Trīs gadus būdams Ķīnas militārā izlūkdienesta aģents, Tarmo Keutss vēl nebija nodevis saviem kuratoriem nekādu slepenu militāru informāciju, un tas būs glābis viņu no daudz bargāka sprieduma, kas būtu sekojis, ja viņš būtu apsūdzēts nodevībā, izpaužot Igaunijas vai NATO noslēpumus.
Trīs gadus būdams Ķīnas militārā izlūkdienesta aģents, Tarmo Keutss vēl nebija nodevis saviem kuratoriem nekādu slepenu militāru informāciju, un tas būs glābis viņu no daudz bargāka sprieduma, kas būtu sekojis, ja viņš būtu apsūdzēts nodevībā, izpaužot Igaunijas vai NATO noslēpumus.
Foto: Jaanus Lensment/EESTI EKSPRESS

“Vienu soli no valsts nodevības!” Tiesa piespriež cietumsodu Igaunijas zinātniekam, kurš spiegojis Ķīnas labā 5

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
TV24
Kāpēc mums ir tik mazas pensijas? Es neesmu vainīga, ka strādāju krievu laikā! Atbild VSAA 92
VIDEO. Putina ministri krīt ārkārtējā kaunā – vienkāršs Ziemeļkorejas ierēdnis viņus padzen no sēdvietām 65
Lasīt citas ziņas

Igaunijas tiesa piespriež jūras pētniekam Tarmo Keutsam trīs gadu cietumsodu par spiegošanu Ķīnas labā. Tiesas ieskatā, viņa nodarījums bijis vienu soli no valsts nodevības, tāpēc sods tikai trīs gadi cietumā.

Ķīnas izlūkdienests aktivizējas Igaunijā

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā ziņo Igaunijas mediji, 57 gadus vecais Keutss tika aizturēts pagājušā gada 9. septembrī. Viņš strādājis Tallinas Tehniskajā universitātē, bijis Igaunijas Aizsardzības ministrijas zinātniskās padomes loceklis un NATO zemūdens pētījumu centra zinātniskās padomes loceklis.

Keutss līdzdarbojies augstas slepenības pakāpes pētījumos, kas tiek veikti NATO zemūdens pētījumu centrā. Keutsu savervējis Ķīnas militārais izlūkdienests.

Par spiegošanu viņš saņēmis 17 000 eiro, ko tiesa konfiscējusi.

Keutss ir pirmais Igaunijas valstspiederīgais, kurš notiesāts par spiegošanu Ķīnas labā. Kopš septembra Igaunijā apcietinājumā atrodas kāda sieviete, kas arī tiek apsūdzēta par spiegošanu Ķīnas labā, raksta izdevums “Eesti Ekspress”.

Igaunijas izlūkdienests KAPO savos gadskārtējos ziņojumos vairākkārt brīdinājis par Ķīnas izlūkdienestu pieaugošo aktivitāti Igaunijā.

Kā atzīmē izdevums “The Daily Beast”, par Igaunijas izlūkdienesta darba kvalitāti liecina atmaskoto un notverto Krievijas spiegu un ietekmes aģentu skaits.

Igaunijas izlūkdienesta vadītāja vietnieks Aleksandrs Totss paziņojis, ka Keutsu 2018. gadā savervēja Ķīnas Centrālās militārās komisijas kopējā štāba izlūkošanas birojs, kā dēvē valsts militāro izlūkdienestu, līdz ar vēl vienu līdzzinātāju, kurš vēl gaida tiesu.

Viņi abi tika aizturēti 2020. gada 9. septembrī, bet tobrīd izmeklēšanas interesēs par to netika publiski paziņots. Keutss atzinies spiegošanā pret Igauniju ārvalsts labā.

Tiesas ieskatā, viņa nodarījums bijis vienu soli no valsts nodevības, tāpēc sods trīs gadi cietumā, atzīmē Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija “ERR”.

Reklāma
Reklāma

“Ķīnas izlūkdienests Keutsu savervēja, viņam uzturoties ārzemēs,” teica Totss, “motivācijā izmantojot tradicionālās cilvēku vājības – naudu un slavas kāri.

No saviem Ķīnas kuratoriem viņš saņēmis naudu un apmaksātus ceļojumus uz dažādām Āzijas valstīm, kur uzturējies pieczvaigžņu viesnīcās. Ķīnas izlūkdienesta operatīvie darbinieki, kas strādāja ar viņu, darbojās kādas pētniecības domnīcas aizsegā,” teica Totss.

Keutsam bija pielaide Igaunijas un NATO  noslēpumiem

Keutss ilgus gadus strādājis Tallinas Tehniskās universitātes Jūras institūtā, kur specializējies ģeo­fizikā un okeanogrāfijā, 1999. gadā iegūstot doktora grādu vides fizikā.

Viņa veiktie aprēķini palīdzēja jūras pētniekiem veiksmīgi paredzēt 2005. gada postošo ziemas vētru, kas izraisīja strauju ūdens līmeņa celšanos Igaunijas piekrastē.

Keutss darbojās zinātnieku grupā, kas 2002. gadā saņēma Igaunijas nacionālo zinātnes balvu par labāko izvietojumu ostas būvei Sāmsalā. Lai gan oficiāli paredzēta kruīza kuģu uzņemšanai, ostai vajadzēja spēt uzņemt arī ­NATO karakuģus.

