Nacionālās apvienības pārstāve Ieva Siliņa un Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics ceļā uz NA deputātu kandidātu saraksta iesniegšanu Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Nacionālās apvienības pārstāve Ieva Siliņa un Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics ceļā uz NA deputātu kandidātu saraksta iesniegšanu Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Foto: Timurs Subhankulovs

Nacionālās Apvienības identitāte nebija jāpieskaņo modei 65

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Ukrainas “Telegram” kanālos masveidā izplatītas ziņas ar aicinājumu nolikt ieročus
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 18
itāļiem izdodas iztirgot savus olīvu atkritumus Latvijā… Inese “iegrābusies”, iegādājoties Latvijā populāru olīveļļu
Lasīt citas ziņas

“Nacionālās apvienības identitāte arī šajās vēlēšanās nav jāmeklē un jāpieskaņo modei. Mēs zinām, kas mēs esam, un turpināsim tādi būt. Mūsu misija bija un ir veidot latvisku Latviju,” tā kandidātu saraksta prezentācijas dienā sacīja Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Taču šajās vēlēšanās partijai bija jāmeklē jauns premjera kandidāts pēc Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles paziņotā, ka viņš vairs uz šo amatu nekandidēs. Pēc vairāku pretendentu izvērtēšanas Nacionālā apvienība (NA) premjera amatam nominēja Siguldas novada priekšsēdētāju Uģi Mitrevicu.

Par valsts valodu

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ir noticis zināms lūzums, un parakstīties zem mūsu mērķiem ir gatavi gandrīz visi, jo Ukrainā notiek karš. Taču, ja nacionālā politika ir tikai mirkļa parādība vai modes lieta, tad tikpat ātri, cik partijas pēkšņi kļuvušas nacionālas, tās, mainoties aktualitātēm, var mainīties arī pašas,” sacīja R. Dzintars.

NA kampaņas moto būs “Vienā valodā: nelokāmi!”. Tam pakārtota arī NA programma, kurā uzsvars ir uz drošu un latvisku Latviju, solot, piemēram, pilnībā pabeigt pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos, likumā garantēt darbiniekiem tiesības ar vietējiem iedzīvotājiem runāt valsts valodā, aktīvi veicināt Kremļa politiku atbalstošo ārvalstu pilsoņu izraidīšanu no Latvijas.

NA ir stabils konservatīvais vēlētājs, kas devis NA iespēju būt pārstāvētai Saeimā un atrasties valdību kodolā ar tādu pārstāvniecību, lai ar NA viedokli partneri ir spiesti rēķināties.

Taču pēdējo reizi toreizējā “TB”/LNNK vadīja valdību 90. gadu beigās, kad premjers bija Guntars Krasts. Premjera partijas statuss, iespējams, tai liegtu tik uzskatāmi pozicionēties un varbūt nāktos piebremzēt Saeimas deputātu individuālās aktivitātes sociālajos tīklos, kur dažu politiķu viedokļi nereti ir visai radikāli.

Kā premjera partija NA, visticamāk, nevarētu tik skaļi iestāties pret likumu, kas paredz Latvijas ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonus eiro lielu kompensāciju par neatgūtajiem īpašumiem; tad NA deputāti, iespējams, neuzdrošinātos balsot pret bijušās Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājas Sanitas Osipovas ievēlēšanu Augstākajā tiesā, atsaucoties uz viņas politiskajiem uzskatiem, kas, pēc NA deputātu domām, izriet no viena ST sprieduma.

Arī par valdības virzītās Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces Ilzes Znotiņas pārvēlēšanu, kurai pietrūka Saeimas vairākuma atbalsta, nobalsoja tikai divi NA deputāti – Ināra Mūrniece un Edvīns Šnore.

Premjera kandidāta meklējumos

Jau 2021. gada septembrī intervijā medijos Roberts Zīle paziņoja, ka nebūs NA premjera kandidāts, taču atbalstīšot partiju vēlēšanās. Šā gada sākumā R. Zīli ievēlēja par Eiropas Parlamenta viceprezidentu. Taču 2018. gada rudenī pēc 13. Saeimas vēlēšanām R. Zīlem bija izredzes saņemt Valsts prezidenta aicinājumu veidot valdību, bet toreiz R. Zīle atrunājās, ka nepiekrīt šādai nominācijai, ja partijai ir tikai 13 mandāti Saeimā un nav iespējams izveidot stabilu vairākumu.

