“Es dzirdu, cik bieži viņiem ir sekss…” Lasītāja ziņo par kaimiņiem, kas atņem mieru un privātuma sajūtu 0
Blakus dzīvojošie kaimiņi, jo īpaši, ja runa ir par daudzdzīvokļu mājām, nereti ikdienu padara krāšņāku un piedzīvojumiem bagātāku. Kamēr vieni grib visu dzirdēt, citiem rodas izmisums, domājot, kā izolēties no skaņām, kuras viņiem nebūtu jādzird.
LA.LV redakcijā vērsās kāda lasītāja, kura vairs nespēj izturēt blakus dzīvojošos kaimiņus, jo sienas ir tik plānas, ka katru dienu nākas dzirdēt skaņas, kuras viņa nekad nav vēlējusies dzirdēt. No skaļām sadzīviskām sarunām un strīdiem līdz intīmiem mirkļiem, kam būtu jāpaliek aiz aizvērtām durvīm.
Sieviete atzīst, ka privātuma sajūta viņas mājoklī ir pilnībā zudusi. Vakari, kas citkārt būtu domāti atpūtai, pārvērtušies par nervus kutinošu gaidīšanu, vai atkal nāksies klausīties svešas dzīves detaļās, no kurām nav iespējams aizbēgt pat savā guļamistabā.
“Dzīvoju hruščova laika mājā Juglā. Dzīvoju pagaidām viena, bet vairs nespēju izturēt to, kas notiek kaimiņos. Es dzirdu visu – cik bieži viņiem ir sekss, kā neklausa bērns, par ko viņi strīdas.
Dzirdu arī, kad nokrīt un saplīst kāds trauks. Pa dienu, kamēr esmu darbā, man ir pilnīgi vienalga, taču vakaros nav iespējams aizmigt, ja blakus čīkst gulta. Saprotu, ka cilvēki lielākoties nav vainīgi, taču dzīvot blakus reizēm ir ļoti grūti,” atzīst lasītāja.
Sieviete uzdod jautājumu, kā šādā situācijā rīkoties – vai ir vērts kādam “sūdzēties”, vai tomēr, ja citu variantu nav, pašas spēkiem jāiekrāj līdzekļi un jāveido skaņas izolācija sienām.
LA.LV sazinājās ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāju Initu Kabanovu, lai skaidrotu, kā šādās situācijās iedzīvotājiem rīkoties.
Kabanova norāda, ka slikta skaņas izolācija mēdz būt gan hruščova laika mājās, gan daudzos citos padomju laika projektos, jo tolaik nebija noteiktu būvakustikas standartu. Viņa skaidro, ka iedzīvotājiem ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu jāsaskaņo jebkuras pārbūves.
Ar pārvaldnieku jāsaskaņo tie darbi, kas ietekmē kopīpašumu, piemēram, ja dzīvokļa īpašnieks vēlas mainīt radiatorus, kas ir daļa no mājas kopējās apkures sistēmas. Savukārt kosmētiskais remonts ir paša dzīvokļa īpašnieka ziņā.
Pārstāve norāda, ka pārvaldniekam jāiesaistās tikai tad, ja trokšņus rada kādas kopīpašuma iekārtas – siltummezgls, aukstā ūdens sūknis vai lifta iekārta. Šādos gadījumos iedzīvotājiem jāziņo pārvaldniekam, lai meistari var novērst problēmu. Ikdienas sadzīves trokšņus, kas traucē iedzīvotājiem, gan ieteicams risināt citā veidā – vēršoties policijā.
Tiesību aktos nav noteiktas īpašas “klusās stundas” – ar troksni traucēt kaimiņu mieru nedrīkst nevienā diennakts laikā, atgādina Kabanova.
Savukārt, runājot par līdzīga rakstura sūdzībām, Kabanova atzīst, ka tādas mēdz būt: “Iedzīvotāji ziņo par kaimiņu trokšņošanu, taču tas nenotiek bieži. Šādos gadījumos aicinām vērsties policijā, savukārt trokšņa līmeņa pārbaudi var veikt Veselības inspekcija.”
