Mērķis attaisno līdzekļus – ar tādu pārliecību trenējas daudzi spēka sporta veidu pārstāvji.
Mērķis attaisno līdzekļus – ar tādu pārliecību trenējas daudzi spēka sporta veidu pārstāvji.
Foto no Pētera Isajeva arhīva

Vīrietim uzaug krūtis 8

Aizliegtās vielas var iegādāties ārzemju interneta portālos, bet, pēc “LA” rīcībā esošās informācijas, to bez problēmām var izdarīt arī Latvijā. Valsts sporta medicīnas centra Antidopinga nodaļas līdzšinējais vadītājs Gatis Berķis norāda, ka Latvija ir viena no dažām Eiropas Savienības valstīm, kur par dopinga izplatīšanu nav paredzēta kriminālatbildība: “Runājam par to ar Iekšlietu ministriju, un mums ir skaidrs, kādā virzienā jādarbojas. Pasaules antidopinga kodekss uzliek par pienākumu sodīt sportistu par nelegālu vielu izplatīšanu, bet bez sadarbības ar tiesībsargājošām iestādēm nevaram to realizēt. Ļoti būtiski, lai valsts spēj procesu kontrolēt.”

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos 25
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot 9
4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 7
Lasīt citas ziņas

Pagaidām nespēj ne teorētiski, ne praktiski. Mārtiņš Krūze uzskata, ka situācija ir kritiska: “Noliktavās līdzās atļautajiem uztura bagātinātājiem sāk parādīties arī anaboliskie steroīdi. Sods par to izplatīšanu ir daži simti eiro, bet bizness – miljons gadā, varbūt pat vairāk. Lielākā problēma ir aisberga neredzamā daļa, proti, fitnesa klubi. Ja tīnis Rīgā aiziet uz treniņu, nebūs grūti dabūt dopingu. Tie, kuri lieto, man teikuši, ka tā ir emocionāla atkarība. Nespēj iztikt – ja nelieto, tad jūtas vājš.”

Acīmredzot cilvēki neapzinās, kādu kaitējumu nodara savai veselībai. “Sirds, asinsvadu slimības, izsitumi, impotence, balss tembra maiņa, agresivitāte,” Gatis Berķis uzskaita draudošās problēmas. Sporta ārste Sandra Rozenštoka, ieskatījusies “JeraLabs” mājas lapā, uzsver, ka visi tajā minētie medikamenti ir dopings, kas rada risku cilvēka veselībai un dzīvībai: “Katra cilvēka organisms reaģē individuāli un ne vienmēr ar redzamām pazīmēm. Man ik pa laikam zvana sportisti amatieri, kuriem kāds “gudrinieks” ieteicis šīs vielas ātrākam un redzamam rezultātam, un tad cenšamies risināt vēl risināmo. Arī šodien, starp citu, viens zvanīja, lūkošu, kā varu palīdzēt. Ir tādi, kas atklāti saka, ka lietos, tikai vēlas, lai viņus pārbauda. Droši vien saprot, ka tas ir kaitīgi, un baidās.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Dopinga lietotājiem arī Latvijā ir savi forumi internetā, kur “apmainīties ar pieredzi”. Ko, cik daudz lietot konkrētā efekta panākšanai. Ieraksti atgādina kaut ko no Mendeļejeva tabulas. Viena no forumā lasītajām tēzēm – ja arī rodas veselības problēmas, tad, pārstājot lietot, tās pazūd. Sandra Rozenštoka gan uzsver, ka nav tik vienkārši: “Atkarīgs no tā, kā mūsu organisms reaģē. Vienam vīrietim reiz pēc trim injekcijām radās veidojumi krūtīs – kā sievietei. Aizsūtīju taisīt analīzes, pie endokrinologa un vēl citiem speciālistiem, tur varēja būt arī ķirurģiskas sekas, bet pēc tam viņu neesmu redzējusi. Tāpat var iestāties depresija, impotence, neauglība.”

Pašvaldību atbalsts

Latvijas pilsētās regulāri notiek dažādas spēka sacensības. Daļu no tām rīko alternatīvās organizācijas un nolikumos ieraksta “Aizliegts piedalīties diskvalificētiem sportistiem”. Bet kā var tikt diskvalificēts, ja piedalies sacensībās, kurās nav dopinga pārbaudes? Tātad faktiski tas ir tikai ķeksītim. “Esmu runājis ar pašvaldību pārstāvjiem, bet viņi tikai nosaka – tie jau mūsu cilvēki taisa smukas sacensības. It kā sola nedot finansējumu, bet nākamajā gadā notiek tas pats,” izbrīnīts ir Mārtiņš Krūze.

Alternatīvo federāciju pārstāvji sarunā ar mani vairāk akcentē formu, nevis saturu. Biedrības “Forte Iecava” pārstāvis Andis Kaspars atzīst, ka iestājas par tīru sportu, dopinga analīzes gribētu gan veikt, taču nevar atļauties, jo viena analīze izmaksā 500 eiro (patiesībā gan krietni mazāk – 348 eiro sacensību laikā un 268 ārpus tām), kas sabiedriskai organizācijai nav paceļamas izmaksas. Atzītajā federācijā viņi neejot, jo tai sacensībās citādi noteikumi.

Lielos vīrus, kuri ne tikai neslēpj, bet arī reklamē dopingu, viņš nenosoda, lai gan sacensībās startē arī daudz nepilngadīgo, kuri, piemēram, Isajevu var uzskatīt par paraugu, kas jādara, lai sasniegtu rezultātu. “Arī uz ceļa gadās pārgalvīgie braucēji, bet tāpēc ir policija, lai ar viņiem cīnītos. Esam pieauguši cilvēki un katrs pats izdarām secinājumus, ar saviem jauniešiem strādājam un runājam par to,” teic Andis Kaspars.

Kāds cits alternatīvās organizācijas pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms, uzskata, ka dopinga analīžu pārbaudes ir valsts naudas izmešana vējā: “Bērniem es kategoriski aizliedzu grābstīties gar dopingu, bet pieaugušajiem nevaram pateikt: nepīpē, nedzer! Tā ir viņu problēma – ja smadzeņu nav, tad var rīt. Protams, jāskatās līdzi, bet jāizglīto, nevis jāsoda. Kas sportistu dzen lietot dopingu? Lielā nauda.”
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.