazākumtautības valodā. Privāto skolu vidū piecas piedāvā mācīties mazākumtautību valodā, bet 12 gan mazākumtautību valodā, gan arī latviešu valodā.

VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību 106
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
“Kad dosies uz fronti, patriot!” Krievijas slavenības – Putina atbalstītāji saņem draudus un aicinājumus doties uz kara komisariātu
Vēl gaidāma atvasara? Vai tomēr pirmais sniegs? Izskan pirmās prognozes par laikapstākļiem oktobrī 4
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 104
Lasīt citas ziņas
Pēc milzīgo rēķinu saņemšanas dažu restorānu un kafejnīcu īpašnieki izlēmuši savus uzņēmumus slēgt 78
Notekūdeņu monitorings uzrāda koronavīrusa izplatības pieaugumu Latvijas pilsētās 5
VIDEO. Protesti pret mobilizāciju Dagestānā: policists spiests bēgt no satrakotajām sievietēm
“Izmisuma vadīti krievi varētu šķērsot arī “zaļo” robežu.” Iekšlietu ministrs par Krievijas “mobilizācijas bēgļiem”
Radioduelis uz kara sliekšņa! Raidījumos iet tik karsti, ka pat klausītājiem jāpiesprādzējas. Egila Līcīša feļetons
20:22
Ko iesākt ar polipiem? Vai tā ir taisnība, ka tie var kļūt ļaundabīgi
19:51
Pēc milzīgo rēķinu saņemšanas dažu restorānu un kafejnīcu īpašnieki izlēmuši savus uzņēmumus slēgt 78
19:11
“Kad dosies uz fronti, patriot!” Krievijas slavenības – Putina atbalstītāji saņem draudus un aicinājumus doties uz kara komisariātu
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
VIDEO. Paliks tikai izdegusi zeme! Propagandisti mierīgi apspriež, kas notiks ar civiliedzīvotājiem, ja viņiem trāpīs atombumba
VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību 106
Vēl gaidāma atvasara? Vai tomēr pirmais sniegs? Izskan pirmās prognozes par laikapstākļiem oktobrī 4
Pirmdien Latvijā demonstrēs augstas mobilitātes raķešu artilērijas sistēmas HIMARS 97
Nosauc iespējamo datumu, kad Krievija aizliegs izbraukt no valsts mobilizācijas vecuma vīriešiem 29
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
FOTO. “Pašreizējā situācijā svarīga ātra reaģēšana!” Saruna ar Latvijā labi zināmo lauksaimnieci Inesi Karlovu 2
Ukrainā diennakts laikā iznīcināti 400 iebrucēji 43
Vai tiešām sašķobījusies Raimonda Paula veselība? Krauze atklāj, kā patiesībā jūtas komponists 16
Krievu, kurš protestēja pret tanka T-34 Narvā pārvietošanu, deportē no Igaunijas 85
VIDEO. Igaunijas mežos pamanīts liels retums – lācene ar četriem mazuļiem 10
FOTO. VIDEO. Policija brutāli izrēķinās ar Krievijas iedzīvotājiem, kuri izgājuši ielās, protestējot pret mobilizāciju 92
Radioduelis uz kara sliekšņa! Raidījumos iet tik karsti, ka pat klausītājiem jāpiesprādzējas. Egila Līcīša feļetons
Zaļā tēja – mūsdienu jaunības eliksīrs?
Auto jaunumu tirgus bagātīgi piedāvā “skaisto” un nelietderīgo
Ausis dzestrs rīts. Kādus laikapstākļus sola pa dienu?
Ko iesākt ar polipiem? Vai tā ir taisnība, ka tie var kļūt ļaundabīgi
Ditas Lases ideāla buljona noslēpumi: “Svarīgi izmantot aukstu ūdeni!” 4
Latvijā ražotas kazas piena un citu garšu želejkonfektes pērk arī Igaunijā 2
Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krievijā Putins aizbraucis atpūsties 42
Vai drīkst atlaist, ja nevēlas mainīt darba vietu?