Kopš 2006. gada Keutss bija tieši iesaistīts pētījumos nacionālās aizsardzības jomā. Viņš darbojās Igaunijas Aizsardzības ministrijas Zinātniskajā komitejā, kas pārrauga projektus valsts militārās pētniecības un attīstības jomā.

Viņš arī tika iecelts NATO Zemūdens pētniecības centra zinātniskajā komitejā, kas atrodas Spēcijā Itālijā. Tagad šo iestādi sauc Jūras pētījumu un eksperimentu centrs (CMRE), un no 2018. līdz 2020. gadam Keutss bija šīs iestādes viceprezidents.

Kā teikts organizācijas tīmekļa lapā, CMRE “veic sarežģītus zinātniskus pētījumus okeānu izpētē, procesu modelēšanā un atveidošanā, akustikā un citās jomās”.

Pēc savervēšanas 2018. gadā Keutsa amats NATO pētniecības centrā deva viņam (un Ķīnas izlūkdienestam) tiešu pieeju Igaunijas un NATO militārajiem noslēpumiem.

Aresta brīdī viņam jau 14 gadus bija pielaide Igaunijas valsts noslēpumiem, kā arī NATO drošības pielaide.

Trīs gadus būdams Ķīnas militārā izlūkdienesta aģents, Keutss bija aprobežojies ar dažādiem izteikumiem par savu zinātnisko darbu, bet vēl nebija nodevis saviem kuratoriem nekādu slepenu militāru informāciju, teica Igaunijas izlūkdienesta vadītāja vietnieks Aleksandrs Totss.

“Taču viņam bija drošības pielaide, kas bija viens no iemesliem, kāpēc mēs nolēmām apturēt viņa sadarbību ar Ķīnas izlūkdienestu agrāk,” viņš teica.

Viņaprāt, tas varētu būt glābis Keutsu no daudz bargāka sprieduma, kas būtu sekojis, ja viņš būtu apsūdzēts nodevībā, izpaužot Igaunijas vai NATO noslēpumus.

Igaunijas drošībnieki nezaudē modrību

Viena no nopietnākajām spiegošanas lietām NATO bija 2008. gadā, kad četrus gadus pēc Igaunijas iestāšanās Ziemeļatlantijas aliansē Igaunijas izlūkdienests aizturēja Hermani Simmu, Aizsardzības ministrijas Drošības departamenta vadītāju.

Simma darbs bija koordinēt valsts noslēpumu aizsardzību, pārraudzīt drošības pielaižu izsniegšanu un sadarbību starp Igaunijas Aizsardzības ministriju un ­NATO.

Kā izrādījās, visu savu amata laiku Igaunijas Aizsardzības ministrijā viņš bijis Krievijas ārējā izlūkdienesta (SVR) aģents. Simmam tiesa piesprieda 12,5 gadu cietumsodu un 1,3 miljonu dolāru naudassodu.

Viņš tika atbrīvots no cietuma 2019. gada Ziemassvētkos. Kopš šī skandāla Igaunijā ir notverti vēl vairāki Krievijas spiegi. Atšķirībā no dažām citām NATO valstīm Igaunijas izlūkdienests mēdz publiskot notverto aģentu vārdus un reti piekrīt to izdošanai apmaiņas darījumā.

Izņēmums notika 2014. gadā, kad Igaunijas drošībnieku Estonu Kohveru, kurš piedalījās pretkontrabandas operācijā, Igaunijas robežas pusē sagūstīja Krievijas Federālais drošības dienests (FSB).

Kohvers 2015. gadā tika apmainīts pret Alekseju Dresenu, FSB aģentu Igaunijas izlūkdienestā, kuru KAPO aizturēja vairākus gadus iepriekš.

Nemazinot modrību austrumu kaimiņvalsts spiegošanas akciju atmaskošanā, Igaunijas izlūkdienests atzīmē spiegošanas aktivitāšu pieaugumu no Ķīnas puses.

“Ķīnas izlūkdienesti lieto dažādas metodes un ieganstus aģentu vervēšanai un ietekmes operācijām, piemēram, izvietojot darba piedāvājumus tīmekļa vietnēs,” stāsta Igaunijas izlūkdienesta vadītāja vietnieks Aleksandrs Totss.

Īpašu interesi Ķīnas izlūkdienests izrāda par politiķiem un zinātniekiem, kam ir pieeja stratēģiskiem projektiem tirdzniecības, vides un klimata jomā.

Tarmo Keutss labi iederējās šajā kategorijā, jo pētīja okeānu ietekmi uz klimata pārmaiņām, turklāt vairāki viņa pētījumi bija saistīti ar Arktikas reģionu, par ko Ķīna pēdējos gados izrāda pieaugošu interesi.

Igaunijas Ārzemju izlūkdienesta gadskārtējā ziņojumā Ķīnas ārpolitika raksturota kā “pieaugoši konfrontacionāla”, Ķīnai aicinot uz plašāku starp­valstu sadarbību, taču vienlaikus izdarot spiedienu, lai sadarbība notiktu ar Pekinas noteikumiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.