Kā kļūt par vadītāju, pie kura cilvēki grib strādāt? Sīkumi, kas nozīmē vairāk nekā šķiet 0
Labam vadītājam, protams, jāprot pieņemt lēmumus, plānot darbu, sadalīt atbildību un noturēt komandu kopā arī sarežģītos brīžos. Taču ārvalstu vadības, personāla un darba kultūras materiālos arvien biežāk atkārtojas viena doma — darbinieku uzticēšanos visbiežāk veido nevis lielie žesti, bet gan mazas, konsekventas ikdienas darbības.
Tā nav tikai alga. Nav runa arī tikai par prēmijām, sapulcēm vai motivējošām runām. Bieži vien cilvēki visvairāk atceras to, vai vadītājs viņu no rīta pamanīja, vai pateica paldies īstajā brīdī, vai publiski nosauca cilvēku, kura ideja palīdzēja projektam, un vai grūtā brīdī izturējās taisnīgi.
Šie šķietami sīkumi var izšķirt, vai darbinieks vienkārši nostrādā savas stundas, vai patiešām grib būt daļa no komandas.
1. No rīta sasveicināties
Tas izklausās pārāk vienkārši, taču “labrīt” no vadītāja nav tikai pieklājības frāze. Tas ir signāls: es tevi redzu. Tu neesi anonīms cilvēks pie galda, datora, kameras, kases vai ražošanas līnijas.
Vadītājs, kurš ienāk birojā vai pieslēdzas tiešsaistē un sāk dienu tikai ar steigu, e-pastiem un prasībām, neapzināti rada aukstu atmosfēru. Savukārt vadītājs, kurš pasaka “labrīt”, paskatās acīs un pamana cilvēkus, komandā veido drošības sajūtu.
Tā nav familiāra draudzēšanās. Tā ir elementāra cieņa.
2. Apvaicāties, kā cilvēkam klājas
Ir milzīga atšķirība starp automātisku “kā iet?” un patiesu interesi. Darbinieki ļoti ātri jūt, vai vadītājs jautā tikai tāpēc, ka tā pieklājas, vai arī viņu tiešām interesē, kā cilvēkam sokas.
Labs vadītājs ne vienmēr risina darbinieka privātās problēmas. Tas arī nav viņa uzdevums. Taču viņš pamana, ja cilvēks ir neparasti kluss, noguris, saspringts vai apjucis. Reizēm pietiek ar īsu jautājumu: “Tu šodien izskaties saguris — viss kārtībā?”
Darbinieks šādu attieksmi neaizmirst, jo tā parāda — viņš nav tikai darba funkcija.
3. Publiski piefiksēt ideju autorus
Viena no kaitinošākajām lietām komandā ir situācija, kad sapulcē tiek apspriesta laba ideja, bet pazūd cilvēks, kurš to patiesībā izdomāja. Vēl sliktāk — ja vadītājs šo ideju neapzināti vai apzināti pasniedz kā savu.
Ļoti labs vadītājs dara pretējo. Viņš saka: “Šī ideja sākotnēji nāca no Annas.” Vai: “Jānis ļoti labi atrisināja šo posmu.” Vai: “Šo pieeju piedāvāja mūsu montāžas komanda.”
Tas neko neatņem vadītājam. Tieši otrādi — tas viņu padara stiprāku. Cilvēki uzticas vadītājam, kurš nedzēš citu ieguldījumu, bet palīdz tam kļūt redzamam.
4. Pateikt paldies konkrēti
“Paldies visiem par darbu” ir patīkami. Bet “Laura, paldies, ka vakar līdz galam izvilki to sarežģīto klienta jautājumu” skan pavisam citādi.
Konkrēta atzinība strādā daudz spēcīgāk nekā vispārīgs kompliments, jo cilvēks saprot — viņa darbs patiešām ir pamanīts. Nevis “mēs visi esam malači”, bet “es redzu, ko tieši tu izdarīji”.
Labam vadītājam nav jāgaida gada balle, lai pateiktu paldies. Paldies jāpasaka tad, kad darbs ir izdarīts un kad cilvēkam tas vēl ir emocionāli svarīgi.
5. Dažreiz parunāt vienkārši par dzīvi
Komanda nav robots, kuram katru rītu ievada uzdevumus. Cilvēkiem ir ģimenes, bērni, vecāki, veselība, mājdzīvnieki, pārvākšanās, remonti, hobiji, nogurums, prieki un bažas.
Vadītājam nav jākļūst par labāko draugu. Taču veselīgā darba kultūrā reizēm ir vieta arī cilvēciskām sarunām — par brīvdienām, par grāmatu, par bērna skolas sākumu, par maratonu, par dārzu vai vienkārši par laikapstākļiem.
Šīs mazās sarunas veido tiltu. Kad pienāk grūts darba brīdis, cilvēkam ir vieglāk uzticēties vadītājam, ar kuru viņam ir vismaz cilvēciska saikne.
6. Būt taisnīgam
Darbinieki var piedot vadītājam nogurumu, steigu un pat kādu neveiklu frāzi. Taču netaisnīgumu viņi atceras ļoti ilgi.
Ja vienam cilvēkam atļauj to, par ko citam aizrāda, komanda to pamana. Ja vieni vienmēr dabū labākos grafikus, vieglākos uzdevumus vai lielāku uzticēšanos, bet citiem jāpierāda sevi no jauna un no jauna, uzticēšanās sabrūk.
Taisnīgums nenozīmē, ka pret visiem vienmēr jāizturas identiski. Cilvēkiem ir dažādas situācijas un vajadzības. Taču vadītāja lēmumiem jābūt saprotamiem, konsekventiem un nebalstītiem simpātijās.
