Grupējumu konkurence palīdz apkarot cigarešu kontrabandu 0
Viens no produktivitātes, tehnoloģiju progresa un inovāciju ieviešanas vadošajiem dzinuļiem vienmēr ir bijusi veselīga konkurence. Bet parasti mazāk par to tiek domāts noziedzības apkarošanas kontekstā.
Tomēr arī šeit ir gadījumi, kad konkurences attiecības kalpo likuma un kārtības nodrošināšanai. Tostarp tas ir novērojams arī kontrabandas preču apkarošanas jomā.
Kā norāda VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls, muitai nav ziņotāju tīkla tradicionālajā izpratnē, bet nereti ir gadījumi, kad informācija par kontrabandas kravām netiešā veidā tiek iegūta no konkurējošu grupējumu pārstāvjiem.
“Nevaru atklāt visas nianses, bet informācija par kontrabandas kravām nonāk pie mums ļoti dažādi. Nepateikšu, kāds ir saņemtās informācijas procentuālais dalījums pēc avotiem, bet izmantojam jebkādu kontrabandas risku informāciju, kas nonāk mūsu rīcībā.
Tā tiek izvērtēta un izmantota, lai novērstu nelegālu preču ievešanu mūsu valstī vai pārķertu kontrabandas kravas.
Protams, ka nav tādu oficiāli rakstītu iesniegumu, ar 100% drošu informāciju par cita kontrabandas grupējuma sūtītajām kravām. Bet mēs izvērtējam jebkuru saņemto informāciju, tostarp arī neoficiālu. Visa iegūtā informācija tiek apkopota Riska vadības daļā, kur to izvērtē un apstrādā.
Pēc tam muita atbilstoši rīkojas, nodrošinot risku mazinošus pasākumus, lai novērstu kontrabandu,” skaidro R. Zukuls.
Covid-19 pandēmija kopumā kāpināja kontrabandistu aktivitāti, un līdz ar to arī mainījās informācijas apjoms par potenciālajām kontrabandas kravām.
“Bija jūtams, ka kontrabandisti ir vairāk aktivizējušies. Tas visdrīzāk ir skaidrojams ar to, ka preču kontrabandai pašos pamatos ir dziļi ekonomiski apsvērumi.
Ja krītas iedzīvotāju maksātspēja, viņi visdrīzāk izvēlēsies kontrabandas preces, kas ir lētākas.
Arī šeit visa pamatā ir pieprasījuma un piedāvājuma līkne. Piemēram, tās pašas Baltkrievijā ražotās cigaretes, ko kontrabandisti regulāri un lielā daudzumā cenšas ievest mūsu valstī, Šveicē nevienam nav vajadzīgas, jo tur nav potenciālo patērētāju.
Šveiciešu ienākumi ir salīdzinoši augsti, lai varētu nopirkt legālas cigaretes, viņiem ir savas iecienītas cigarešu markas un svarīga ir arī kvalitāte,” norāda R. Zukuls.
Šķiet, ka šobrīd mūsu reģionā vislētāk ir saražot cigaretes Baltkrievijā, un to izjūt visas kaimiņvalstis.
Baltkrievijas kontrabandas cigaretes ir pieejamas gan Latvijā un Lietuvā, gan Krievijā un Polijā. Latvijā un Lietuvā tās veido vairāk nekā 75% no kopējā kontrabandas cigarešu tirgus.
