Žagas nudien mēdz pamatīgi nokaitināt! Latvieši dalās ar dīvainām receptēm, kā tās apturēt 0
Žagas ir viena no tām ķermeņa dīvainībām, kas parasti nav bīstama, bet spēj pamatīgi nokaitināt. Tās sākas pēkšņi, atkārtojas nepiemērotākajos brīžos un reizēm nepāriet tik ātri, kā gribētos. Turklāt katram, šķiet, ir sava 100% pārbaudītā metode, kā no tām tikt vaļā.
Bet kas īsti ir žagas? Vienkāršoti sakot, tās rodas tad, kad diafragma — muskulis, kas palīdz elpot, — pēkšņi un negribēti saraujas. Tajā pašā brīdī balss sprauga aizveras, un rodas labi pazīstamā skaņa “hik”. Žagas var izprovocēt pārāk strauja ēšana, gāzēti dzērieni, pārēšanās, pēkšņas temperatūras maiņas, stress, smiekli vai pat vienkārši neveiksmīgi norīts gaiss.
Parasti žagas pāriet pašas, taču tas nenozīmē, ka cilvēki mierīgi sēž un gaida. Sociālajā tīklā “Threads” kāda lietotāja pajautāja: “Padalieties, mīļie, kā jūs cīnāties ar žagām? Gribu dzirdēt pat visdīvainākās metodes.”
Un komentāru netrūka. Latvieši dalījās gan ar klasiskām metodēm, gan ar tādām, kas izklausās pēc vingrošanas, elpošanas treniņa un neliela rituāla vienlaikus.
“Mana meita nesen man atklāja metodi, kurai negribēju ticēt, bet izrādās strādā — tējkarote cukura.”
“Vislabākais, kas man derēja — iedzer kārtīgu malku ūdens, bet vēl nenorij, tad noliecies tik zemu, ka galva ir zemāk par vēderu, un tad lēnām norij ūdeni.”
“Man līdzīga variācija — ūdeni dzer no krūzes, esot saliektā pozā.”
“Ievelku dziļi elpu un aizturu tik ilgi, cik spēju. Vienmēr pāriet.”
“Vienā elpas vilcienā jāpadzeras deviņi malki no krūzītes pretējās malas.”
“Man 99% gadījumu palīdz virs galvas paceltas rokas. Kā sākas žagas, paceļu rokas virs galvas, un žagas momentā pāriet.”
“Sakrustot rokas aiz muguras, mazliet atliekt galvu un ļaut citam cilvēkam padzirdīt ar glāzi ūdens. Tas vienmēr palīdz.”
“Nevajag cīnīties ar sekām, bet ar cēloņiem — meklējiet, kurš jūs aprunā.”
“Vajag nobiedēt, tiešām darbojas. Tikai problēma, lai žagas apstājas, bet ar sirdi neaizietu vai bikses nepiešmucētu.”
“Ļoti dīvaini, bet strādā — glāze pilna ar ūdeni, nolikta galdam uz paša stūra, un tad liecies, dzer, cik vari, un pazūd.”
“Vajag salikt vienas rokas īkšķi pret otras rokas mazo pirkstiņu, šādi turot rokas ievilkt un aizturēt elpu, cik vien ilgi var.”
“Aizspied ausis un dzer ūdens glāzi ar salmiņu. Strādā 100% visiem, kam esmu ieteikusi.”
“Rokas aiz muguras sakrustotas, un paprasīt, lai kāds padzirdina. Ja nav neviena blakus, tad no krāna pa tiešo dzert, bet rokas paliek aiz muguras.”
“Sāls.”
“Es parasti lieliem malkiem dzeru ūdeni, un tad atraugas nāk. Pazūd.”
“Apsēdies taisni un izstiepies kā pamostoties no rīta, rokas saliekot virs galvas.”
“Malks gāzēta ūdens vai cita gāzēta dzēriena.”
“Aizturot elpu, dzer ūdeni un skaiti pie sevis līdz 13. Un pēc tam neaizmirsti, ka jāelpo.”
“Lai aiztur elpu uz desmit sekundēm. Pāries.”
“Aizturu elpu, iedzeru vienu lielu malku ūdens un tad noriju septiņos mazos malkos. Strādā.”
“Glāze auksta ūdens.”
“Ievelc un aizturi elpu, kamēr to dari — ja māki, norij gaisu kādas trīs reizes. Ja nemāki, tad uzdzer ūdeni, kamēr elpa ir aizturēta.”
“Es arī vienmēr uzdzeru ūdeni ar aizturētu elpu, strādā 99,9% gadījumu.”
“Parasti likos horizontāli un pagulēju kādu laiku, ļoti labi palīdzēja.”
“Dzerot ūdeni, glāzi, krūzi vai pudeli griez uz riņķi. Palīdz 100%.”
“Strauji izelpoju un ieelpoju, ievelku dziļi gaisu, paturu, cik varu — un viss.”
“Aiztur elpu trīs sekundes, izpūš maksimāli daudz gaisa un norij siekalas trīs reizes. Palīdz teju vienmēr.”
Lai arī daļa metožu izklausās amizanti, daudzas no tām balstās uz līdzīgu principu — mainīt elpošanas ritmu, īslaicīgi aizturēt elpu, norīt ūdeni vai citādi “pārstartēt” diafragmas darbību. Tāpēc vienam palīdz cukurs, citam ūdens no krūzes pretējās malas, bet vēl kādam — rokas virs galvas.