7. Neļaut skaļākajiem aprīt klusākos
Katrā komandā ir cilvēki, kuri runā daudz, ātri un pārliecinoši. Un ir cilvēki, kuri domā lēnāk, runā retāk, bet reizēm pasaka pašu būtiskāko.
Labs vadītājs sapulcēs pamana abus. Viņš neļauj vieniem monopolizēt sarunu un īpaši pavaicā arī tiem, kuri parasti klusē: “Ko tu par šo domā?” vai “Vai tev ir cita perspektīva?”
Tas nav formāls žests. Tā ir komandas intelekta izmantošana. Ja vadītājs dzird tikai skaļākos, viņš bieži palaiž garām vērtīgāko.
8. Atzīt savas kļūdas
Vadītājs, kurš nekad nekļūdās, parasti vienkārši nekad neatzīst kļūdas. Komandai tas rada spriedzi, jo visi saprot realitāti, bet neviens nedrīkst to nosaukt vārdā.
Frāze “Šeit es kļūdījos” var izdarīt vairāk nekā gara motivācijas runa. Tā parāda, ka arī vadītājs ir cilvēks, ka kļūdas nav pasaules gals un ka komandā drīkst runāt godīgi.
Tas nenozīmē zaudēt autoritāti. Tieši otrādi — spēja uzņemties atbildību parasti autoritāti palielina.
9. Aizstāvēt savu komandu ārpus telpas
Ir vadītāji, kuri komandas priekšā ir jauki, bet tiklīdz augstākā vadība vai cits departaments sāk meklēt vainīgos, viņi pirmie norāda uz saviem cilvēkiem. Šādu vadītāju komanda nekad īsti necienīs.
Labs vadītājs nepiesedz paviršību un nemelo. Taču viņš arī neatdod savus cilvēkus “saplosīšanai”, lai pats izskatītos labāk. Viņš spēj pateikt: “Par šo atbildību uzņemos es,” vai “Mēs šo izlabosim kā komanda.”
Darbiniekiem ir ļoti svarīgi zināt, ka vadītājs viņus nepametīs brīdī, kad kļūst grūti.
10. Netērēt cilvēku laiku
Viena no lielākajām cieņas formām darbā ir netērēt otra cilvēka laiku. Tas nozīmē — nesaukt sapulci, ja pietiek ar vienu ziņu. Nesēdināt cilvēkus stundu, ja jautājumu var izrunāt 15 minūtēs. Neprasīt steidzamu darbu un pēc tam trīs dienas neskatīties rezultātu.
Labs vadītājs saprot: cilvēku laiks nav bezmaksas resurss tikai tāpēc, ka viņi ir darbā. Ja vadītājs respektē komandas laiku, komanda daudz labprātāk respektē viņa prioritātes.
11. Dot skaidrību, nevis tikai steidzamību
Slikts vadītājs bieži saka: “Tas ir steidzami.” Labs vadītājs paskaidro: “Tas ir steidzami, jo rīt no rīta to gaida klients, un bez šīs daļas nevar pabeigt pārējo.”
Cilvēki daudz labāk strādā tad, ja saprot, kāpēc kaut kas jādara. Skaidrība mazina trauksmi. Tā palīdz pašiem pieņemt labākus lēmumus un saprast, kur ieguldīt enerģiju.
Vadītājam nav vienmēr jāstāsta visa stratēģija līdz pēdējai detaļai. Bet komandai jāzina pietiekami daudz, lai nejustos kā miglā.
12. Atcerēties, ka cilvēki vēlas justies nozīmīgi
Gandrīz katrs darbinieks grib zināt, ka viņa darbam ir jēga. Ne vienmēr pasaules glābšanas līmenī, bet vismaz savas komandas, klienta, projekta vai kolēģu līmenī.
Labs vadītājs palīdz cilvēkam redzēt šo saikni. Viņš pasaka: “Tavs darbs palīdzēja klientam ātrāk saņemt atbildi.” “Bez tavas pārbaudes mēs būtu palaiduši kļūdu.” “Šis materiāls bija svarīgs, jo uz tā balstījās nākamais lēmums.”
Kad cilvēks saprot, kāpēc viņa darbs ir svarīgs, viņš daudz retāk jūtas kā mazs zobrats lielā mehānismā.
13. Būt konsekventam
Komanda var pierast pie stingra vadītāja. Komanda var pierast pie ļoti emocionāla vadītāja. Bet ir ļoti grūti strādāt ar vadītāju, kurš katru dienu ir pilnīgi citāds — vienu dienu slavē, nākamajā par to pašu soda; vienu dienu dod brīvību, nākamajā kontrolē katru soli; vienu dienu sola, nākamajā aizmirst.
Konsekvence rada drošību. Cilvēki zina, ko sagaidīt, kā pieņemt lēmumus un kā runāt ar vadītāju.
Tas nenozīmē būt garlaicīgam vai nemainīgam. Tas nozīmē, ka vadītāja vērtības un attieksme nemainās atkarībā no garastāvokļa.
14. Nepazust tieši tad, kad komandai ir grūti
Labs vadītājs nav vajadzīgs tikai tad, kad viss iet labi. Patiesībā viņa īstā vērtība parādās brīžos, kad ir krīze, pārslodze, kļūda, konflikts vai nepatīkams lēmums.
Ja vadītājs grūtos brīžos kļūst nepieejams, izvairās no sarunām vai slēpjas aiz e-pastiem, komanda to uztver kā pamešanu. Savukārt, ja viņš ir klātesošs, skaidro situāciju, palīdz sakārtot prioritātes un nenovēršas no cilvēkiem, uzticēšanās aug ļoti strauji.
Cilvēki negaida ideālu vadītāju. Viņi gaida tādu, kurš nepazūd.
