“Esam gulējuši uz veciem lauriem,” politiķis atklāj, ka ilgāk tā nevar turpināt 0
Runājot par ekonomiku un valsts pārvaldību, uzmanība nebūtu jānovirza tikai uz to, vai konkrēti politiķi spēj vai nespēj īstenot savas programmas punktus. Daudz būtiskāk esot vērtēt, kādā stāvoklī valsts nonākusi pēc gadiem ilgas vienas politiskās ietekmes dominances, TV24 raidījumā “Ziņu top” skaidro Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš.
Viņš norāda, ka viena partija ilgstoši bijusi pie varas, un šajā laikā Latvijas valsts parāds būtiski audzis. Pēc Zivtiņa teiktā, valsts šobrīd ir aptuveni 22 miljardu eiro parādā, bet nākamgad, pēc Finanšu ministrijas iezīmētā, varētu būt nepieciešams aizņemties vēl vairākus miljardus.
Zivtiņš īpaši uzsver procentu maksājumus par valsts parādu. Viņš norāda, ka šogad procentos vien tiek samaksāti simtiem miljonu eiro, kas nozīmē milzīgu slogu valsts budžetam. Viņa vērtējumā nākamgad šī summa varētu būt vēl lielāka un sasniegt 800 miljonus vai pat tuvošanos miljardam eiro gadā.
Deputāts uzskata, ka šī situācija parāda ilgstošas politikas sekas – valsts pārāk ilgi esot “gulējusi uz lauriem” un paļāvusies uz ārēju finansējumu, tostarp Eiropas Savienības naudu, nevis mērķtiecīgi domājusi par pelnīšanu un ekonomikas attīstīšanu.
Zivtiņa ieskatā Latvijai daudz vairāk būtu jārunā par to, kā valsts pati pelna, kā veicina uzņēmējdarbību un kā samazina pārāk lielu birokrātisko aparātu. Viņš kritizē pieeju, kurā galvenais uzsvars tiek likts uz pārdali, nevis jaunas vērtības radīšanu.
Viens no piemēriem, uz ko Zivtiņš norāda, ir uzraugošo iestāžu skaits un to uzturēšanas izmaksas. Pēc viņa teiktā, Latvijā esot 44 uzraugošās iestādes, kurās strādā aptuveni 25 tūkstoši cilvēku un kuru kopējais budžets sasniedz ap pusotru miljardu eiro.
Viņaprāt, šāda sistēma ir pārāk smagnēja un dārga. Zivtiņš uzskata, ka valstij būtu nopietni jāvērtē, vai esošais pārvaldes aparāts ir samērīgs ar Latvijas ekonomikas iespējām un iedzīvotāju maksātspēju.
Zivtiņa vērtējumā šāda pieeja ilgtermiņā nav ilgtspējīga. Ja valsts turpina aizņemties, maksāt arvien lielākus procentus un uzturēt milzīgu birokrātiju, bet vienlaikus pietiekami nedomā par pelnīšanu, uzņēmējdarbību un ekonomikas jaudu, tas neizbēgami rada arvien lielāku spiedienu uz budžetu.
Viņš uzsver, ka Latvijai nepieciešama cita domāšana – nevis gaidīt nākamo finansējuma “devu” no ārpuses, bet veidot sistēmu, kurā valsts spēj nopelnīt pati, samazināt liekos tēriņus un atbalstīt tos, kuri rada nodokļus un darba vietas.
Zivtiņš secina, ka diskusijā par valsts attīstību jārunā ne tikai par atsevišķiem politiķiem vai programmām, bet par kopējo sistēmu. Viņa ieskatā Latvijai jāizvēlas, vai turpināt aizņemties un pārdalīt, vai beidzot sākt nopietni domāt par pelnīšanu, efektivitāti un valsts pārvaldes samazināšanu.
