Foto: REUTERS/SCANPIX
Foto: REUTERS/SCANPIX
Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere.

Izlūkdienests brīdina par agresīvu Krievijas spiegošanu un “jaunu darbinieku” nosūtīšanu uz Vāciju 42

Vācijas iekšējās drošības aģentūra otrdien brīdināja par riskiem saistībā ar agresīvu Krievijas spiegošanu.

Reklāma
Reklāma
Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara
RAKSTA REDAKTORS
“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 264
VIEGLAIS TESTS. Ja nevari atbildēt 100% pareizi uz šiem jautājumiem, tad tu neesi pārāk gudrs
Lasīt citas ziņas

Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju un to atbalsts Ukrainas aizstāvībai nozīmē, ka Kremlim ir pieaugoša interese iegūt informāciju, ikgadējā ziņojumā pauda Federālais konstitucionālās aizsardzības birojs (BfV).

“Krievijas karš Ukrainā iezīmē arī jaunu laikmetu iekšējā drošībā,” ziņojuma priekšvārdā pauda Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere, izvēloties kanclera Olafa Šolca izvēlēto terminu, kad viņš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākumā pirms nepilna pusotra gada raksturoja aktivizēto Vācijas ārpolitiku.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Kara laikā Kremļa vadība pakļaujas uz Krievijas izlūkdienestu darbu,” teica Fēzere.

BfV ziņojumā brīdināts, ka nākotnē “gaidāmas slepenas un agresīvākas Krievijas spiegošanas operācijas, kā arī kibertelpas aktivitātes, kuru izcelsme ir Krievija”.

Krievijas izlūkdienesti mēģina “Vācijā nogādāt jaunus darbiniekus”, kā arī turpināt un atjaunot esošo darbinieku aktivitātes, lasāms ziņojumā.

Aprīļa vidū Vācija izraidīja vairākus Krievijas diplomātus saistībā ar aizdomām par spiegošanu, uz ko Maskava atbildēja ar 20 vācu diplomātu izraidīšanu.

Maijā Krievija paziņoja, ka valstī drīkst uzturēties ne vairāk kā 350 Vācijas darbinieki, kas nozīmē, ka simtiem ierēdņu un vietējo darbinieku, kas strādā Vācijas iestādēs Krievijā, ir jāatstāj valsts.

Berlīne uz to atbildēja, liekot slēgt četrus no pieciem Krievijas konsulātiem Vācijā.

Lai gan BfV spiegošanas novēršanas darbs ir koncentrēts uz Krieviju, vienlaikus aģentūra kā vienu no četriem galvenajiem spiegotājiem Vācijā nosauca arī Ķīnu.

Pekina ir “lielākais apdraudējums ekonomiskās un zinātniskās spiegošanas, kā arī ārējo tiešo investīciju Vācijā ziņā”.

Ķīnas izlūkdienestus interesēja arī Vācijas armijas “struktūra, bruņojums un apmācības”.

Vēl divus galvenos spiegošanas draudus Vācijai rada Turcija un Irāna, lai gan Fēzere norādīja arī uz Ziemeļkoreju kā valsti, kas ir “ļoti iesaistīta izlūkošanas operācijās” Vācijā.

Reklāma
Reklāma

Gan Irāna, gan Turcija koncentrējas uz personām un grupām, kas uzskatāmas par valdības politisko opozīciju, norādīja BfV.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.