Šobrīd jau nepieņemamas frāzes, ko tagadējiem četrdesmitgadniekiem bērnībā vecāki bieži teica, “labu gribēdami” 0
Daudzas paaudzes uzaugušas ar frāzēm, kuras mājās skanēja tik bieži, ka šķita gandrīz kā ģimenes folklora. Vecāki tās teica steigā, nogurumā, dusmās vai pārliecībā, ka tā bērnu padarīs stiprāku, paklausīgāku un labāk sagatavotu dzīvei.
Tikai pēc gadiem daudzi pieaugušie sāk aizdomāties — vai tā tiešām bija audzināšana? Vai tomēr vārdi, kas bērna sirdī atstāja daudz dziļākas pēdas, nekā vecāki paši nojauta?
Protams, ne katra stingra frāze nozīmē traumu, un ne katrs vecāku pārmetums sabojā dzīvi. Taču daži teicieni, kas agrāk tika uzskatīti par normālu audzināšanu, šodien liek daudziem sarauties. Jo aiz tiem bieži slēpās doma: bērnam jābūt ērtam, klusam, paklausīgam un pateicīgam.




