– Jūs esat pirmais manās izpētē, kas viņus tik asi nosoda… 26
– Tā bija traģēdija, un ne mēs visu zinām, ne saprotam. Bet es esmu krass boļševisma pretinieks, tāpēc nosodu to asiņaino revolūciju, kāda tika veikta ar latviešu durkļiem. Man simpātiju pret viņiem nav.
– Bet tā ir vienīgā reize vēsturē, kad latvieši ir mainījuši visas pasaules nākotni!
– Nevajag pārspīlēt ne latviešu, ne ebreju lomu šajos notikumos. Tā tik un tā bija un palika Krievijas revolūcija, krievu tauta pati mainīja savu likteni.
– Strēlniekus īpaši nemīlēja nedz Krievijā, nedz neatkarīgajā Latvijā…
– Jā! Mans vārdabrālis, jau pieminētais Pēteris Avens, kurš bija pirmais latviešu pulkvedis Krievijas armijā, izcils cilvēks, vēlākais Latviešu strēlnieku pulka komandieris, atgriezies dzimtenē, nekādu karjeru vairs neizveidoja. Viņš tika atbīdīts malā, lai arī pie sarkanajiem bija karojis ne pārāk ilgi. Tā sanāca, ka viņus negaidīja arī savās mājās. Tāpēc daudzi, jūtoties dzimtenei sveši, palika jaunajā padomju valstī. Bet Maskava tajā laikā, divdesmitajos gados, bija ļoti mainījusies uz slikto pusi. Izcilais vācu kultūras pētnieks Valters Benjamins par 1926. –1927. gada ziemu rakstīja – gaisotne briesmīga, pilsēta kā liela klaidoņu patversme, ir sajūta, ka aizbrauksi visa inteliģence, bet ļoti daudz latviešu un ebreju! Tas nevarēja radīt simpātijas krievu cilvēkos. Kreisie ir tik tiešām postošs spēks, un mans vectēvs bija ļoti kreisi noskaņots. Cits jautājums – vai mēs saprotam, kāpēc tā notika, kāpēc viņi kļuva par trockistiem?
– Kāda ir jūsu atbilde?
– Jāatskatās, kādi toreiz bija dzīves apstākļi Latvijā. Lai arī kreisā domāšana, manuprāt, ir maldi un gandrīz vai slimība, tomēr arī starp šiem ļaudīm bija daudz godprātīgu, kārtīgu cilvēku, kas asi pārdzīvoja sociālo netaisnīgumu. Tāpēc viņi tik aktīvi iesaistījās sociāldemokrātijā, gribēja mainīt visu pasauli, bet tas viss beidzās bēdīgi.
– Taču daudzi joprojām uzsver, ka strēlnieki cīnījās ideālu labad un bija nesavtīgi.
– Jā, sākotnēji viņi noteikti bija ideālisti. Taču, kā vēsturē bieži notiek, tieši ideālisti kļūst par bendēm. Šie pretpoli nemaz nav tālu viens no otra.
– Vienmēr esmu teikusi, ka dzīvie mani interesē vairāk nekā aizgājušie. Tomēr sarkanie strēlnieki man joprojām izraisa interesi, jo paliek mīkla.
– Nu, tas, kāpēc viņi aizgāja karā, ir skaidrs – mobilizēja un viss. Bet kāpēc viņi pārgāja pie boļševikiem, man arī nav līdz galam skaidrs. Nu, jā – kreisi noskaņoti viņi bija, tas tiesa, un arī tas ir viegli izskaidrojams – latvieši bija nacionālā minoritāte Krievijā, viņi bija apspiesti, asi izjuta netaisnību, viņi nemīlēja impēriju, un viņiem tik tiešām nebija par ko to mīlēt… Tieši šī netaisnības izjūta lika viņiem pieslieties boļševikiem, tas bija dabiski. Sociāli un mentāli viņi bija tuvāki sarkanajiem, ne baltajiem. Otra doma – samaksā viņi cerēja saņemt Latvijas neatkarību.
