Foto – EP

Eiroparlamentā “uzpeld” nepilsoņu jautājums 8

Kreiso un eiroskeptiķu spēki Eiropas Parlamentā (EP) panākuši balsojumu, kurā atzīts, ka dažādu valstu nepilsoņi esot “diskriminācijas” upuri. Tiesa gan, šim balsojumam ir informatīvs raksturs un tam nav juridiska spēka.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Situācija mainās pa stundām!” Saņemti divi pilnīgi pretēji ziņojumi no frontes. Kurš melo?
Kokteilis
Katram cilvēkam ir sava piemērotākā un veiksmi nesošākā krāsa, ko var noteikt pēc dzimšanas datuma. Noskaidro savējo! 13
Kokteilis
Nosaukti 8 vārdu īpašnieki, kuriem gribot vai negribot sanāk iekulties nepatikšanās
Lasīt citas ziņas

Ziņojums “Par pamattiesību situāciju ES 2013. un 2014. gadā” EP izskatīts otrdien, un par to balsojuši 360 eiroparlamentārieši, 291 bijis pret, bet 58 atturējušies. Atsevišķi notikuši balsojumi par vairākiem rezolūcijas punktiem, tostarp pieminēto nepilsoņu jautājumu – par to nobalsojuši 357 eiroparlamentārieši, bet pret 331 deputāts. Balsojumi labi parāda EP sašķeltību dažādos flangos. Notikušais nav guvis lielu publicitāti, taču ar to paguvusi palielīties Igaunijas eirodeputāte Jana Toma, kura ievēlēta no Edgara Savisāra Centra partijas un uzskatāma par Tatjanas Ždanokas ideoloģisko sabiedroto. “Teicu, ka tiesības uz pilsonību ir starptautiski atzītas cilvēktiesības un ka lielākā daļa nepilsoņu ES parādījās PSRS un Dienvidslāvijas izjukšanas dēļ. Bezpilsonības problēma neatrisināsies pati no sevis,” Igaunijas medijos stāstījusi Igaunijas eiroparlamentāriete. Latvijas EP deputāte Inese Vaidere (“Vienotība”) balsojusi gan pret visu ziņojumu, gan pret vairākiem punktiem. Viņa uzsver, ka visa rezolūcija bijusi slikti sagatavota. “Nevar ar vienu mērauklu izmērīt situāciju Vācijā un Latvijā. Latvijā ir ap 260 000 nepilsoņu, kuri ir uzskatāmi par nelegālajiem imigrantiem, jo viņi nav vēlējušies integrēties mūsu sabiedrībā,” sacīja I. Vaidere, piebilstot, ka arī J. Tomas paziņojumos valdot sajukums. “Tiesības uz jebkuras valsts pilsonību nav vienotās cilvēktiesības, Latvija pat diezgan vieglā veidā šīs tiesības piedāvā nepilsoņiem. Taču cilvēki tās nepieņem – vienam ir izdevīgi, jo var ceļot no Gibraltāra līdz Vladivostokai, citam tas ir naids pret neatkarīgo valsti, ko esam izveidojuši,” sacīja I. Vaidere. Izskatoties, ka J. Toma tāpat kā Ždanoka pārstāvot Krievijas intereses. Tomēr balsojuma rezultāts esot arī indikators, kas liecina par politiskajām nosliecēm EP. Pašreizējais sasaukums, pēc I. Vaideres domām, esot vairāk kreisi noskaņots un kļuvis populistiskāks. “Par labu šim balsojumam kalpojusi arī EP deputātu neiedziļināšanās jautājumos, kas skar Baltijas valstu situāciju. Jau desmit gadus izmantoju iespējas skaidrot Baltijas valstu vēsturisko situāciju EP, bet izskatās, ka šis darbs nav beidzies un skaidrošana būs jāturpina,” sacīja I. Vaidere.

Lai arī rezolūcija par pamattiesībām ir EP atbilde uz Eiropas Komisijas ikgadējo ziņojumu par pamattiesībām ES, to savās interesēs izmantojuši kreisie un populistiskie spēki. Rezolūcijas ziņotāja un līdz ar to galvenā atbildīgā persona par tās virzību ir 1983. gadā dzimusī deputāte, juridisko izglītību ieguvusī Laura Ferāra no Itālijas, kura EP ievēlēta no populistiskās eiroskeptiskās Itālijas partijas “Piecu zvaigžņu kustība”, kuru izveidojis odiozais politiķis un komiķis Bepe Grilo. Projekta ziņotāja L. Ferāra pirmdien izteikusies: “Mēs redzam šos pamat­tiesību pārkāpumus ik dienas Eiropas sejā.” Tomēr apelēšana pie ES institūcijām ir absurda, jo “Piecu zvaigžņu kustība” kā ES pretinieki vēlas tās pamatu drupināšanu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.