FOTO. Zigmars Liepiņš, Anda Čakša, Andris Daugaviņš, Edgars Jaunups kopā ar savām otrām pusītēm ierodas Dailes teātra pirmizrādē 93
Šodien, 22. martā, ilgi gaidīto pirmizrādi Dailes teātrī piedzīvoja Mihaila Bulgakova slavenā romāna “Meistars un Margarita” skatuves versija, kuru veidojis izcilais igauņu režisoru tandēms Ene-Līsa Sempere un Tīts Ojaso. Jau divdesmit gadus ar saviem starptautiski augstu novērtētajiem iestudējumiem viņi ir ietekmējuši teātra attīstības tendences ne tikai Igaunijā, bet visā Eiropā. Izrādi viņi veidojuši kopā ar savu pastāvīgo radošo komandu – horegrāfu Jiri Naelu, skaņas dizaineri un komponistu Jakobu Juhkamu un gaismu mākslinieku Jussi Ruskanenu.
“Meistars un Margarita” ir pasaules literatūras pērle. Šis darbs patlaban ir aktuāls visā pasaulē kā atgādinājums par dzīvi zem tādas varas, kurā ļaunums viegli manipulē ar cilvēku prātiem un sirdīm. Izrāde Dailes teātrī tapusi ar lielu radošo vērienu un ir veidota gleznieciski un jēdzieniski krāšņā skatuves valodā, gan scenogrāfijas, gaismu, video un horeogrāfijas ziņā, gan, protams, ar izciliem aktierdarbiem.
Abi režisori Tīts Ojaso un Ene-Līsa Sempere stāsta, ka viņus kā režisorus vienmēr ir interesējusi mijiedarbība dažādos līmeņos: “Kā uz skatuves apturēt laiku, kā to patīt uz priekšu vai atpakaļ, kā koncentrēties uz detaļām, kas uz skatuves notiekošās darbības laikā kādu domu vai kustību it kā pietuvina skatītājam un atklāj paralēlas realitātes arī vienkāršākajās un ikdienišķākajās situācijās. Video kameras izmantošana uz skatuves Lielajā zālē skatītājam pietuvina aktieri. Kādā kritiskā brīdī mums ir iespēja ieskatīties varonim tieši acīs. Turklāt, pagriežot objektīvu, var parādīt arī notikumus, kas norit vienlaikus, vai lietas, kas citādi netiktu pamanītas. Režisori arī atzīst, ka “Meistars un Margarita” ir brīnišķīgs materiāls, kurā savijas dažādi līmeņi un realitātes. Jautājumi par drosmi un gļēvumu, konformismu un vardarbību, vainu un pestīšanas iespējamību mūsdienās ir aktuālāki nekā jebkad. Poncija Pilāta baiļu un politisko apsvērumu dēļ pieņemtaisnepareizais lēmums ir neapšaubāmi nozīmīgs arī mūsdienu kontekstā. Tāpat arī Meistara romāns, kurā tiek aplūkots patiesības fenomens un šīs patiesības sadursme ar uzpirktu un dziļi muļķīgu “redaktoru” mahinācijām.”
Ko darīt, ja pilsētā ierodas pats nelabais? Vai lūgties un cerēt uz žēlastību? To cilvēki Bulgakova romānā nedara, jo viņiem nelabā ierašanās šķiet kā jauna iespēja tikt pie priekšrocībām un augstāka statusa, daži pat cer uz paaugstinājumu vai lielāku dzīvokli. Visi tur viens otru aizdomās par sadarbošanos, par glaimiem un absolūtu oportūnismu. Un vai gan tas nav bezgala cilvēciski? Tās izskatās kā biroja mazās varas spēlītes, jo neviens nekam augstākam par varu vairs netic. Vienīgais, par ko visi var vienoties, ir tas, ka Dieva nav.
Sātans apbur pilsētas iedzīvotājus, pamodina mirušos un sarīko balli. Beigās pār visu totalitāro un ļauno uzvarēs mīlestība. Tas gan būs pēc nāves. Bulgakovs joprojām spēj uzdot pareizos jautājumus – kāpēc ateisms nestrādā, kāpēc patiesības vienmēr ir vairākas. Viņa darbi ir aktuāli, mūsdienīgi un izārda pa vīlēm mūsu postnormālo laikmetu.
Nekaunīgs ģēnija radītprieks un vienlaikus rūgtums par pasauli, kurā vienīgais ierocis cīņā pret ierēdņiem un oportūnistiem ir smalka domāšanas kultūra. Tas ir universāls ierocis pret cilvēcisku un patiesu attiecību sairšanu. Tas nav mainījies, lai gan ar vārdiem vien šodien vairs nepietiek.
Lomās: Meistars, Ješua Ha-Nocri – Mārtiņš Meiers; Margarita – Ieva Segliņa; Volands – Arturs Krūzkops; Poncijs Pilāts – Artūrs Skrastiņš; Azazello, Gella – Madara Viļčuka; Korovjevs-Fagots, Begemots – Niklāvs Kurpnieks; Berliozs – Imants Strads; Ivans Bezpajumtnieks – Kārlis Arnolds Avots; Afranijs, Abrakovs – Gints Grāvelis; Kāifass, Beskudņikovs – Dainis Gaidelis; Marks Žurkkāvis, Poplavskis – Kaspars Dumburs; Jūdass no Kirjatas, Rjuhins – Meinards Liepiņš; Niza, Lukiņišna – Katrīna Griga; Frīda – Milēna Miškēviča; Andrejs Fokičs – Aldis Siliņš; Poprihins – Toms Veličko; Tamāra Pusmēness – Ilze Ķuzule-Skrastiņa.
Dramatizējuma autori, režisori, scenogrāfi, kostīmu un video mākslinieki – Tīts Ojaso un Ene-Līsa Sempere; darbs ar ķermeni un kustību – Jiri Naels; skaņas dizains – Jakobs Juhkams; gaismu mākslinieks – Jussi Ruskanens; lugas tekstu no igauņu valodas tulkojusi Katri Aivare, režisoru asistente – Diāna Kaijaka; aktiermeistarības un skatuves runas pedagoģe – Aina Matīsa. producente – Kristīne Mūrmane; izrāžu vadītāji –Iveta Boša un Mārcis Ģipters.
Sadarbībā ar Dailes teātra patronu “Rietumu Banka” īsi pirms “Meistars un Margarita” iestudējuma pirmizrādes teātra otrā stāva foajē atklāta izstāde “Viņai rokās bija dzelteni ziedi”, kas ir skatāma visiem teātra apmeklētājiem. Izstādes kuratore ir mākslas zinātniece Nataļja Jevsejeva, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja. Šī izstāde īpaši veltīta izrādes “Meistars un Margarita” izrādei un tajā kuratore iekļāvusi 15 latviešu grafiķa Artura Ņikitina litogrāfijas, kas veltītas Mihaila Bulgakova romānam “Meistars un Margarita”, kā arī 17 Latvijas glezniecības klasiķu darbus no “Rietumu Bankas” mākslas kolekcijas – lielākās korporatīvās mākslas kolekcijas Latvijā, kuras pamatu veido izcilu Latvijas meistaru darbi.
Izstāde “Viņai rokās bija dzelteni ziedi” teātra foajē izrāžu apmeklētājiem būs skatāma līdz teātra sezonas noslēgumam. Izstādes Dailes teātrī ir iecerētas kā jauna teātra un tā patrona sadarbības tradīcija.
