Migranti izdomājuši jaunu veidu, kā nepamanītiem iekļūt Lietuvā – ir pamatotas aizdomas, ka Baltkrievija viņiem palīdz 0
Migranti, cenšoties nelegāli šķērsot Baltkrievijas un Lietuvas robežu, atraduši jaunu veidu, kā apiet robežsargus un fiziskās barjeras – zem robežas tiek rakti pazemes tuneļi. Lietuvas robežsargi šogad atklājuši jau aptuveni desmit šādus tuneļus, bet iespaidīgākais no tiem Lietuvas teritorijā vien bijis aptuveni 25 metrus garš.
Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta vadītājs Rustams Ļubajevs ziņu aģentūrai ELTA norādījis, ka šāda tendence Lietuvā īpaši aktualizējusies šogad. Dažos gadījumos migranti pa tuneļiem jau bija paspējuši nelegāli iekļūt valstī.
Atklājot šādu tuneli, robežsargi cenšas aizturēt vai atturēt migrantus no robežas šķērsošanas, bet pēc tam pazemes eju aizber.
Īpašu uzmanību piesaistījis līdz šim garākais Lietuvas robežsargu atklātais tunelis. Aptuveni 25 metri no tā atradušies Lietuvas teritorijā, taču ejas sākums bijis Baltkrievijā.
“Jāsaprot, ka vēl vairāki metri bija Baltkrievijas pusē, taču pateikt, cik tieši, ir ļoti grūti. Domājams, kopējais šāda tuneļa garums varētu būt aptuveni 30–40 metru,” skaidrojis Ļubajevs.
Turklāt runa nav tikai par primitīvi izraktu bedri zem žoga. Pēc robežsargu sniegtās informācijas, tuneļi mēdz atrasties pat aptuveni astoņu metru dziļumā un to sienas tiek nostiprinātas ar kokmateriāliem.
Tuneļus sāk rakt Baltkrievijas teritorijā, turpina zem abu valstu robežas un izeju cenšas izveidot pēc iespējas tālāk Lietuvas pusē. Tādējādi tiek mēģināts samazināt iespēju, ka robežsargi pamana cilvēkus tieši robežas šķērsošanas brīdī.
Polijas robežsargi ar līdzīgiem mēģinājumiem saskārušies jau pirms vairākiem gadiem, tāpēc ar savu pieredzi dalījušies arī ar Lietuvas kolēģiem.
Lietuvas robežsardzes rīcībā ir tehnoloģijas, kas ļauj konstatēt rakšanas darbus vēl pirms tuneļa pabeigšanas. Nesen izmēģinātas arī Polijas robežsargu aizdotas skenēšanas iekārtas, ar kurām iespējams atklāt tukšumus zem zemes. Pārbaudes esot devušas rezultātus, tāpēc Lietuva plāno iegādāties līdzīgas iekārtas.
Robežsargi dažkārt rakšanas darbus pamana jau to laikā, taču nesteidzas nekavējoties iejaukties. Tā vietā tiek organizēta novērošana un gaidīts brīdis, kad migranti mēģinās iznākt Lietuvas teritorijā, lai viņus varētu aizturēt vai atturēt no tālākas pārvietošanās.
Ļubajevs uzskata, ka šādu pazemes eju izbūve liecina par iespējamu Baltkrievijas puses iesaisti. Vairākus desmitus metru gara un vairākus metrus dziļa tuneļa izrakšana, turklāt nostiprinot to ar kokmateriāliem, prasa gan prasmes, gan materiālus un loģistiku.
“Tas ir sarežģīts darbs, kas prasa noteiktas iemaņas un loģistiku – ir jāpiegādā kokmateriāli tuneļa nostiprināšanai,” norādījis Lietuvas robežsardzes vadītājs.
Viņaprāt, tas liecina, ka šajās darbībās varētu būt iesaistīti ne tikai paši migranti un ka Baltkrievijas puse vismaz nodrošina nepieciešamo loģistiku vai ļauj šādiem darbiem notikt pierobežas zonā.
Vienlaikus Lietuvas robežsargi novērojuši pārmaiņas migrantu plūsmā. Bieži tiek sastapti cilvēki no Afganistānas un Pakistānas, kā arī arvien vairāk Āfrikas valstu iedzīvotāju. Turklāt, pēc Ļubajeva teiktā, migranti no Āfrikas valstīm ceļam uz Eiropas Savienību salīdzinoši bieži izmantojot tieši maršrutu caur Latviju.
Kopš 2021. gadā sākušās migrācijas krīzes Lietuva pie robežas ar Baltkrieviju nav ielaidusi aptuveni **25 600 nelegālo migrantu**. Rietumvalstis migrācijas plūsmas organizēšanā vairākkārt vainojušas Aleksandra Lukašenko režīmu.