Reklāma
Reklāma

Pēc tam valdības veidošanu uzņēmās cits Eiropas Parlamenta deputāts – Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) –, kura partijai bija astoņi mandāti Saeimā.

Pēc R. Zīles atteikšanās Nacionālajā apvienībā sākās jauna premjera kandidāta meklējumi. Neoficiāli zināms, ka vērtēti vismaz trīs pretendenti – bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš Saeimā ievēlēts no “KPV LV”, un tagadējā ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Ar to arī, iespējams, ir saistīta ministru nomaiņa, ko gan publiski pasniedza saistībā ar notikumiem 9. un 10. maijā, kad nekārtības pie pieminekļa Uzvaras laukumā noveda līdz iekšlietu ministres Marijas Golubevas (“Attīstībai/Par”) demisijai, uz ko uzstāja NA. Tad premjers līdzsvaram aicināja NA nomainīt arī kādu savu ministru.

I. Indriksone nesen preses konferencē atzina: “Nebija tā, ka es būtu vēlējusies kļūt par ministri. Tas prasīja lielu drosmi. Paldies Jānim Vitenbergam, ar kuru kopā strādājām, kurš arī palīdzēja pieņemt šo lēmumu.”

Vērojumi liecina, ka viņa amatā ir pārliecinošāka par savu priekšgājēju. Taču NA premjera amatam tomēr nominēja Siguldas novada priekšsēdētāju U. Mitrevicu, kurš bija neoficiāli minēts kā trešais pretendents, bet par viņu plašākai sabiedrībai ir mazāks priekšstats.

Preses konferencē R. Dzintars, kurš arī dzīvo Siguldas novadā, teica: “Siguldā iedzīvotāju skaits ir ilgstoši pieaudzis, un tā ir viena no visvairāk iekārotajām dzīvesvietām Latvijā.”

Tas, iespējams, ir cēlis arī U. Mitrevica pašapziņu, jo viņš komunikācijā ar medijiem nav tik pieejams kā citi mēri. U. Mitrevics agrāk bija Latvijas Reģionu apvienībā, bet iepriekšējā sasaukumā pārgāja uz NA, kas gan neizraisīja satricinājumus, jo NA un LRA Siguldā strādā kopā.

Kāds LRA politiķis toreiz “Latvijas Avīzei” atzina, ka LRA nav varējusi piedāvāt U. Mitrevicam to, ko varēja piedāvāt valdībā pārstāvētā NA – labas pozīcijas sarakstā Saeimas vēlēšanās un valdības atbalstu Siguldas novadam.

Dzintars sarakstā aiz Mitrevica

Šajās vēlēšanās R. Dzintars vairs nestartēs kā saraksta līderis Vidzemē, kur pirmais tagad būs U. Mitrevics, aiz kura kā otrais ir R. Dzintars.

Rīgā pirmā ir Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece, Latgalē – Saeimas deputāts Edmunds Teirumnieks, Kurzemē – ekonomikas ministre I. Indriksone, Zemgalē – Saeimas deputāts Edvīns Šnore. NA sarak­stā arī ar otro un trešo numuru ir pieteikti kandidāti, kuriem ir liela loma partijā.

Rīgā tie ir kultūras ministrs Nauris Puntulis un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, Vidzemē – trešais ir Jānis Dombrava, Latgalē – kultūras ministra biroja vadītāja Marika Zeimule un Daugavpils Staņislava Broka mūzikas skolas direktors Aivars Broks, kuru pamanīja pēc Ukrainas karoga pacelšanas pie skolas. Iepriekš pašvaldību vēlēšanās viņš ir startējis no citiem politiskajiem spēkiem.

Kurzemē aiz līdera ir ekonomikas ministres biroja vadītājs Artūrs Butāns un Ventspils novada priekšsēdētāja vietnieks Andis Zariņš, kuram kā vietējās nodaļas vadītājam bija zināma nozīme arī Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vēlēšanās 2021. gada jūlijā, kad, pateicoties no NA ievēlētā deputāta balsij, izdevās ievēlēt mēru Jāni Vītoliņu (“Latvijai un Ventspilij”).

