Putins ir atradis robu Ukrainas aizsardzībā un aktīvi to izmanto. Ukrainai steidzami jārisina divas atšķirīgas problēmas 14
Krievijas pēdējais masveida trieciens Ukrainai izgaismojis ļoti nepatīkamu tendenci – Ukrainas pretgaisa aizsardzība joprojām spēj samērā efektīvi pārtvert spārnotās raķetes, taču situācija ar ballistiskajām raķetēm ir pavisam cita. Naktī uz 30. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 358 dažādus gaisa mērķus, tostarp 74 raķetes un 284 dronus.
Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka izdevies notriekt vai citādi neitralizēt 320 mērķus – 265 dronus, 54 spārnotās raķetes un tikai vienu ballistisko raķeti. Tieši šī atšķirība kļuvusi par galveno satraukuma iemeslu.
No 61 raidītās “Kh-101” vai “Kalibr” tipa spārnotās raķetes Ukraina apturējusi 54, taču no deviņām “Iskander-M”, S-400 vai Ziemeļkorejas KN-23 tipa ballistiskajām raķetēm pārtverta tikai viena.
Ballistisko raķešu pārtveršana Ukrainai ir īpaši sarežģīta to milzīgā ātruma dēļ. Atsevišķas šādas raķetes līdz Kijivai var nonākt vien divu līdz četru minūšu laikā, būtiski samazinot laiku, kas pieejams gan brīdinājumam, gan pretgaisa aizsardzības reakcijai.
Turklāt Krievija savām raķetēm arvien biežāk izmanto manevrus lidojuma pēdējā posmā, cenšoties padarīt to trajektoriju grūtāk prognozējamu un sarežģīt pārtveršanu.
Par Ukrainas efektīvāko ieroci pret ballistiskajām raķetēm joprojām tiek uzskatītas ASV ražotās “Patriot” sistēmas. Problēma ir to ierobežotais skaits un nepietiekamie pārtvērējraķešu krājumi, kas neļauj nosegt visu valsts teritoriju.
Krievijas uzbrukumā skarti Kijivas, Ļvivas, Dņipropetrovskas, Poltavas, Hersonas un citi Ukrainas reģioni. Vēlāk tika ziņots par vismaz desmit bojāgājušajiem un vairāk nekā 50 ievainotajiem.
Smagākais trieciens reģistrēts Radušnē netālu no Krivijrihas, kur raķete sagrāva ģimenes māju. Bojā gāja seši cilvēki, tostarp sešus gadus veca meitene un divi zēni – 11 un 17 gadus veci. Bojā gāja arī bērnu vecāki, bet vēl divus bērnus glābējiem izdevās izvilkt dzīvus no drupām.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka sākotnējā informācija liecina par Ziemeļkorejā ražotas raķetes izmantošanu. Ukrainas radari esot fiksējuši lidojuma trajektoriju, kas atbilst KN-23 vai KN-24 tipa raķetei.
Kijivā ballistiskās raķetes triecienā gāja bojā 31 gadu vecs vīrietis un vēl divi cilvēki tika ievainoti. Savukārt Ļvivā spārnotās raķetes trieciens prasīja viena cilvēka dzīvību, bet ievainoti tika vairāk nekā 30 cilvēki, tostarp bērni.
30. jūlija uzbrukums vēlreiz parādījis, ka Ukrainai faktiski jārisina divas ļoti atšķirīgas pretgaisa aizsardzības problēmas.
Pret lēnākajiem droniem un spārnotajām raķetēm Ukrainai izveidota daudzslāņaina aizsardzība, kas daudzos gadījumos darbojas veiksmīgi. Savukārt pret ātrajām ballistiskajām raķetēm nepieciešamas daudz modernākas un dārgākas sistēmas.
Krievija, šķiet, šo vājāko vietu arvien aktīvāk izmanto, kombinējot lielu skaitu dronu un spārnoto raķešu ar ballistiskajiem ieročiem. Tas liek Ukrainas pretgaisa aizsardzībai vienlaikus reaģēt uz simtiem mērķu un palielina iespēju, ka visbīstamākās raķetes izlauzīsies cauri aizsardzībai.
Ukraina turpina lūgt sabiedrotajiem papildu “Patriot” sistēmas un pārtvērējraķetes, vienlaikus cenšoties attīstīt arī savas pretgaisa aizsardzības spējas. Taču pēdējā uzbrukuma statistika parāda ļoti skaidri – kamēr lielāko daļu spārnoto raķešu izdodas apturēt, ballistiskās raķetes joprojām ir viens no bīstamākajiem Krievijas ieročiem.