Tajā laikā mēra partijas biedrs Aivars Lembergs atradās apcietinājumā un balsis dalījās uz pusēm. Zemgalē kā otrais ir pieteikts J. Vitenbergs, bet trešais – premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks.

Arī NA ir izmantojusi savu resursu reģionos un sarakstā iekļāvusi vairāk nekā 20 pašvaldību deputātus. Viņu vidū ir Siguldas novada domnieks, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, Valmieras novada deputāts Jānis Grasbergs, Madonas novada priekšsēža vietnieks Zigfrīds Gora, Preiļu novada priekšsēža vietnieks Pēteris Rožinskis, Aizkraukles novada deputāts Guntis Libeks, Bauskas novada deputāts Arnolds Jātnieks.

Sarakstā ir arī Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Kronbergs, kurš Saeimā bija ievēlēts no “KPV LV”, Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns, rakstnieks Rimants Ziedonis, tekstilmāksliniece Baiba Rītere.

Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā informācija liecina, ka kandidātu sarakstā ir 84 vīrieši un 31 sieviete. Kandidātu vidējais vecums 47,0 gadi. Sarakstā ir 113 latvieši, viens – ukrainis, bet viens kandidāts tautību nav norādījis.

“TB”/LNNK gandrīz  vairs tikai nosaukumā

NA pilnais nosaukums ir Nacionālā apvienība “Visu Latvijai/ “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, taču ar katru sasaukumu lielajā politikā paliek aizvien mazāk tēvzemiešu. Šā gada sākumā no partijas izstājās Saeimas deputāts Romāns Naudiņš, kurš tajā bija 20 gadus, bet tagad startēs no Zaļo un zemnieku savienības.

Pēc kāda nesen lasīta ieraksta tviterī, šķiet, ka “Visu Latvijai” centieni pārņemt ietekmi Nacionālajā apvienībā bijuši mērķtiecīgi. Kāds tviterlietotājs sociālajā vietnē ierakstīja: “Šodienas Nacionālā apvienība ir būvēta nevis uz vecās “TB”/LNNK bāzes, bet gan uz jaunās “Visu Latvijai” bāzes.”

Tvītā arī bija norādīts, ka līdz ar to NA norobežojas no agrākās “TB”/LNNK darbības. “TB”/LNNK un “Visu Latvijai”, kuru sākotnēji daudzi uzlūkoja kā nacionāli radikālu jauniešu organizāciju, lēmumu par apvienības veidošanu pieņēma 2010. gada vasarā, bet nepilnus četrus gadus vēlāk tā pārtapa partijā, kurai vēl vairākus gadus bija divi līdzpriekšsēdētāji – R. Dzintars un Gaidis Bērziņš.

Tagad NA valdē no redzamākajiem tēvzemiešiem vēl ir R. Zīle, Bauskas novada deputāts Raitis Ābelnieks, kurš kandidēs vēlēšanās, kā arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, kurš savukārt jau otro reizi uz Saeimu nestartēs.

Viņš no NA ministriem bija visnemanāmākais, jo bieži ministra vārdā runāja zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts – viņš kandidē Vidzemē kā piektais.

No “TB”/LNNK ir arī Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule, kura startēs Latgalē tikai ar devīto numuru. Deputāte “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka vienu brīdi apsvērusi domu vairs nekandidēt.

Taču “Attīstībai/Par” sarakstā Latgalē ir Janīnas Kursītes vārda un uzvārda māsa, un jau ir radušies pārpratumi, jo medijos parādījušās ziņas, ka literatūrzinātniece J. Kursīte no NA ir pārgājusi uz liberālu politisko spēku.

Tagad cilvēkiem varbūt būs vieglāk saprast, ka tās ir divas dažādas personas. J. Kursīte-Pakule arī daudz šajā sasaukumā ir braukusi uz Latgali, apmeklējot mazās lauku skolas un tālākos lielo novadu pagastus.

Ar LNNK politiskā darbība bija saistīta arī Saeimas deputātam Aleksandram Kiršteinam, kurš vēlāk bija arī citās partijās – viņš ir bijušais Augstākās padomes deputāts, kurš balsojis par neatkarības atjaunošanu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.